Avadānaśatakam* |

aṣṭamo vargaḥ |

79: kṣemā

buddho bhagavān satkṛto gurukṛto mānitaḥ pūjito rājabhī rājamātrair dhanibhiḥ pauraiḥ śreṣṭhibhiḥ sārthavāhair devair nāgair yakṣair asurair garuḍaiḥ kinnarair mahoragair iti deva­nāgayakṣāsuragaruḍakinna­ramahoragābhyarcito buddho bhagavān jñāto mahāpuṇyo lābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajya­pari­ṣkārāṇāṃ saśrāvakasaṃghaḥ śrāvastyāṃ viharati jetavane ’nāthapiṇḍadasyārāme | tena khalu samayena rājā prasenajit kauśalo rājā ca brāhmadatta ubhāv apy etau parasparaviruddhau | yāvad rājā prasenajit kauśalaḥ svaviṣayaparyantaṃ gatvā kāṣṭhavāṭaṃ baddhvāvasthitaḥ, rājā brahmadattaś ca caturaṅgabalakāyaṃ saṃnāhya hastikāyam aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyaṃ nadyāḥ kūle kāṣṭhavāṭaṃ baddhvāvasthitaḥ | yāvad rājñā prasenajitkauśalena tatraivāgramahiṣī nītā | sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | brahmadatto ’pi devyā saha krīḍati ramate paricārayati | yenaikadivasa eva rājñaḥ prasenajitkauśalasya duhitā jātā, brahmadattasya putraḥ || yāvad ubhayor api skandhāvāre ### brahmadattasya skandhāvāre pravartate yenāyam evaṃvidha utsava iti | tair ākhyātam*: rājño brahmadattasya putro jāta iti | brahmadattenāpi tathaiva pṛṣṭam* | kathayanti: rājñaḥ prasenajito duhitā jāteti | tato rājñā brahmadattena rājñaḥ prasenajito dūtasaṃpreṣaṇaṃ kṛtam*: śrutaṃ mayā yathā tava duhitā jāteti | diṣṭyā vardhase | asmākam api putro jātaḥ | kiṃ tu dīyatām eṣā dārikā mama putrāya | evaṃ kṛte sāṃbandhike yāvajjīvaṃ vairotsargaḥ kṛto bhaviṣyatīti | rājñā prasenajitā pratijñātam*: evam bhavatv iti | tatas tābhyāṃ parasparaṃ prītau kṛtāyāṃ kṣeme jāte rājñā brahmadattena dārakasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ kṣemaṃkara iti | rājñā prasenajitā kauśalena dārikāyā jātāyā jātimahaṃ kṛtvā kṣemeti nāmadheyaṃ kṛtam* | tāv ubhāv apy unnītau vardhitau | yāvat krameṇa mahāntau saṃvṛttau ||

atha sa dārako dārikāyā hārārdhahāramālāṃ badhnan kaṇṭhemaṇīn preṣayati | yadāsau dārikā mahatī saṃvṛttā, tayā te pṛṣṭāḥ: kuta etāni prābhṛtāny āgacchanti? preṣyair vistareṇa sa vṛtānta Speyer: vṛttānta āveditaḥ | śrutvā ca pitaraṃ vijñāpayāmāsa: tāta nāhaṃ kāmair arthinī, bhagavacchāsane pravrajiṣyāmi, anujānīhi māṃ tāteti | rājā kathayati: naitad dārike śakyaṃ mayā kartum*, yasmāt tava janmani mama kṣemaṃ jātam iti | tato rājñā prasenajitā kauśalena rājño brahmadattasya dūtasaṃpreṣaṇaṃ kṛtam*: eṣā me dārikā pravrajitum icchati | āgatyaināṃ gṛhāṇeti | yāvad rājñā brahmadattena divasaḥ pratigṛhītaḥ: saptame ’hani āgacchāmīti | yat te kṛtyaṃ vā karaṇīyaṃ vā tat kuruṣveti | eṣa vṛttāntaḥ kṣemayā dārikayā śrutaḥ: saptame divase vivāho bhaviṣyatīti | tataḥ kṣemā bhītā trastā saṃvignā āhṛṣṭaromakūpā śaraṇapṛṣṭham abhiruhya jetavanābhimukhī buddhaṃ bhagavantam āyācituṃ pravṛttā | āha ca:

