Avadānaśatakam* |

ṣaṣṭho vargaḥ |

57: dūtaḥ

buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti deva­nāgayakṣāsuragaruḍakinna­ramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajya­pari­ṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho rājagṛhe varṣā upagato veṇuvane kalandakanivāpe | atha anāthapiṇḍado gṛhapatir yena rājā prasenajit kauśalas tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya rājānaṃ prasenajitaṃ jayenāyuṣā ca vardhayitvā vijñāpayati: yat khalu deva jānīyāś ciradṛṣṭo ’smābhir bhagavān* | paritṛṣitāḥ smo bhagavato darśanāya | icchāmo vayaṃ bhagavantaṃ draṣṭum iti | tato rājā anāthapiṇḍadaṃ gṛhapatim uvāca: kaccit te gṛhapate śrutaṃ kutra bhagavān etarhi varṣā upagata iti? anāthapiṇḍada uvāca: śrutaṃ me deva bhagavān rājagṛhe varṣā upagata iti ||

tato rājñā prasenajitā kauśalena anāthapiṇḍadādyaiś ca paurajānapadāmātyair anyatamaḥ puruṣo dūtyenāhūyoktaḥ: ehi tvaṃ bho puruṣa, yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāma | upasaṃkramyāsmākaṃ vacanena bhagavataḥ pādau śirasā vandasva, alpābādhatāṃ ca pṛccha alpātaṅkaṃ ca laghūtthānatāṃ ca yātrāṃ ca balaṃ ca sukhaṃ cānavadyatāṃ ca sparśavihāratāṃ ca | evaṃ ca vada: rājā bhadanta kauśalaḥ śrāvastīnivāsinaś ca paurā ākāṅkṣanti bhagavato darśanam* | evaṃ cāhuḥ: ciradṛṣṭo ’smābhir bhagavān* | paritṛṣitāḥ smo bhagavato darśanāya | ichāmo vayaṃ bhagavantaṃ draṣṭum* | sādhu bhagavāñ chrāvastīm āgacched anukampām upādāyeti | evaṃ deveti sa puruṣo rājñaḥ prasenajitaḥ kauśalasya sāmātyapaurajānapadasya pratiśrutya śrāvastīto ’nupūrveṇa cañcūryamāṇo rājagṛhaṃ nagaram anuprāptaḥ | tataḥ pūrvaṃ rājagṛhaṃ nagaram avalokya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇaḥ | ekāntaniṣaṇṇaḥ sa puruṣo bhagavantam idam avocat*: rājā bhadanta prasenajit kauśalaḥ śrāvastīnivāsinaś ca paurā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā alpābādhatāṃ pṛcchanti, alpātaṅkatāṃ ca laghūtthānatāṃ ca yātrāṃ ca balaṃ ca sukhaṃ cānavadyatāṃ ca sparśavihāratāṃ ca | evaṃ cāhuḥ: ciradṛṣṭo ’smābhir bhagavān* | paritṛṣitāḥ smo bhagavato darśanāya | ichāmo vayaṃ bhagavantaṃ draṣṭum* | sādhu bhagavāñ chrāvastīm āgacched anukampām upādāyeti | bhagavān āha: sacen me bhoḥ puruṣa rājā bimbisāro ’nujñāsyati; gamiṣyāmīti | tataḥ sa dūto rājānaṃ bimbisāram anujñāpya bhagavantam idam avocat*: anujñāto ’si bhagavan rājñā bimbisāreṇa gamanāya, yasyedānīṃ bhagavān kālaṃ manyata iti | adhivāsayati bhagavāṃs tasya puruṣasya tūṣṇībhāvena ||

atha bhagavāṃs trayāṇāṃ vārṣikāṇāṃ māsānām atyayāt kṛtacīvaro niṣṭhitacīvaraḥ samādāya pātracīvaraṃ mahatā parivāreṇa śrāvastyabhimukho ’bhijagāma | dūto ’pi rathābhirūḍhaḥ saṃprasthitaḥ | athāsau dadarśa buddhaṃ bhagavantaṃ padbhyāṃ saṃprasthitam* | tato rathād avatīrya yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamya bhagavantam idam avocat*: pratigṛhyatāṃ bhagavann asmākīno ratho ’nukampām upādāyeti ||
bhagavān āha:

