Vibhaṅga

Indriya­vibhaṅga

1. Abhi­dham­ma­bhājanīya

Bāvī­satin­driyāni—cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanas­sindriyaṃ, domanas­sindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātā­vin­dri­yaṃ.

Tattha katamaṃ cakkhundriyaṃ? Yaṃ cakkhu catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo … pe … suñño gāmopeso—idaṃ vuccati “cakkhundriyaṃ”. (1)

Tattha katamaṃ sotindriyaṃ … pe … ghānindriyaṃ … pe … jivhindriyaṃ … pe … kāyindriyaṃ? Yo kāyo catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādo … pe … suñño gāmopeso— idaṃ vuccati “kāyindriyaṃ”. (5)

Tattha katamaṃ manindriyaṃ? Ekavidhena manindriyaṃ—phassa­sam­payut­taṃ. Duvidhena manindriyaṃ—atthi sahetukaṃ, atthi ahetukaṃ. Tividhena manindriyaṃ—atthi kusalaṃ, atthi akusalaṃ, atthi abyākataṃ. Catubbidhena manindriyaṃ—atthi kāmāvacaraṃ, atthi rūpāvacaraṃ, atthi arūpāvacaraṃ, atthi apariyāpannaṃ. Pañcavidhena manindriyaṃ—atthi sukhin­driya­sam­payut­taṃ, atthi duk­khin­driya­sam­payut­taṃ, atthi soma­nassin­driya­sam­payut­taṃ, atthi doma­nassin­driya­sam­payut­taṃ, atthi upekkhin­driya­sam­payut­taṃ. Chabbidhena manindriyaṃ—cakkhuviññāṇaṃ … pe … manoviññāṇaṃ. Evaṃ chabbidhena manindriyaṃ.

Sattavidhena manindriyaṃ—cakkhuviññāṇaṃ … pe … kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu. Evaṃ sattavidhena manindriyaṃ.

Aṭṭhavidhena manindriyaṃ—cakkhuviññāṇaṃ … pe … kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi duk­kha­saha­gataṃ, manodhātu, mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu. Evaṃ aṭṭhavidhena manindriyaṃ.

Navavidhena manindriyaṃ—cakkhuviññāṇaṃ … pe … kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā. Evaṃ navavidhena manindriyaṃ.

Dasavidhena manindriyaṃ—cakkhuviññāṇaṃ … pe … kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi duk­kha­saha­gataṃ, manodhātu, mano­viñ­ñā­ṇa­dhātu atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā. Evaṃ dasavidhena manindriyaṃ … pe … evaṃ bahuvidhena manindriyaṃ. Idaṃ vuccati “manindriyaṃ”. (6)

Tattha katamaṃ itthindriyaṃ? Yaṃ itthiyā itthiliṅgaṃ itthinimittaṃ itthikuttaṃ itthākappo itthattaṃ itthibhāvo—idaṃ vuccati “itthindriyaṃ”. (7)

Tattha katamaṃ purisindriyaṃ? Yaṃ purisassa purisaliṅgaṃ purisanimittaṃ purisakuttaṃ purisākappo purisattaṃ purisabhāvo—idaṃ vuccati “purisindriyaṃ”. (8)

Tattha katamaṃ jīvitindriyaṃ? Jīvitindriyaṃ duvidhena—atthi rūpa­jīvi­tin­driyaṃ, atthi arūpa­jīvi­tin­driyaṃ.

Tattha katamaṃ rūpa­jīvi­tin­driyaṃ? Yo tesaṃ rūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ—idaṃ vuccati “rūpa­jīvi­tin­driyaṃ”.

Tattha katamaṃ arūpa­jīvi­tin­driyaṃ? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ—idaṃ vuccati “arūpa­jīvi­tin­driyaṃ”. Idaṃ vuccati “jīvitindriyaṃ”. (9)

Tattha katamaṃ sukhindriyaṃ? Yaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāya­samphas­sa­jaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāya­samphas­sajā sātā sukhā vedanā—idaṃ vuccati “sukhindriyaṃ”. (10)

Tattha katamaṃ dukkhindriyaṃ? Yaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāya­samphas­sa­jaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāya­samphas­sajā asātā dukkhā vedanā— idaṃ vuccati “dukkhindriyaṃ”. (11)

Tattha katamaṃ somanas­sindriyaṃ? Yaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ ceto­samphas­sa­jaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ ceto­samphas­sajā sātā sukhā vedanā— idaṃ vuccati “somanas­sindriyaṃ”. (12)

Tattha katamaṃ domanas­sindriyaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ ceto­samphas­sa­jaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ ceto­samphas­sajā asātā dukkhā vedanā— idaṃ vuccati “domanas­sindriyaṃ”. (13)

Tattha katamaṃ upekkhindriyaṃ? Yaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ ceto­samphas­sa­jaṃ aduk­kha­ma­su­khaṃ vedayitaṃ ceto­samphas­sajā adukkhamasukhā vedanā—idaṃ vuccati “upekkhindriyaṃ”. (14)