kṛpakaruṇavihāro dhyāyamāno maharṣiḥ
praśamadamavidhijñaḥ pāpahaḥ śāntacittaḥ
mama vidhivadapāyān mocaya tvaṃ hi nāthaḥ
śaraṇam upagatāhaṃ lokanāthaṃ hy anāthā ||

atrāntare nāsti kiṃcid buddhānāṃ bhagavatām ajñātam adṛṣṭam aviditam avijñātam* | dharmatā khalu buddhānāṃ bhagavatāṃ mahākāruṇikānāṃ lokānugrahapravṛttakānām ekārakṣāṇām ekavīrāṇām advitīyānām advayavādināṃ śamathavipaśyanāvihāriṇāṃ tridamathavastukuśalānāṃ caturoghottīrṇānāṃ caturṛddhi­pād­acaraṇatalasupratiṣṭhitānāṃ pañcāṅgaviprahīṇānāṃ pañcagatisamatikrāntānāṃ ṣaḍaṅgasamanvāgatānāṃ ṣaṭpāramitāparipūrṇānāṃ sapta­bodhyaṅ­gakusumāḍhyānām aṣṭāṅgamārgadeśikānāṃ navānupūrvavihārasamā­patti­kuśalānāṃ daśadiksamāpūrṇayaśasāṃ daśa­śata­vaśavartiprativiśiṣṭānāṃ trī rātres trir divasasya buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokya jñānadarśanaṃ pravartate: ko hīyate ko vardhate kaḥ kṛcchraprāptaḥ kaḥ saṃkaṭaprāptaḥ kaḥ saṃbādhaprāptaḥ ko ’pāyapravaṇaḥ ko ’pāyaprāgbhāraḥ | kam aham apāyād uddhṛtya svarge mokṣe ca pratiṣṭhāpayeyam*, kasyānavaropitāni kuśalamulāny avaropayeyam*, kasyāvaropitāni paripācayeyam*, kasya paripakvāni vimocayeyam* | āha ca:

apy evātikramed velāṃ sāgaro makarālayaḥ
na tu vaineyavatsānāṃ buddho velām atikramet ||

atha bhagavān kṣemāyā vinayakālam avekṣya ṛddhyā upasaṃkrāntaḥ | upasaṃkramya tādṛśī caturāryasatya­saṃ­prativedhikī dharmadeśanā kṛtā, yāṃ śrutvā kṣemayā anāgāmiphalaṃ prāptam abhijñānirhāraś ca | atha kṣemā atikrāntakāmadhātau labdhapratiṣṭhā ||

