Vibhaṅga

Paṭi­sam­bhi­dā­vibhaṅga

Suttan­ta­bhājanīya

1. Saṅgahavāra

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Atthe ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamme ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Ayaṃ saṅgahavāro.

2. Saccavāra

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Dukkhe ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, dukkhasamudaye ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, dukkhanirodhe ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, duk­kha­nirodha­gāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Ayaṃ saccavāro.

3. Hetuvāra

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Hetumhi ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, hetuphale ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Ayaṃ hetuvāro.

4. Dhammavāra

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Ye dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā; yamhā dhammā te dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, tesu dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Ayaṃ dhammavāro.

5. Paṭic­ca­samup­pāda­vāra

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Jarāmaraṇe ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, jarā­maraṇa­sa­mudaye ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, jarā­maraṇa­nirodhe ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, ­jarāma­raṇa­nirodha­gā­miniyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Jātiyā ñāṇaṃ … pe … bhave ñāṇaṃ … pe … upādāne ñāṇaṃ … pe … taṇhāya ñāṇaṃ … pe … vedanāya ñāṇaṃ … pe … phasse ñāṇaṃ … pe … saḷāyatane ñāṇaṃ … pe … nāmarūpe ñāṇaṃ … pe … viññāṇe ñāṇaṃ … pe … saṅkhāresu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, saṅ­khā­ra­sa­mudaye ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, saṅ­khā­ra­nirodhe ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, saṅ­khā­ra­nirodha­gā­miniyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā, tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Ayaṃ paṭic­ca­samup­pāda­vāro.

6. Pariyattivāra

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tattha katamā dhamma­paṭi­sam­bhidā? Idha bhikkhu dhammaṃ jānāti—suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Ayaṃ vuccati “dhamma­paṭi­sam­bhidā”. So tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānāti—“ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa attho”ti. Ayaṃ vuccati “atthapa­ṭi­sam­bhidā”, tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Ayaṃ pariyattivāro.

Suttan­ta­bhājanī­yaṃ.

Abhi­dham­ma­bhājanīya

1. Kusalavāra

1.1. Kāmāvacara

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanas­sa­saha­gataṃ ñāṇasam­payut­taṃ rūpārammaṇaṃ vā … pe … dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā, yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanas­sa­saha­gataṃ ñāṇasam­payut­taṃ sasaṅkhārena … pe … somanas­sa­saha­gataṃ ñāṇa­vippa­yuttaṃ … pe … somanas­sa­saha­gataṃ ñāṇa­vippa­yuttaṃ sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gataṃ ñāṇasam­payut­taṃ … pe … upekkhā­saha­gataṃ ñāṇasam­payut­taṃ sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gataṃ ñāṇa­vippa­yuttaṃ … pe … upekkhā­saha­gataṃ ñāṇa­vippa­yuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā … pe … dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

1.2. Rūpāvacara

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi … pe … paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

1.3. Arūpāvacara

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samatikkamma neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­saññā­saha­gataṃ sukhassa ca pahānā … pe … catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

1.4. Lokuttara

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi … pe … paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati duk­kha­paṭi­padaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

2. Akusalavāra

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanas­sa­saha­gataṃ diṭṭhi­gata­sam­payut­taṃ rūpārammaṇaṃ vā … pe … dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanas­sa­saha­gataṃ diṭṭhi­gata­sam­payut­taṃ sasaṅkhārena … pe … somanas­sa­saha­gataṃ diṭṭhi­gata­vippa­yuttaṃ … pe … somanas­sa­saha­gataṃ diṭṭhi­gata­vippa­yuttaṃ sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gataṃ diṭṭhi­gata­sam­payut­taṃ … pe … upekkhā­saha­gataṃ diṭṭhi­gata­sam­payut­taṃ sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gataṃ diṭṭhi­gata­vippa­yuttaṃ … pe … upekkhā­saha­gataṃ diṭṭhi­gata­vippa­yuttaṃ sasaṅkhārena … pe … domanas­sa­saha­gataṃ paṭi­gha­sam­payut­taṃ … pe … domanas­sa­saha­gataṃ paṭi­gha­sam­payut­taṃ sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gataṃ vici­kicchā­sam­payut­taṃ … pe … upekkhā­saha­gataṃ uddhac­ca­sam­payut­taṃ rūpārammaṇaṃ vā … pe … dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhamma­paṭi­sam­bhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