Tattha katamaṃ saddhindriyaṃ? Yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ—idaṃ vuccati “saddhindriyaṃ”. (15)

Tattha katamaṃ vīriyindriyaṃ? Yo cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo ṭhiti asi­thi­la­pa­rakka­matā anikkhit­ta­chandatā anikkhit­ta­dhuratā dhura­sam­paggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ—idaṃ vuccati “vīriyindriyaṃ”. (16)

Tattha katamaṃ satindriyaṃ? Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati—idaṃ vuccati “satindriyaṃ”. (17)

Tattha katamaṃ samādhindriyaṃ? Yā cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avi­sāha­ṭa­mānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi— idaṃ vuccati “samādhindriyaṃ”. (18)

Tattha katamaṃ paññindriyaṃ? Yā paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi—idaṃ vuccati “paññindriyaṃ”. (19)

Tattha katamaṃ anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ? Yā tesaṃ dhammānaṃ anaññātānaṃ adiṭṭhānaṃ appattānaṃ aviditānaṃ asacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅgo maggaṅgaṃ magga­pariyā­pannaṃ—idaṃ vuccati “anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ”. (20)

Tattha katamaṃ aññindriyaṃ? Yā tesaṃ dhammānaṃ ñātānaṃ diṭṭhānaṃ pattānaṃ viditānaṃ sacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅgo maggaṅgaṃ magga­pariyā­pannaṃ—idaṃ vuccati “aññindriyaṃ”. (21)

Tattha katamaṃ aññātā­vin­dri­yaṃ? Yā tesaṃ dhammānaṃ aññātāvīnaṃ diṭṭhānaṃ pattānaṃ viditānaṃ sacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā … pe … amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhamma­vicaya­sam­boj­jhaṅgo maggaṅgaṃ magga­pariyā­pannaṃ— idaṃ vuccati “aññātā­vin­dri­yaṃ”. (22)

Abhi­dham­ma­bhājanī­yaṃ.

2. Pañhāpucchaka

Bāvī­satin­driyāni—cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanas­sindriyaṃ, domanas­sindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātā­vin­dri­yaṃ.

Bāvīsatīnaṃ indriyānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā … pe … kati saraṇā, kati araṇā?

2.1. Tika

Dasindriyā abyākatā. Domanas­sindriyaṃ akusalaṃ. Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ kusalaṃ. Cattārindriyā siyā kusalā, siyā abyākatā. Cha indriyā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā. (1)

Dvādasindriyā na vattabbā—“sukhāya vedanāya sampayuttā”tipi, “dukkhāya vedanāya sampayuttā”tipi, “aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya sampayuttā”tipi. Cha indriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya sampayuttā. Tīṇindriyā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya sampayuttā. Jīvitindriyaṃ siyā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya sampayuttaṃ, siyā na vattabbaṃ—“sukhāya vedanāya sampayuttan”tipi, “dukkhāya vedanāya sampayuttan”tipi, “aduk­kha­ma­su­khāya vedanāya sampayuttan”tipi. (2)

Sattindriyā neva­vipāka­navi­pā­ka­dham­ma­dhammā. Tīṇindriyā vipākā. Dvindriyā vipā­ka­dham­ma­dhammā. Aññindriyaṃ siyā vipākaṃ, siyā vipā­ka­dham­ma­dhammaṃ. Navindriyā siyā vipākā, siyā vipā­ka­dham­ma­dhammā, siyā neva­vipāka­navi­pā­ka­dham­ma­dhammā. (3)

Navindriyā upādin­nu­pādā­niyā. Domanas­sindriyaṃ anupā­din­nu­pādā­niyaṃ. Tīṇindriyā anupādin­na­anupā­dā­niyā. Navindriyā siyā upādin­nu­pādā­niyā, siyā anupā­dinnu­pādā­niyā, siyā anupādin­na­anupā­dā­niyā. (4)

Navindriyā asaṃ­kiliṭ­ṭha­saṃki­lesikā. Domanas­sindriyaṃ saṃ­kiliṭ­ṭha­saṃki­lesikaṃ. Tīṇindriyā asaṃ­kiliṭ­ṭha­asaṃ­ki­lesikā. Tīṇindriyā siyā asaṃ­kiliṭ­ṭha­saṃki­lesikā, siyā asaṃ­kiliṭ­ṭha­asaṃ­ki­lesikā. Cha indriyā siyā saṃ­kiliṭ­ṭha­saṃki­lesikā, siyā asaṃ­kiliṭ­ṭha­saṃki­lesikā, siyā asaṃ­kiliṭ­ṭha­asaṃ­ki­lesikā. (5)

Navindriyā avitak­ka­avi­cārā. Domanas­sindriyaṃ savitak­ka­sa­vicāraṃ. Upekkhindriyaṃ siyā savitak­ka­sa­vicāraṃ, siyā avitak­ka­a­vicāraṃ. Ekādasindriyā siyā savitak­ka­savi­cārā, siyā avitak­ka­vicāra­mattā, siyā avitak­ka­avi­cārā. (6)