yāvat saptame divase vivāhakāle saṃprāpte pratyupasthite rājakumāre anekajanaśatasahāye vedīmadhyagatāyāṃ brāhmaṇena purohitena lājā ghṛtasarpiṣānupradattā | tato dārakadārikāhasta­saṃ­śleṣaṇe kriyamāṇe kṣemā paśyatām anekeṣāṃ prāṇiśatasahasrāṇāṃ vitatapakṣa iva haṃsarājo gaganatalam abhiruhya vicitrāṇi prātihāryāṇi vidarśayitum ārabdhā | tato rājā prasenajit kauśalo rājā ca brahmadattaḥ kṣemaṃkaraś ca rājakumāro ’nye ca kutūhalābhyāgatāḥ satvā vismayam upagatāḥ pādayor nipatya vijñāpayitum ārabdhāḥ: marṣaya bhagini ya ete tvayā dharmāḥ sākṣātkṛtāḥ, asthānam etad yat tvaṃ kāmān parimuñjīthā iti | atha kṣemā gaganatalād avatīrya janakāyasya puraḥ sthitvā tathāvidhāṃ dharmadeśanāṃ kṛtavatī, yāṃ śrutvā anekaiḥ prāṇiśatasahasraiḥ satyadarśanaṃ kṛtam* | tataḥ kṣemā dārikā pitaram anujñāpya bhagavatsakāśam upasaṃkrāntā | bhagavatā ca mahāprajāpatyāḥ saṃnyastā | tatas tayā pravrājitā upasaṃpāditā ca | tayā yujyamānayā ghaṭamānayā vyāyacchamānayā idam eva pañcagaṇḍakaṃ saṃsāracakraṃ calācalaṃ viditvā sarvasaṃskāragatīḥ śata­napatanavikiraṇavidhvaṃ­sana­dharma­tayā parāhatya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | arhantī saṃvṛttā traidhātukavītarāgā samaloṣṭakāñcanā ākāśapāṇitalasamacittā vāsīcandanakalpā vidyāvidāritāṇḍakośā vidyābhijñāprati­saṃ­vitprāptā bhavalābhalobhasat­kāraparāṅmukhā | sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyā mānyā abhivādyā ca saṃvṛttā | yadā bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: eṣā agrā me bhikṣavo bhikṣuṇīnāṃ mama śrāvikāṇāṃ mahāprājñānāṃ mahāpratibhānāṃ yaduta kṣemā bhikṣuṇīti ||

bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kāni bhadanta kṣemayā karmāṇi kṛtāni yena mahāprājñānāṃ mahāpratibhānām agrā nirdiṣṭā | bhagavān āha: kṣemayaiva bhikṣavaḥ pūrvam anyāsu jātiṣu karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāni oghavat pratyupasthitāny avaśyaṃbhāvīni | kṣemayā karmāṇi kṛtāny upacitāni | ko ’nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante, nābdhātau, na tejodhātau, na vāyudhātau, api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:

na praṇaśyanti karmāṇi kalpakoṭiśatair api
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* ||

bhūtapūrvaṃ bhikṣavo ’tīte ’dhvany asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* | sa vārāṇasīṃ nagarīm upaniśritya viharati ṛṣipatane mṛgadāve | yāvat tatrānyatarā śreṣṭhiduhitā bhagavataḥ kāsyapasya śāsane pravrajitā | tayā bhagavataḥ kāśyapasya śāsane dānapradānāni dattāni, dvādaśa varṣasahasrāṇi ca brahmacaryavāsaḥ paripālitaḥ, na ca kaścid guṇagaṇo ’dhigataḥ, yasyās tūpādhyāyikāyāḥ sakāśe pravrajitā āsīt*, sā bhagavatā kāśyapena prajñāvatīnām agrā nirdiṣṭā | tatas tayā praṇidhānaṃ kṛtam*: yathaiṣā upādhyāyikā prajñāvatīnām agrā nirdiṣṭā, evam aham apy anāgate ’dhvani yo ’sau bhagavatā kāśyapena uttaro nāma māṇavo vyākṛtaḥ: bhaviṣyasi tvaṃ māṇava varṣaśatāyuṣi prajāyāṃ śākyamunir nāma tathāgato ’rhan samyaksaṃbuddha iti, tasyāhaṃ śāsane pravrajitvā prajñāvatīnām agrā bhaveyam iti ||

bhagavān āha: kiṃ manyadhve bhikṣavo yāsau tena kālena tena samayena śreṣṭhiduhitā, iyaṃ sā kṣemā bhikṣuṇī | yat tayā dānāni pradattāni, tenāḍhye kule pratyājātā | yat tayā dvādaśa varṣasahasrāṇi brahmacaryavāsaḥ paripālitaḥ, tenedānīm arhatvaṃ sākṣātkṛtam* | iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ, ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ, vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ | tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca, ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ | ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* ||

idam avocad bhagavān* | āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandan* ||