ṛddhipādarathenāhaṃ samyagvyāyāmavartinā
vicarāmi mahīṃ kṛtsnām akṣataḥ kleśakaṇṭhakaiḥ || iti ||

dūtaḥ prāha: yady api bhagavān ṛddhipādayānayāyī; tathāpi tu kriyatāṃ mamānugrahārtham anukampeti | atha bhagavān dūtasyānugrahārtham ṛddhyā rathasyopari sthitaḥ | tato bhagavān rathābhirūḍhaḥ śrāvastīm anuprāptaḥ | dūtena ca rājñe niveditam* | atha rājā sāmātyaḥ sapaurajānapado bhagavantaṃ pratyudgataḥ | tatraiva ca jetavane rātriṃvāsam upagato dharmaśravaṇāya | sa ca dūto ’lpāyuṣko dharmaṃ śrutvā tasyām eva rātrau kālagataḥ | sa kālaṃ kṛtvā praṇīteṣu deveṣu trāyastriṃśeṣūpapannaḥ ||

dharmatā khalu devaputrasya vā devakanyāyā vā aciropapannasya trīṇi cittāny utpadyante: kutaś cyutaḥ, kutropapannaḥ kena karmaṇeti | sa paśyati: manuṣyebhyaś cyutaḥ praṇīteṣu deveṣu trāyastriṃśeṣūpapannaḥ, bhagavato ’ntike cittam abhiprasādyeti | atha dūtapūrviṇo devaputrasyaitad abhavat*: na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ paryuṣitaparivāso bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkrāmeyam* | yanv aham aparyuṣitaparivāsa eva bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkrāmeyam iti | atha dūtapūrvī devaputraś calavimalakuṇḍaladharo hārārdhahāravirājitagātro maṇiratnavicitracūḍaḥ kuṅkumatamāla­patras­pṛkkādi­saṃ­sṛṣṭagātras tasyām eva rātrau divyānām utpalapadmakumuda­puṇḍa­rī­kama­ndāravāṇām puṣpāṇām utsaṅgaṃ pūrayitvā sarvaṃ jetavanam udāreṇāvabhāsenāvabhāsya bhagavantaṃ puṣpair avakīrya bhagavataḥ purastān niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya | atha bhagavān dūtapūrviṇo devaputrasyāśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśīṃ caturāryasatya­saṃ­prativedhikīṃ dharmadeśanāṃ kṛtavān, yāṃ śrutvā dūtapūrviṇā devaputreṇa viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam* | sa dṛṣṭasatyas trir udānam udānayati: idam asmākaṃ bhadanta na mātrā kṛtaṃ na pitrā na rājñā na devatābhir neṣṭena svajanabandhuvargeṇa na pūrvapretair na śramaṇabrāhmaṇair yad bhagavatāsmākaṃ kṛtam* | ucchoṣitā rudhirāśrusamudrāḥ, laṅghitā asthiparvatāḥ, pihitāny apāyadvārāṇi, vivṛtāni svargamokṣadvārāṇi, pratiṣṭhāpitāḥ smo devamanuṣyeṣu | āha ca:

tavānubhāvāt pihitaḥ sughoro
hy apāyamārgo bahudoṣayuktaḥ |
apāvṛtā svargagatiḥ supuṇyā
nirvāṇamārgaś ca mayopalabdhaḥ ||

tvadāśrayāc cāptam apetadoṣaṃ
mayādya śuddhaṃ suviśuddhacakṣuḥ | Speyer: suviśuddha cakṣuḥ
prāptaṃ ca śāntaṃ padam āryakāntaṃ
tīrṇaś ca duḥkhārṇavapāram asmi ||