Ekādasindriyā na vattabbā—“pītisahagatā”tipi, “sukhasahagatā”tipi, “upekkhā­saha­gatā”tipi. Somanas­sindriyaṃ siyā pītisahagataṃ na sukhasahagataṃ na upekkhā­saha­gataṃ, siyā na vattabbaṃ—“pītisahagatan”ti. Cha indriyā siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhā­saha­gatā. Cattārindriyā siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhā­saha­gatā, siyā na vattabbā— “pītisahagatā”tipi, “sukhasahagatā”tipi, “upekkhā­saha­gatā”tipi. (7)

Panna­rasin­driyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Domanas­sindriyaṃ siyā dassanena pahātabbaṃ, siyā bhāvanāya pahātabbaṃ. Cha indriyā siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. (8)

Panna­rasin­driyā neva dassanena na bhāvanāya pahātab­ba­hetukā. Domanas­sindriyaṃ siyā dassanena pahātab­ba­hetukaṃ, siyā bhāvanāya pahātab­ba­hetukaṃ. Cha indriyā siyā dassanena pahātab­ba­hetukā, siyā bhāvanāya pahātab­ba­hetukā, siyā neva dassanena na bhāvanāya pahātab­ba­hetukā. (9)

Dasindriyā nevāca­yagāmi­nāpa­caya­gāmino. Domanas­sindriyaṃ ācayagāmi. Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ apacayagāmi. Aññindriyaṃ siyā apacayagāmi, siyā nevāca­yagāmi­nāpa­caya­gāmi. Navindriyā siyā ācayagāmino, siyā apacayagāmino, siyā nevāca­yagāmi­nāpa­caya­gāmino. (10)

Dasindriyā neva­sekkha­nā­sekkhā. Dvindriyā sekkhā. Aññātā­vin­dri­yaṃ asekkhaṃ. Navindriyā siyā sekkhā, siyā asekkhā, siyā neva­sekkha­nā­sekkhā. (11)

Dasindriyā parittā. Tīṇindriyā appamāṇā. Navindriyā siyā parittā, siyā mahaggatā, siyā appamāṇā. (12)

Sattindriyā anārammaṇā. Dvindriyā parittārammaṇā. Tīṇindriyā appa­māṇā­rammaṇā. Domanas­sindriyaṃ siyā parit­tā­ramma­ṇaṃ siyā mahagga­tā­rammaṇaṃ, na appa­māṇā­rammaṇaṃ, siyā na vattabbaṃ—“parit­tā­ramma­ṇan”tipi, “mahagga­tā­rammaṇan”tipi. Navindriyā siyā parittārammaṇā, siyā mahagga­tā­rammaṇā, siyā appa­māṇā­rammaṇā, siyā na vattabbā—“parittārammaṇā”tipi, “mahagga­tā­rammaṇā”tipi, “appa­māṇā­rammaṇā”tipi. (13)

Navindriyā majjhimā. Domanas­sindriyaṃ hīnaṃ. Tīṇindriyā paṇītā. Tīṇindriyā siyā majjhimā, siyā paṇītā. Cha indriyā siyā hīnā, siyā majjhimā, siyā paṇītā. (14)

Dasindriyā aniyatā. Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ sam­mat­tani­ya­taṃ. Cattārindriyā siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā. Domanas­sindriyaṃ siyā micchat­ta­niyataṃ, siyā aniyataṃ. Cha indriyā siyā micchat­ta­niyatā, siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā. (15)

Sattindriyā anārammaṇā. Cattārindriyā na vattabbā—“maggārammaṇā”tipi, “maggahetukā”tipi, “maggādhipatino”tipi. Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ na maggārammaṇaṃ, siyā maggahetukaṃ, siyā maggādhipati, siyā na vattabbaṃ— “maggahetukan”tipi, “maggādhipatī”tipi. Aññindriyaṃ na maggārammaṇaṃ, siyā maggahetukaṃ, siyā maggādhipati, siyā na vattabbaṃ—“maggahetukan”tipi, “maggādhipatī”tipi. Navindriyā siyā maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā—“maggārammaṇā”tipi, “maggahetukā”tipi, “maggādhipatino”tipi. (16)

Dasindriyā siyā uppannā, siyā uppādino, na vattabbā—“anuppannā”ti. Dvindriyā siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattabbā—“uppādino”ti. Dasindriyā siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino. (17)

Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. (18)

Sattindriyā anārammaṇā. Dvindriyā ­pac­cup­pan­nā­rammaṇā. Tīṇindriyā na vattabbā— “atītārammaṇā”tipi, “anāgatārammaṇā”tipi, “­pac­cup­pan­nā­rammaṇā”tipi. Dasindriyā siyā atītārammaṇā, siyā anāgatārammaṇā, siyā ­pac­cup­pan­nā­rammaṇā, siyā na vattabbā—“atītārammaṇā”tipi, “anāgatārammaṇā”tipi, “­pac­cup­pan­nā­rammaṇā”tipi. (19)

Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhat­ta­bahid­dhā. (20)

Sattindriyā anārammaṇā. Tīṇindriyā bahid­dhā­rammaṇā. Cattārindriyā siyā ajjhat­tā­rammaṇā, siyā bahid­dhā­rammaṇā, siyā ajjhat­ta­bahid­dhā­rammaṇā, aṭṭhindriyā siyā ajjhat­tā­rammaṇā, siyā bahid­dhā­rammaṇā, siyā ajjhat­ta­bahid­dhā­rammaṇā, siyā na vattabbā—“ajjhat­tā­rammaṇā”tipi, “bahid­dhā­rammaṇā”tipi, “ajjhat­ta­bahid­dhā­rammaṇā”tipi. (21)

Pañcindriyā ani­dassa­na­sappa­ṭi­ghā. Satta­rasin­driyā ani­dassa­na­ap­paṭi­ghā. (22)

2.2. 2.2 Duka

2.2.1. Hetugocchaka

Cattārindriyā hetū. Aṭṭhā­ra­sindriyā na hetū. Sattindriyā sahetukā. Navindriyā ahetukā. Cha indriyā siyā sahetukā, siyā ahetukā. Sattindriyā hetusampayuttā. Navindriyā hetuvippayuttā. Cha indriyā siyā hetusampayuttā, siyā hetuvippayuttā. Cattārindriyā hetū ceva sahetukā ca. Navindriyā na vattabbā— “hetū ceva sahetukā cā”tipi, “sahetukā ceva na ca hetū”tipi. Tīṇindriyā na vattabbā—“hetū ceva sahetukā cā”ti. Sahetukā ceva na ca hetū. Cha indriyā na vattabbā—“hetū ceva sahetukā cā”ti, siyā sahetukā ceva na ca hetū, siyā na vattabbā—“sahetukā ceva na ca hetū”ti.

Cattārindriyā hetū ceva hetusampayuttā ca. Navindriyā na vattabbā—“hetū ceva hetusampayuttā cā”tipi, “hetusampayuttā ceva na ca hetū”tipi. Tīṇindriyā na vattabbā—“hetū ceva hetusampayuttā cā”ti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Cha indriyā na vattabbā—“hetū ceva hetusampayuttā cā”ti, siyā hetusampayuttā ceva na ca hetū, siyā na vattabbā—“hetusampayuttā ceva na ca hetū”ti.

Navindriyā na hetū ahetukā. Tīṇindriyā na hetū sahetukā. Cattārindriyā na vattabbā—“na hetū sahetukā”tipi, “na hetū ahetukā”tipi. Cha indriyā siyā na hetū sahetukā, siyā na hetū ahetukā.

2.2.2. Cūḷantaraduka

Sappaccayā. Saṅkhatā. Anidassanā. Pañcindriyā sappaṭighā. Satta­rasin­driyā appaṭighā. Sattindriyā rūpā. Cuddasindriyā arūpā. Jīvitindriyaṃ siyā rūpaṃ, siyā arūpaṃ. Dasindriyā lokiyā. Tīṇindriyā lokuttarā. Navindriyā siyā lokiyā, siyā lokuttarā; kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.

2.2.3. Āsavagocchaka

No āsavā. Dasindriyā sāsavā. Tīṇindriyā anāsavā. Navindriyā siyā sāsavā, siyā anāsavā. Panna­rasin­driyā āsava­vippa­yuttā. Domanas­sindriyaṃ āsava­sam­payut­taṃ. Cha indriyā siyā āsava­sam­payuttā, siyā āsava­vippa­yuttā. Dasindriyā na vattabbā—“āsavā ceva sāsavā cā”ti, sāsavā ceva no ca āsavā. Tīṇindriyā na vattabbā—“āsavā ceva sāsavā cā”tipi, “sāsavā ceva no ca āsavā”tipi. Navindriyā na vattabbā—“āsavā ceva sāsavā cā”ti, siyā sāsavā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā—“sāsavā ceva no ca āsavā”ti.

Panna­rasin­driyā na vattabbā—“āsavā ceva āsava­sam­payuttā cā”tipi, “āsava­sam­payuttā ceva no ca āsavā”tipi. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ—“āsavo ceva āsava­sam­payut­tañcā”ti, āsava­sam­payut­tañ­ceva no ca āsavo. Cha indriyā na vattabbā—“āsavā ceva āsava­sam­payuttā cā”ti, siyā āsava­sam­payuttā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā—“āsava­sam­payuttā ceva no ca āsavā”ti. Navindriyā āsava­vippa­yutta­sāsavā. Tīṇindriyā āsava­vippa­yutta­a­nāsavā. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ—“āsava­vippa­yutta­sāsavan”tipi, “āsava­vippa­yutta­a­nāsa­van”tipi. Tīṇindriyā siyā āsava­vippa­yutta­sāsavā, siyā āsava­vippa­yutta­a­nāsavā. Cha indriyā siyā āsava­vippa­yutta­sāsavā, siyā āsava­vippa­yutta­a­nāsavā, siyā na vattabbā— “āsava­vippa­yutta­sāsavā”tipi, “āsava­vippa­yutta­a­nāsavā”tipi.