3. Vipākavāra

3.1. Kusalavipāka

3.1.1. Ahetukakusala

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhā­saha­gataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittas­sekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhā­saha­gataṃ saddārammaṇaṃ … pe … ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhā­saha­gataṃ gandhārammaṇaṃ … pe … jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhā­saha­gataṃ rasārammaṇaṃ … pe … kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ ­phoṭṭhab­bā­rammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittas­sekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, sukhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhā­saha­gatā rūpārammaṇā vā … pe … ­phoṭṭhab­bā­rammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittas­sekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu uppannā hoti somanas­sa­saha­gatā rūpārammaṇā vā … pe … dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittas­sekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, somanas­sindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu uppannā hoti upekkhā­saha­gatā rūpārammaṇā vā … pe … dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittas­sekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

3.1.2. Kāmāvacara

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu uppannā hoti somanas­sa­saha­gatā ñāṇasampayuttā … pe … somanas­sa­saha­gatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena … pe … somanas­sa­saha­gatā ñāṇavippayuttā … pe … somanas­sa­saha­gatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gatā ñāṇasampayuttā … pe … upekkhā­saha­gatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gatā ñāṇavippayuttā … pe … upekkhā­saha­gatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā … pe … dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi … pe … paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi … pe … paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

3.1.3. Arūpāvacara

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samatikkamma neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­saññā­saha­gataṃ sukhassa ca pahānā … pe … catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samatikkamma neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­saññā­saha­gataṃ sukhassa ca pahānā … pe … catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

3.1.4. Lokuttara

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi … pe … paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati duk­kha­paṭi­padaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa kammassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi … pe … paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati duk­kha­paṭi­padaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

3.2. Akusalavipāka

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhā­saha­gataṃ rūpārammaṇaṃ … pe … sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhā­saha­gataṃ saddārammaṇaṃ … pe … ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhā­saha­gataṃ gandhārammaṇaṃ … pe … jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhā­saha­gataṃ rasārammaṇaṃ … pe … kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti duk­kha­saha­gataṃ ­phoṭṭhab­bā­rammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, dukkhaṃ hoti, cittas­sekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, dukkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhā­saha­gatā rūpārammaṇā vā … pe … ­phoṭṭhab­bā­rammaṇā vā … pe … mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu uppannā hoti upekkhā­saha­gatā rūpārammaṇā vā … pe … dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittas­sekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

4. Kiriyavāra

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manodhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhā­saha­gatā rūpārammaṇā vā … pe … ­phoṭṭhab­bā­rammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittas­sekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanas­sa­saha­gatā rūpārammaṇā vā … pe … dhammārammaṇā vā … pe … mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhā­saha­gatā rūpārammaṇā vā … pe … dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittas­sekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭic­ca­samup­pannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Tisso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanas­sa­saha­gatā ñāṇasampayuttā … pe … somanas­sa­saha­gatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena … pe … somanas­sa­saha­gatā ñāṇavippayuttā … pe … somanas­sa­saha­gatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gatā ñāṇasampayuttā … pe … upekkhā­saha­gatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena … pe … upekkhā­saha­gatā ñāṇavippayuttā … pe … upekkhā­saha­gatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena … pe … rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti … pe … arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭha­dhamma­su­kha­vihāraṃ … pe … sabbaso ākiñ­cañ­ñā­yatanaṃ samatikkamma neva­saññā­nā­sañ­ñāyata­na­saññā­saha­gataṃ sukhassa ca pahānā … pe … catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti … pe … avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapa­ṭi­sam­bhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhamma­ni­ruttā­bhi­lāpe ñāṇaṃ nirutti­paṭi­sam­bhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti—“imāni ñāṇāni idamat­tha­jotakānī”ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā. Tisso paṭisambhidā kāmā­vacara­kusalato catūsu ñāṇasam­payut­tesu cittuppādesu, kiriyato catūsu ñāṇasam­payut­tesu cittuppādesu uppajjanti. Atthapa­ṭi­sam­bhidā etesu ceva uppajjati, catūsu maggesu catūsu phalesu ca uppajjati.

