Avadānaśatakam* |

aṣṭamo vargaḥ |

75: kuvalayā

buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti deva­nāgayakṣāsuragaruḍakinna­ramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajya­pari­ṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃgho rājagṛham upaniśritya viharati veṇuvane kalandakanivāpe | tena khalu samayena rājagṛhe nagare girivalgusamāgamo nāma parva pratyupasthitam* | tatra sarvebhyaḥ ṣaḍbhyo mahānagarebhyo janakāyaḥ saṃnipatati | yāvad dakṣiṇāpathān naṭācārya āgataḥ | tasya duhitā kuvalayā nāma abhirūpā darśanīyā prāsādikā sarvāṅgapratyaṅgopetā | sā rūpayauvanārogyamadamattā | yadā raṅgamadhyam avatarati, tadā sarvaprekṣakaiḥ sotkaṇṭhair udvīkṣyate | ye cāpratisaṃkhyānabahulās teṣāṃ manāṃsyākarṣati | tatra yadā parva pratyupasthitaṃ bhavati, tadā pūraṇaprabhṛtayaḥ saparṣatkā upasaṃkrāmanti | tataḥ kuvalayā dārikā janakāyam uvāca: asti bhavanto rājagṛhe nagare kaścin manuṣyabhūto yo me rūpeṇa samo viśiṣṭataro veti | janakāyenoktā: asti śramaṇo gautamaḥ saparivāra iti | kuvalayovāca: kim asau manuṣyabhūto ’tha deva iti | manuṣyabhūtaḥ sa tu sarvajña iti ||

tatas tadvacanam upaśrutya kuvalayā sarvālaṃkārabhūṣitā bhagavatsakāśam upasaṃkrāntā | upasaṃkramya bhagavataḥ purastāt sthitvā nṛtyati gāyati vādayate strīliṅgāni strīcihnāni strīnimittāni copadarśayati | ye sarāgā bhikṣavas te tayā saṃbhrāmitāḥ | tato bhagavān rāgabahulānāṃ bhikṣūṇāṃ vinayanārthaṃ kuvalayāyāś ca rūpayauvanamadā­pana­yanārthaṃ tadrūpān ṛddhyabhisaṃkārān abhisaṃkṛtavān*, yena kuvalayā jīrṇā vṛddhā palitaśiraskā khaṇḍadantā kubjagopānasīvaktrā nirmitā | tatkālasamanantaram eva kuvalāyā ātmānaṃ bībhatsam abhivīkṣya yo ’sau rūpayauvanamadaḥ sa prativigataḥ | rāgabahulāś ca bhikṣavaḥ saṃvignāḥ | tataḥ kuvalayā apagatamadā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ vijñāpitavatī: sādhu me bhagavāṃs tathā dharmaṃ deśayatu, yathāham asmāt pūtikalevarād Speyer: pūtikaḍevarād alpakṛcchreṇa parimucyeyeti | atha bhagavān kuvalāyās teṣāṃ cāvītarāgāṇāṃ bhikṣūṇām āśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tāthavidhāṃ dharmadeśanāṃ kṛtavān*, yāṃ śrutvā kaiścid viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhitvā srotāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam*, kaiścit sakṛdāgāmiphalam*, kaiścid anāgāmiphalm*, kaiścit pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | kuvalayāpi labdhaprasādā bhagavatsakāśe pravrajitā | tayā yujyamānayā ghaṭamānayā vyāyacchamānayā idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śata­napatanavikiraṇavidhvaṃ­sana­dharma­tayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhantī saṃvṛttā traidhātukavītarāgā samaloṣṭakāñcanā ākāśapāṇitalasamacittā vāsīcandanakalpā vidyāvidāritāṇḍakośā vidyābhijñāprati­saṃ­vitprāptā bhavalābhalobhasat­kāraparāṅmukhā | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyā mānyā abhivādyā ca saṃvṛttā | tair api naṭais tena saṃvegena sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* ||

bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: āścaryaṃ bhadanta yad bhagavatā kuvalayā naṭadārikā rūpayauvanamadamattā jarayā saṃvejya yāvad atyantaniṣṭhe nirvāṇe pratiṣṭhāpitā iti | bhagavān āha: kim atra bhikṣava āścaryaṃ yad idānīṃ mayā vigatarāgeṇa vigatadveṣeṇa vigatamohena parimuktena jāti­jarāv­yādhi­maraṇa­śoka­pari­deva­duḥkha­daurmanasyopāyāsaiḥ sarvajñena sarvākārajñena sarvaj­ñānaj­ñeyavaśiprāptena kuvalayā dārikā rūpayauvanamadamattā jarayā saṃvejya yāvad atyantaniṣṭhe nirvāṇe pratiṣṭhāpitā | yat tu mayā atīte ’dhvani sarāgeṇa sadveṣeṇa samohenāparimuktena jāti­jarāv­yādhi­maraṇa­śoka­pari­deva­duḥkha­daurmanasyopāyāsaiḥ kuvalayā dārikā saṃvejya pañcasu vratapradeśeṣu pratiṣṭhāpitā | tac chṛṇuta, sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta, bhāṣiṣye ||