2.2.4. Saṃ­yoja­na­goc­chaka

No saṃyojanā. Dasindriyā saṃyojaniyā. Tīṇindriyā asaṃyojaniyā. Navindriyā siyā saṃyojaniyā, siyā asaṃyojaniyā. Panna­rasin­driyā saṃ­yoja­na­vippa­yuttā. Domanas­sindriyaṃ saṃ­yoja­na­sam­payut­taṃ. Cha indriyā siyā saṃ­yoja­na­sam­payuttā, siyā saṃ­yoja­na­vippa­yuttā. Dasindriyā na vattabbā—“saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cā”ti, saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā. Tīṇindriyā na vattabbā—“saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cā”tipi, “saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā”tipi. Navindriyā na vattabbā—“saṃyojanā ceva saṃyojaniyā cā”ti, siyā saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā, siyā na vattabbā—“saṃyojaniyā ceva no ca saṃyojanā”ti.

Panna­rasin­driyā na vattabbā—“saṃyojanā ceva saṃ­yoja­na­sam­payuttā cā”tipi, “saṃ­yoja­na­sam­payuttā ceva no ca saṃyojanā”tipi. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ— “saṃyojanañceva saṃ­yoja­na­sam­payut­tañcā”ti, saṃ­yoja­na­sam­payut­tañ­ceva no ca saṃyojanaṃ. Cha indriyā na vattabbā—“saṃyojanā ceva saṃ­yoja­na­sam­payuttā cā”ti, siyā saṃ­yoja­na­sam­payuttā ceva no ca saṃyojanā, siyā na vattabbā— “saṃ­yoja­na­sam­payuttā ceva no ca saṃyojanā”ti.

Navindriyā saṃ­yoja­na­vippa­yutta­saṃyo­janiyā. Tīṇindriyā saṃ­yoja­na­vippa­yutta­asaṃyo­janiyā. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ—“saṃ­yoja­na­vippa­yutta­saṃyo­jani­yan”tipi, “saṃ­yoja­na­vippa­yutta­a­saṃyo­jani­yan”tipi. Tīṇindriyā siyā saṃ­yoja­na­vippa­yutta­saṃyo­janiyā, siyā saṃ­yoja­na­vippa­yutta­asaṃyo­janiyā. Cha indriyā siyā saṃ­yoja­na­vippa­yutta­saṃyo­janiyā, siyā saṃ­yoja­na­vippa­yutta­asaṃyo­janiyā, siyā na vattabbā—“saṃ­yoja­na­vippa­yutta­saṃyo­janiyā”tipi, “saṃ­yoja­na­vippa­yutta­asaṃyo­janiyā”tipi.

2.2.5. Ganthagocchaka

No ganthā. Dasindriyā ganthaniyā. Tīṇindriyā aganthaniyā. Navindriyā siyā ganthaniyā, siyā aganthaniyā. Panna­rasin­driyā gantha­vippa­yuttā. Domanas­sindriyaṃ gantha­sam­payut­taṃ. Cha indriyā siyā gantha­sam­payuttā, siyā gantha­vippa­yuttā. Dasindriyā na vattabbā—“ganthā ceva ganthaniyā cā”ti, ganthaniyā ceva no ca ganthā. Tīṇindriyā na vattabbā—“ganthā ceva ganthaniyā cā”tipi, “ganthaniyā ceva no ca ganthā”tipi. Navindriyā na vattabbā—“ganthā ceva ganthaniyā cā”ti, siyā ganthaniyā ceva no ca ganthā, siyā na vattabbā— “ganthaniyā ceva no ca ganthā”ti.

Panna­rasin­driyā na vattabbā—“ganthā ceva gantha­sam­payuttā cā”tipi, “gantha­sam­payuttā ceva no ca ganthā”tipi. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ— “gantho ceva gantha­sam­payut­tañcā”ti, gantha­sam­payut­tañ­ceva no ca gantho. Cha indriyā na vattabbā—“ganthā ceva gantha­sam­payuttā cā”ti, siyā gantha­sam­payuttā ceva no ca ganthā, siyā na vattabbā—“gantha­sam­payuttā ceva no ca ganthā”ti.

Navindriyā gantha­vippa­yutta­gantha­niyā. Tīṇindriyā gantha­vippa­yutta­a­gantha­niyā. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ—“gantha­vippa­yutta­gan­thani­yan”tipi, “gantha­vippa­yutta­agan­thani­yan”tipi. Tīṇindriyā siyā gantha­vippa­yutta­gantha­niyā, siyā gantha­vippa­yutta­a­gantha­niyā. Cha indriyā siyā gantha­vippa­yutta­gantha­niyā, siyā gantha­vippa­yutta­a­gantha­niyā, siyā na vattabbā—“gantha­vippa­yutta­gantha­niyā”tipi, “gantha­vippa­yutta­a­gantha­niyā”tipi.

