Divyāvadānam

27. kuṇālāvadānam

sa idānīmacirajātaprasādo buddhaśāsane yatra śākyaputrīyān dadarśa ākīrṇe rahasi vā, tatra śirasā pādayor nipatya vandate sma |
tasya ca yaśo nāmāmātyaḥ paramaśrāddho bhagavati |
sa taṃ rājānamuvāca—deva, nārhasi sarvavarṇapravrajitānāṃ praṇipātaṃ kartum |
santi hi śākyaśrāmaṇerakāścaturbhyo varṇebhyaḥ pravrajitā iti |
tasya rājā na kiṃcidavocat |
atha sa rājā kenacit kālāntareṇa sarvasacivānuvāca—vividhānāṃ prāṇināṃ śirobhiḥ karyam |
tattvamamukasya prāṇinaḥ śīrṣamānaya, tvamamukasyeti |
yaśāmātyaḥ punarājñaptah—tvaṃ mānuṣaṃ śīrṣamānayeti |
samānīteṣu ca śiraḥsu abhihitāh—gacchata, imāni śiraṃsi mūlyena vikrīṇīdhvamiti |
atha sarvaśirāṃsi vikrītāni |
tadeva mānuṣyaṃ śiro na kaścijjagrāha |
tato rājñābhihitah—vināpi mūlyena kasmaicidetacchiro dehītai |
na cāsyaṃ kaścit pratigrāhako babhūva |
tato yaśāmātyastasyaḥ śirasaḥ pratigrāhakamanāsādya savrīḍo rājānamupetyedamarthamuvāca— gogardabhorabhramṛgadvijānāṃ mūlyairgṛhītāni śirāṃsi pumbhiḥ |
śirastvidaṃ mānuṣamapraśastaṃ na gṛhyate mūlyamṛte ’pi rājan (1)|
atha sa rājā tamamātyamuvāca—kimidamitīdaṃ mānuṣaśiro na kaścidgṛhṇātīti? amātya uvāca—jugupsitatvāditi |
rājābravīt—kimetadeva śiro jugupsitamāhosvit sarvamānuṣaśirāṃsīti? amātya uvāca—sarvamānuṣaśirāṃ­sīti |
rājābravīt—kimidaṃ madīyamapi śiro jugupsitamiti? sa ca bhayānnecchati tasmādbhūtārthamabhi­dhātum |
sa rājñābhihitah—amātyaḥ, satyamucyatamiti |
sa uvāca—evamiti |
tataḥ sa rājā tamamātyaṃ pratijñāyāṃ pratiṣṭhāpya pratyādiśannimamarthamuvāca—haṃ bhoḥ, rūpaiśvaryajanitamadavismita, yuktamidaṃ bhavataḥ, yasmāt tvaṃ bhikṣucaraṇapraṇāmaṃ māaṃ vicchandayitumicchasi? vināpi mūlyairvijugupsitatvāt pratigrahītā bhuvi yasya nāsti |
śirastadāsādya mameha puṇyam yadyarjitaṃ kiṃ viparītamatra (2)|
jātiṃ bhavān paśyati śākya­bhikṣu­ṣvantargatāṃs­teṣu guṇānna ceti |
ato bhavāñ jāti­madāvale­pād­āt­māna­manyāṃ­śca hinasti mohāt (3)| āvāhakāle ’tha vivāhakāle jāteḥ parīkṣā na tu dharmakāle |