naravarendra narāmarapūjita
vigatajanma­jarā­mara­ṇāma­yaṃ
bhava­sahas­rasudurlabhadarśana
saphalam adya mune tava darśanam* ||

avanamya tataḥ pralambahāraś
caraṇau dvāv abhivandya jātaharṣaḥ
parigamya ca dakṣiṇaṃ jitāriṃ
suralokābhimukho divaṃ jagāma ||

atha dūtapūrvī devaputro vaṇig iva labdhalābhaḥ, sasyasaṃpanna iva karṣakaḥ śūra iva vijitasaṃgrāmaḥ, sarvarogaparimukta ivāturo yayā hi vibhūtyā bhagavatsakāśam āgatas tayaiva vibhūtyā svabhavanaṃ gataḥ ||

tato rājā prasenajid upariprāsādatalagatas tam udāram avabhāsaṃ dṛṣṭvā prabhātāyāṃ rajanyāṃ bhagavantaṃ papracha: kiṃ bhagavann imāṃ rātriṃ bhagavantaṃ darśanāya brahmā sahāṃpatiḥ śakro devendraś catvāro lokapālā upasaṃkrāntāḥ? bhagavān āha: na mahārāja brahmā sahāṃpatir na śakro devendro nāpi catvāro lokapālā māṃ darśanāyopasaṃkrāntāḥ, api tu tāvako dūtaḥ sa mamāntike cittam abhiprasādya kālagataḥ praṇīteṣū deveṣu trāyastriṃśeṣūpapannaḥ | sa imāṃ rātriṃ matsakāśam āgataḥ | tasya mayā dharmo deśitaḥ | sa dṛṣṭasatyaḥ svabhavanaṃ gata iti | tato rājā vismayajātaḥ kathayati: aho buddho aho dharmaḥ aho saṃgho yatra nāma parīttaṃ karma kṛtvā mahān vipāka iti | atha rājā prasenajit kauśalo bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvotthāyāsanāt prakrāntaḥ ||

tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: tisra imā bhikṣavo ’graprajñaptayaḥ | katamās tisraḥ? buddhe agraprajñaptir dharme saṃghe ’graprajñaptiḥ | buddhe ’graprajñaptiḥ katamā? ye kecid satvā apadā vā dvipadā vā bahupadā vā rūpiṇo vā arūpiṇo va saṃjñino vā asaṃjñino vā naivasaṃjñino nāsaṃjñinaḥ, tathāgato ’rhan samyaksaṃbuddhas teṣām agra ākhyātaḥ | ye kecid buddhe ’bhiprasannāḥ, agre te ’bhiprasannāḥ | teṣām agre ’bhiprasannānām agra eva vipākaḥ pratikāṅkṣitavyo deveṣu vā devabhūtānāṃ manuṣyeṣu vā manuṣyabhūtānām* | iyam ucyate buddhe ’graprajñaptiḥ | dharme ’graprajñaptiḥ katamā? ye kecid dharmāḥ saṃskṛtā vā asaṃskṛtā vā, virāgo dharmas teṣām agra ākhyātaḥ | ye kecid dharme ’bhiprasannā, agre te ’bhiprasannāḥ | teṣām agre ’bhiprasannānām agra eva vipākaḥ pratikāṅkṣitavyo deveṣu vā devabhūtānāṃ manuṣyeṣu vā manuṣyabhūtānām* | iyam ucyate dharme agraprajñaptiḥ | saṃghe ’graprajñaptiḥ katamā? ye kecit saṃghā vā gaṇā vā pūgā vā pariṣado vā, tathāgataśrāvakasaṃghas teṣām agra ākhyātaḥ | ye kecit saṃghe ’bhiprasannāḥ, agre te ’bhiprasannāḥ | teṣām agre ’bhiprasannānām agra eva vipākaḥ pratikāṅkṣitavyo deveṣu vā devabhūtānāṃ manuṣyeṣu vā manuṣyabhūtānām* | iyam ucyate saṃghe agraprajñaptiḥ ||

idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||