5.2.2.6-- Ogha­yoga­nīvara­ṇa­goc­chaka

No oghā … pe … no yogā … pe … no nīvaraṇā. Dasindriyā nīvaraṇiyā. Tīṇindriyā anīvaraṇiyā. Navindriyā siyā nīvaraṇiyā, siyā anīvaraṇiyā. Panna­rasin­driyā nīvara­ṇa­vippa­yuttā. Domanas­sindriyaṃ nīvara­ṇa­sam­payut­taṃ. Cha indriyā siyā nīvara­ṇa­sam­payuttā, siyā nīvara­ṇa­vippa­yuttā. Dasindriyā na vattabbā—“nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cā”ti, nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā. Tīṇindriyā na vattabbā— “nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cā”tipi, “nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā”tipi. Navindriyā na vattabbā—“nīvaraṇā ceva nīvaraṇiyā cā”ti, siyā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā, siyā na vattabbā—“nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā”ti.

Panna­rasin­driyā na vattabbā—“nīvaraṇā ceva nīvara­ṇa­sam­payuttā cā”tipi, “nīvara­ṇa­sam­payuttā ceva no ca nīvaraṇā”tipi. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ— “nīvaraṇañceva nīvara­ṇa­sam­payut­tañcā”ti, nīvara­ṇa­sam­payut­tañ­ceva no ca nīvaraṇaṃ. Cha indriyā na vattabbā—“nīvaraṇā ceva nīvara­ṇa­sam­payuttā cā”ti, siyā nīvara­ṇa­sam­payuttā ceva no ca nīvaraṇā, siyā na vattabbā— “nīvara­ṇa­sam­payuttā ceva no ca nīvaraṇā”ti.

Navindriyā nīvara­ṇa­vippa­yutta­nīvara­ṇiyā. Tīṇindriyā nīvara­ṇa­vippa­yutta­a­nīvara­ṇiyā. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ—“nīvara­ṇa­vippa­yutta­nīvara­ṇiyan”tipi, “nīvara­ṇa­vippa­yutta­a­nīvara­ṇiyan”tipi. Tīṇindriyā siyā nīvara­ṇa­vippa­yutta­nīvara­ṇiyā, siyā nīvara­ṇa­vippa­yutta­a­nīvara­ṇiyā. Cha indriyā siyā nīvara­ṇa­vippa­yutta­nīvara­ṇiyā, siyā nīvara­ṇa­vippa­yutta­a­nīvara­ṇiyā, siyā na vattabbā—“nīvara­ṇa­vippa­yutta­nīvara­ṇiyā”tipi, “nīvara­ṇa­vippa­yutta­a­nīvara­ṇiyā”tipi.

2.2.9. Parāmā­sa­goc­chaka

No parāmāsā. Dasindriyā parāmaṭṭhā. Tīṇindriyā aparāmaṭṭhā. Navindriyā siyā parāmaṭṭhā, siyā aparāmaṭṭhā. Soḷasindriyā parāmā­sa­vippa­yuttā. Cha indriyā siyā parāmā­sa­sam­payuttā, siyā parāmā­sa­vippa­yuttā. Dasindriyā na vattabbā—“parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cā”ti, parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā. Tīṇindriyā na vattabbā— “parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cā”tipi, “parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā”tipi. Navindriyā na vattabbā—“parāmāsā ceva parāmaṭṭhā cā”ti, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā, siyā na vattabbā—“parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā”ti. Dasindriyā parāmā­sa­vippa­yutta­parāmaṭ­ṭhā. Tīṇindriyā parāmā­sa­vippa­yutta­a­parāmaṭ­ṭhā. Tīṇindriyā siyā parāmā­sa­vippa­yutta­parāmaṭ­ṭhā, siyā parāmā­sa­vippa­yutta­a­parāmaṭ­ṭhā. Cha indriyā siyā parāmā­sa­vippa­yutta­parāmaṭ­ṭhā, siyā parāmā­sa­vippa­yutta­a­parāmaṭ­ṭhā, siyā na vattabbā—“parāmā­sa­vippa­yutta­parāmaṭ­ṭhā”tipi, “parāmā­sa­vippa­yutta­a­parāmaṭ­ṭhā”tipi.

2.2.10. Mahantaraduka

Sattindriyā anārammaṇā. Cuddasindriyā sārammaṇā. Jīvitindriyā siyā sārammaṇaṃ, siyā anārammaṇaṃ. Eka­vīsa­tin­driyā no cittā. Manindriyaṃ cittaṃ. Terasindriyā cetasikā. Aṭṭhindriyā acetasikā. Jīvitindriyaṃ siyā cetasikaṃ, siyā acetasikaṃ. Terasindriyā citta­sam­payuttā. Sattindriyā citta­vippa­yuttā. Jīvitindriyaṃ siyā citta­sam­payut­taṃ, siyā citta­vippa­yuttaṃ. Manindriyaṃ na vattabbaṃ—“cittena sampayuttan”tipi, “cittena vippayuttan”tipi.