bhūtapūrvaṃ bhikṣavo ’tīte ’dhvani vārāṇasyāṃ nagaryāṃ brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca praśānta­kalikalahaḍimbaḍa­maraṃ taskararogāpagataṃ śālīkṣugomahiṣīsaṃpannam* | priyam ivaikaputrakaṃ rājyaṃ kārayati | yāvad asau rājā devyā saha krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa devī āpannasatvā saṃvṛttā | sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā | dāriko jāto abhirūpo darśanīyo prāsādiko gauraḥ kanakavarṇaś chatrākāraśirāḥ pralambabāhur vistīrṇalalāṭa uccaghoṣaṇaḥ saṃgatabrūs tuṅganāsaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ | tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate: kiṃ bhavatu dārikasya nāmeti | jñātaya ūcuḥ: yasmād asya pitā kāśirājaḥ, ayaṃ cābhirūpo darśaniyaḥ prāsādikaḥ, tasmād bhavatu dārikasya kāśisundara iti nāma | kāśisundaro dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyo datto dvābhyām aṃsadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyām* | so ’ṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpimaṇḍenānyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣaiḥ | āśu vardhate hradastham iva paṅkajam* | yadā mahāvṛttas tadā yauvarājye ’bhiṣiktaḥ | so ’nekadoṣaduṣṭam anarthamūlaṃ rājatvaṃ viditvā ṛiṣiṣu pravrajitaḥ | sa ca himavatkandare prativasati phalamūlāṃbubhakto ’jinavalkaladhārī agnihotrikaḥ | yāvad apareṇa samayena phalānām artham anyataraṃ parvatakandaram anupravṛttaḥ | yāvat tatra kinnaradārikā | ṛiṣikumāraṃ dṛṣṭvā saṃraktā nṛtyati gāyati vādayati strīcihnāni strīnimittāni strīvikrīḍitāny upadarśayati | yāvat kāśisundareṇa ṛṣiṇā tasyā dārikāyā dharmadeśanā dattā | jīrṇāsi bhagini, prathamas te svaro madhuraḥ snigdhaś ca, paścimas te jarjarībhūta iti | tatas tena tasyā dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā kinnarakanyāyā yo ’bhūd rūpamadaḥ sa prativigataḥ | tayā prasādajātayā praṇidhānaṃ kṛtam*: yasmin samaye ’nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyethāḥ, tadā te ’haṃ śrāvikā syām iti ||

bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yo ’sau tena kālena tena samayena ṛṣikumāro babhūva, ahaṃ saḥ | kinnarakanyā imam eva kuvalayā | bhikṣavo buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchanti: kāni bhadanta kuvalayayā karmāṇi kṛtāny upacitāni, yenābhirūpā darśanīyā prāsādikā saṃvṛttā, kāni karmaṇi kṛtāni yenārhatvaṃ sākṣātkṛtam api | bhagavān āha: kuvalayayaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | kuvalayayā karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko ’nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:

na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* ||

bhūtapūrvaṃ bhikṣavo ’tīte ’dhvani catvāriṃ­śadvarṣa­sahas­rāyuṣi prajāyāṃ krakucchando nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | sa śobhāvatīṃ rājadhānīm upaniśritya viharati | yāvad dakṣiṇāpathād anyataro naṭācārya āgataḥ | tatra śobhanena Speyer: śobhena rājñā bhagavataḥ sakāśāt satyadarśanaṃ kṛtvā naṭācāryāṇām ājñā dattā: bauddhaṃ nāṭakaṃ mama purastān nāṭayitavyam iti | tair ājñā śirasi pratigṛhītā: evaṃ bhadanteti | tataḥ sarvanaṭair bauddhaṃ nāṭakaṃ vicārya muninirjitaṃ kṛtam* | yāvad rājño ’mātyagaṇaparivṛtasya purato naṭā nāṭayitum ārabdhāḥ | tatra naṭācāryaḥ svayam eva buddhaveṣeṇāvatīrṇaḥ, pariśiṣṭā naṭā bhikṣuveṣeṇa | tato rājñā hṛṣṭatuṣṭapramuditena naṭācāryapramukho naṭagaṇo mahatā dhanaskandhenācchāditaḥ | tatas te bhagavacchāsane labdhaprasādā dānapradānāni datvā samyakpraṇidhānaṃ cakruḥ: anena vayaṃ kuśalamūlena cittotpādena deyadharmaparityāgena ca anāgatān buddhān ārāgayema, mā virāgayemeti ||

kiṃ manyadhve bhikṣavo ye te naṭāḥ, ime te kuvalayāpramukhāḥ | yad ebhis tatra praṇidhānaṃ kṛtaṃ tenedānīm arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||

idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||