Abhi­dham­ma­bhājanī­yaṃ.

Pañhāpucchaka

Catasso paṭisambhidā—atthapa­ṭi­sam­bhidā, dhamma­paṭi­sam­bhidā, nirutti­paṭi­sam­bhidā, paṭibhā­na­paṭi­sam­bhidā.

Catunnaṃ paṭi­sam­bhi­dā­naṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā … pe … kati saraṇā, kati araṇā?

1. Tika

Siyā kusalā, siyā abyākatā. (1)

Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya sampayuttā. (2)

Tisso paṭisambhidā siyā vipā­ka­dham­ma­dhammā, siyā neva­vipāka­navi­pā­ka­dham­ma­dhammā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā vipākā, siyā vipā­ka­dham­ma­dhammā, siyā neva­vipāka­navi­pā­ka­dham­ma­dhammā. (3)

Tisso paṭisambhidā anupā­dinnu­pādā­niyā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā anupā­dinnu­pādā­niyā, siyā anupādin­na­anupā­dā­niyā. (4)

Tisso paṭisambhidā asaṃ­kiliṭ­ṭha­asaṃ­ki­lesikā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā asaṃ­kiliṭ­ṭha­saṃki­lesikā, siyā asaṃ­kiliṭ­ṭha­asaṃ­ki­lesikā. (5)

Tisso paṭisambhidā savitak­ka­savi­cārā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā savitak­ka­savi­cārā, siyā avitak­ka­vicāra­mattā, siyā avitak­ka­avi­cārā. (6)

Siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhā­saha­gatā. (7)

Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. (8)

Neva dassanena na bhāvanāya pahātab­ba­hetukā. (9)

Tisso paṭisambhidā siyā ācayagāmino, siyā nevāca­yagāmi­nāpa­caya­gāmino; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā ācayagāminī, siyā apacayagāminī, siyā nevāca­yagāmi­nāpa­caya­gāminī. (10)

Tisso paṭisambhidā neva­sekkha­nā­sekkhā, atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā sekkhā, siyā asekkhā, siyā neva­sekkha­nā­sekkhā. (11)

Tisso paṭisambhidā parittā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā parittā, siyā appamāṇā. (12)

Nirutti­paṭi­sam­bhidā parittārammaṇā; tisso paṭisambhidā siyā parittārammaṇā, siyā mahagga­tā­rammaṇā, siyā appa­māṇā­rammaṇā. (13)

Tisso paṭisambhidā majjhimā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā majjhimā, siyā paṇītā. (14)

Tisso paṭisambhidā aniyatā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā. (15)

Nirutti­paṭi­sam­bhidā na vattabbā “maggārammaṇā”tipi, “maggahetukā”tipi, “maggādhipatinī”tipi; atthapa­ṭi­sam­bhidā na maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatinī, siyā na vattabbā “maggahetukā”tipi, “maggādhipatinī”tipi; dve paṭisambhidā siyā maggārammaṇā, na maggahetukā, siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā “maggārammaṇā”tipi, “maggādhipatino”tipi. (16)

Tisso paṭisambhidā siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattabbā “uppādino”ti; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādinī. (17)

Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. (18)