Terasindriyā cittasaṃsaṭṭhā. Sattindriyā citta­visaṃ­saṭ­ṭhā. Jīvitindriyaṃ siyā cit­ta­saṃsaṭ­ṭhaṃ, siyā citta­visaṃ­saṭ­ṭhaṃ. Manindriyaṃ na vattabbaṃ—“cittena saṃsaṭṭhan”tipi, “cittena visaṃsaṭṭhan”tipi. Terasindriyā citta­sa­muṭṭhānā. Aṭṭhindriyā no citta­sa­muṭṭhānā. Jīvitindriyaṃ siyā citta­sa­muṭṭhā­naṃ, siyā no citta­sa­muṭṭhā­naṃ.

Terasindriyā cittasahabhuno. Aṭṭhindriyā no cittasahabhuno. Jīvitindriyaṃ siyā cittasahabhū, siyā no cittasahabhū. Terasindriyā cit­tānupa­rivat­tino. Aṭṭhindriyā no cit­tānupa­rivat­tino. Jīvitindriyaṃ siyā cit­tānupa­rivatti, siyā no cit­tānupa­rivatti.

Terasindriyā cit­ta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhānā. Aṭṭhindriyā no cit­ta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhānā. Jīvitindriyaṃ siyā cit­ta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­naṃ, siyā no cit­ta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­naṃ. Terasindriyā citta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­na­saha­bhuno. Aṭṭhindriyā no citta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­na­saha­bhuno. Jīvitindriyaṃ siyā citta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­na­saha­bhū, siyā no citta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­na­saha­bhū. Terasindriyā cit­ta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­nānupa­rivat­tino. Aṭṭhindriyā no cit­ta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­nānupa­rivat­tino. Jīvitindriyaṃ siyā citta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­nā­nupari­vatti, siyā no citta­saṃsaṭ­ṭha­sa­muṭṭhā­nā­nupari­vatti.

2.2.11. Upādā­na­goc­chaka

Cha indriyā ajjhattikā. Soḷasindriyā bāhirā. Sattindriyā upādā. Cuddasindriyā no upādā. Jīvitindriyaṃ siyā upādā, siyā no upādā. Navindriyā upādinnā. Cattārindriyā anupādinnā. Navindriyā siyā upādinnā, siyā anupādinnā.

2.2.12. Kilesagocchaka

No upādānā. Dasindriyā upādāniyā. Tīṇindriyā anupādāniyā. Navindriyā siyā upādāniyā, siyā anupādāniyā. Soḷasindriyā upādā­na­vippa­yuttā. Cha indriyā siyā upādā­na­sam­payuttā, siyā upādā­na­vippa­yuttā. Dasindriyā na vattabbā—“upādānā ceva upādāniyā cā”ti, upādāniyā ceva no ca upādānā. Tīṇindriyā na vattabbā— “upādānā ceva upādāniyā cā”tipi, “upādāniyā ceva no ca upādānā”tipi. Navindriyā na vattabbā—“upādānā ceva upādāniyā cā”ti, siyā upādāniyā ceva no ca upādānā. Dasindriyā siyā upādāniyā ceva no ca upādānā, siyā na vattabbā—“upādāniyā ceva no ca upādānā”ti.

Soḷasindriyā na vattabbā—“upādānā ceva upādā­na­sam­payuttā cā”tipi, “upādā­na­sam­payuttā ceva no ca upādānā”tipi. Cha indriyā na vattabbā—“upādānā ceva upādā­na­sam­payuttā cā”ti, siyā upādā­na­sam­payuttā ceva no ca upādānā, siyā na vattabbā—“upādā­na­sam­payuttā ceva no ca upādānā”ti. Dasindriyā upādā­na­vippa­yutta­u­pādā­niyā. Tīṇindriyā upādā­na­vippa­yutta­anupā­dā­niyā. Tīṇindriyā siyā upādā­na­vippa­yutta­u­pādā­niyā, siyā upādā­na­vippa­yutta­anupā­dā­niyā. Cha indriyā siyā upādā­na­vippa­yutta­u­pādā­niyā, siyā upādā­na­vippa­yutta­anupā­dā­niyā, siyā na vattabbā—“upādā­na­vippa­yutta­u­pādā­niyā”tipi, “upādā­na­vippa­yutta­anupā­dā­niyā”tipi.

2.2.13. Piṭṭhiduka

No kilesā. Dasindriyā saṃkilesikā. Tīṇindriyā asaṃkilesikā. Navindriyā siyā saṃkilesikā, siyā asaṃkilesikā. Panna­rasin­driyā asaṃkiliṭṭhā. Domanas­sindriyaṃ saṃkiliṭṭhaṃ. Cha indriyā siyā saṃkiliṭṭhā, siyā asaṃkiliṭṭhā. Panna­rasin­driyā kilesa­vippa­yuttā. Domanas­sindriyaṃ kilesa­sam­payut­taṃ. Cha indriyā siyā kilesa­sam­payuttā, siyā kilesa­vippa­yuttā. Dasindriyā na vattabbā—“kilesā ceva saṃkilesikā cā”ti, saṃkilesikā ceva no ca kilesā. Tīṇindriyā na vattabbā— “kilesā ceva saṃkilesikā cā”tipi, “saṃkilesikā ceva no ca kilesā”tipi. Navindriyā na vattabbā—“kilesā ceva saṃkilesikā cā”ti, siyā saṃkilesikā ceva no ca kilesā, siyā na vattabbā—“saṃkilesikā ceva no ca kilesā”ti.

Panna­rasin­driyā na vattabbā—“kilesā ceva saṃkiliṭṭhā cā”tipi, “saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā”tipi. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ—“kileso ceva saṃkiliṭṭhañcā”ti, saṃ­kiliṭ­ṭhañ­ceva no ca kileso. Cha indriyā na vattabbā— “kilesā ceva saṃkiliṭṭhā cā”ti, siyā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā, siyā na vattabbā—“saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā”ti.

Panna­rasin­driyā na vattabbā—“kilesā ceva kilesa­sam­payuttā cā”tipi, “kilesa­sam­payuttā ceva no ca kilesā”tipi. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ— “kileso ceva kilesa­sam­payut­tañcā”ti, kilesa­sam­payut­tañ­ceva no ca kileso. Cha indriyā na vattabbā—“kilesā ceva kilesa­sam­payuttā cā”ti, siyā kilesa­sam­payuttā ceva no ca kilesā, siyā na vattabbā—“kilesa­sam­payuttā ceva no ca kilesā”ti. Navindriyā kilesa­vippa­yutta­saṃki­lesikā. Tīṇindriyā kilesa­vippa­yutta­asaṃ­ki­lesikā. Domanas­sindriyaṃ na vattabbaṃ— “kilesa­vippa­yutta­saṃki­lesikan”tipi, “kilesa­vippa­yutta­asaṃ­ki­lesikan”tipi. Tīṇindriyā siyā kilesa­vippa­yutta­saṃki­lesikā, siyā kilesa­vippa­yutta­asaṃ­ki­lesikā. Cha indriyā siyā kilesa­vippa­yutta­saṃki­lesikā, siyā kilesa­vippa­yutta­asaṃ­ki­lesikā, siyā na vattabbā—“kilesa­vippa­yutta­saṃki­lesikā”tipi, “kilesa­vippa­yutta­asaṃ­ki­lesikā”tipi. (12)

Panna­rasin­driyā na dassanena pahātabbā. Sattindriyā siyā dassanena pahātabbā, siyā na dassanena pahātabbā. Panna­rasin­driyā na bhāvanāya pahātabbā. Sattindriyā siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā na bhāvanāya pahātabbā. Panna­rasin­driyā na dassanena pahātab­ba­hetukā. Sattindriyā siyā dassanena pahātab­ba­hetukā, siyā na dassanena pahātab­ba­hetukā. Panna­rasin­driyā na bhāvanāya pahātab­ba­hetukā. Sattindriyā siyā bhāvanāya pahātab­ba­hetukā, siyā na bhāvanāya pahātab­ba­hetukā.

Navindriyā avitakkā. Domanas­sindriyaṃ savitakkaṃ. Dvādasindriyā siyā savitakkā, siyā avitakkā. Navindriyā avicārā. Domanas­sindriyaṃ savicāraṃ. Dvādasindriyā siyā savicārā, siyā avicārā. Ekādasindriyā appītikā. Ekādasindriyā siyā sappītikā, siyā appītikā. Ekādasindriyā na pītisahagatā. Ekādasindriyā siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Dvādasindriyā na sukhasahagatā. Dasindriyā siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Dvādasindriyā na upekkhā­saha­gatā. Dasindriyā siyā upekkhā­saha­gatā, siyā na upekkhā­saha­gatā.

Dasindriyā kāmāvacarā. Tīṇindriyā na kāmāvacarā. Navindriyā siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā. Terasindriyā na rūpāvacarā. Navindriyā siyā rūpāvacarā, siyā na rūpāvacarā. Cuddasindriyā na arūpāvacarā. Aṭṭhindriyā siyā arūpāvacarā, siyā na arūpāvacarā. Dasindriyā pariyāpannā. Tīṇindriyā apariyāpannā. Navindriyā siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā. Ekādasindriyā aniyyānikā. Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ niyyānikaṃ. Dasindriyā siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā. Dasindriyā aniyatā. Anaññātañ­ñassā­mī­tindriyaṃ niyataṃ. Ekādasindriyā siyā niyatā, siyā aniyatā. Dasindriyā sauttarā. Tīṇindriyā anuttarā. Navindriyā siyā sauttarā, siyā anuttarā. Panna­rasin­driyā araṇā. Domanas­sindriyaṃ saraṇaṃ. Cha indriyā siyā saraṇā, siyā araṇāti. (13)

Pañhāpucchakaṃ.

Indriya­vibhaṅgo niṭṭhito.