Nirutti­paṭi­sam­bhidā ­pac­cup­pan­nā­rammaṇā; dve paṭisambhidā siyā atītārammaṇā, siyā anāgatārammaṇā, siyā ­pac­cup­pan­nā­rammaṇā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā atītārammaṇā, siyā anāgatārammaṇā, siyā ­pac­cup­pan­nā­rammaṇā, siyā na vattabbā “atītārammaṇā”tipi, “anāgatārammaṇā”tipi, ­pac­cup­pan­nā­rammaṇā­tipi. (19)

Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhat­ta­bahid­dhā. (20)

Nirutti­paṭi­sam­bhidā bahid­dhā­rammaṇā; tisso paṭisambhidā siyā ajjhat­tā­rammaṇā, siyā bahid­dhā­rammaṇā, siyā ajjhat­ta­bahid­dhā­rammaṇā. (21)

Ani­dassa­na­ap­paṭi­ghā. (22)

2. Duka

2.1. Hetugocchaka

Hetū, sahetukā, hetusampayuttā, hetū ceva sahetukā ca, hetū ceva hetusampayuttā ca, na vattabbā “na hetusahetukā”tipi, nahetu­a­hetu­kā­tipi.

2.2. Cūḷantaraduka

Sappaccayā, saṅkhatā, anidassanā, appaṭighā, arūpā, tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā lokiyā, siyā lokuttarā, kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.

2.3. Āsavagocchaka

No āsavā. Tisso paṭisambhidā sāsavā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā sāsavā, siyā anāsavā. Āsava­vippa­yuttā. Tisso paṭisambhidā na vattabbā “āsavā ceva sāsavā cā”ti, sāsavā ceva no ca āsavā; atthapa­ṭi­sam­bhidā na vattabbā “āsavo ceva sāsavā cā”ti, siyā sāsavā ceva no ca āsavo, siyā na vattabbā “sāsavā ceva no ca āsavo”ti. Na vattabbā “āsavā ceva āsava­sam­payuttā cā”tipi, “āsava­sam­payuttā ceva no ca āsavā”tipi. Tisso paṭisambhidā āsava­vippa­yuttā sāsavā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā āsava­vippa­yuttā sāsavā, siyā āsava­vippa­yuttā anāsavā.

2.4. Saṃ­yoja­na­goc­cha­kādi

No saṃyojanā … pe … no ganthā … pe … no oghā … pe … no yogā … pe … no nīvaraṇā … pe … no parāmāsā … pe ….

2.10. Mahantaraduka

Sārammaṇā. No cittā, cetasikā, citta­sam­payuttā, cittasaṃsaṭṭhā, citta­sa­muṭṭhānā, cittasahabhuno, cit­tānupa­rivat­tino. Cit­ta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhānā, citta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­na­saha­bhuno, cit­ta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­nānupa­rivat­tino, bāhirā, no upādā, anupādinnā.

2.11. Upādā­na­goc­cha­kādi

No upādānā … pe … no kilesā … pe … na dassanena pahātabbā. Na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātab­ba­hetukā. Na bhāvanāya pahātab­ba­hetukā. Tisso paṭisambhidā savitakkā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā savitakkā, siyā avitakkā. Tisso paṭisambhidā savicārā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā savicārā, siyā avicārā. Siyā sappītikā, siyā appītikā. Siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Siyā upekkhā­saha­gatā, siyā na upekkhā­saha­gatā. Tisso paṭisambhidā kāmāvacarā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā. Na rūpāvacarā. Na arūpāvacarā. Tisso paṭisambhidā pariyāpannā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā. Tisso paṭisambhidā aniyyānikā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā. Tisso paṭisambhidā aniyatā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā niyatā, siyā aniyatā. Tisso paṭisambhidā sauttarā; atthapa­ṭi­sam­bhidā siyā sauttarā, siyā anuttarā. Araṇāti.

Pañhāpucchakaṃ.

Paṭi­sam­bhi­dā­vibhaṅgo niṭṭhito.