dharmakriyāyā hi guṇā nimittā guṇāśca jātiṃ na vicārayanti (4)|
yadyucchakulīnagatā doṣā garhāṃ prayānti loke ’smin |
kathamiva nīcajanagatā guṇā na satkāramarhanti (5)|
cittavaśena hi puṃsāṃ kalevaraṃ nindyate ’tha satkriyate |
śākyaśramaṇamanāṃsi ca śuddhānyarcyānyataḥ śākyāḥ (6)|
yadi guṇaparivarjito dvijātiḥ patita iti prathito ’pi yātyavajñām |
na tu nidhanakulodgato ’pi jantuḥ śubhaguṇayukta iti praṇamya pūjyaḥ (7)|
api ca |
kiṃ te kāruṇikasya śākyavṛṣabhasyaitadvaco na śrutaṃ prājñaiḥ sāramasārakebhya iha yannṛbhyo grahītuṃ kṣamam |
tasyānanyathavādino yadi ca tāmājñāṃ cikīrṣāmyahaṃ vyāhantuṃ ca bhavān yadi prayatate naitat suhṛllakṣaṇam (8)|
ikṣukṣodavadujijñato bhuvi yadā kāyo mama svapsyati pratyutthānanamaskṛtāñjalipuṭakleśakriyās­vakṣamaḥ |
kāyenāhamanena kiṃ nu kuśalaṃ śakṣyāmi kartuṃ tadā tasmānnāryamataḥ śmaśānanidhanāt sāraṃ grahītuṃ mayā (9)|
bhavanādiva pradīptānnimajjamānādivāpsu ratnanidheḥ |
kāyādvidhānanidhanādye sāraṃ nādhigacchanti (10)|
te sāramapaśyantaḥ sārāsāreṣvakovidā prājñāḥ |
te mara­ṇamakaravadanapraveśasamaye viṣīdanti (11)|
dadhidhṛtanavanītakṣīratakropayogādva­rama­pahṛtasāro maṇḍakumbho ’vabhagnaḥ |
na bhavati bahu śocyam yadvadevaṃ śarīre sucaritahṛtasāre naiti śoko ’ntakāle (12)|
sucaritavimukhānāṃ garvitānām yadā tu prasabhamiha hi mṛtyuḥ kāyakumbhaṃ bhinatti |
dahati hṛdayameṣāṃ śokavahnistadānīṃ dadhighaṭa iva bhagne sarvaśo ’prāptasāre (13)|
kartuṃ vighnamato na me ’rhati bhavān kāyapraṇāmaṃ prati śreṣṭho ’smītyaparīkṣako hi gaṇayan mohāndhakārāvṛtaḥ |
kāyam yastu parīkṣate daśa­balav­yāhāradīpairbudho nāsau pārthivabhṛtyayorviṣamatāṃ kāyasya saṃpaśyati (14)|
tvagmāṃ­sāsthiśirāyakṛtprabhṛtayo bhāvā hi tulyā nṛṇāmāhāryaistu vibhūṣaṇairadhikatā kāyasya niṣpadyate |
etatsāramiheṣyate tu yadimaṃ niśritya kāyādhamaṃ pratyutthānanamaskṛtādikuśalaṃ prājñaiḥ samutthāpyate (15)|
iti |
athāśoko rājā^hirodakasikatāpiṇḍairaṇḍakāṣṭhebhyo ’pi asārataratvaṃ kāyasyāvetya praṇāmādibhyaḥ samutthasya phalasya bahukalpaśaḥ sthāpayitvā sumeruvanmahāpṛthivībhyaḥ samutthasya phalasya bahukalpaśaḥ sthāpayitvā sumeruvanmahāpṛthivībhyaḥ sārataratāmavekṣya bhagavataḥ stūpavandanāyāmāt­māna­malaṃ­kartukāmo ’mātyagaṇaparivṛtaḥ kurkuṭārāmaṃ gatvā tatra vṛddhānte sthitvā kṛtāñjaliruvāca—asti— kaścidanyo ’pi nirdiṣṭo dvitīyaḥ sarvadarśanā |
yathāhaṃ tena nirdiṣṭaḥ pāṃśudānena dhīmatā (16)|
tatra yaśo nāṃnā saṃghasthavira uvāca—asti mahārāja |
yadā bhagavataḥ parinirvāṇakālasamaye tadā apalālaṃ nāgaṃ damayitvā kumbhakālaṃ caṇḍālīgopālīṃ ca nāgaṃ mathurāmanuprāptaḥ, tatra bhagavānāyuṣmanta­māna­ndamā­mantra­yate—asyā­mānanda mathutāyāṃ varṣaśataparinirvṛtasya tathāgatasya gupto nāṃnā gāndhiko bhaviṣyati |
tasya putro bhaviṣyatyupagupto nāṃnā avavādakānāmagro ’lakṣaṇako buddhaḥ, yo mama varṣaśataparinirvṛtasya buddhakāryaṃ kariṣyati |
paśyasi tvamānanda dūrata eva nīlanīlāmbararājim? evaṃ bhadanta |
eṣa ānanda urumuṇḍo nāma parvataḥ |
atra varṣaśataparinirvṛtasya tathāgatasya naṭabhaṭikā nāmāraṇyāyatanaṃ bhaviṣyati |
etadagraṃ me ānanda bhaviṣyati śamathānukūlānāṃ śayyāsanānām yaduta naṭabhaṭikā nāmāraṇyāyatanam |
āha ca— avavādakānāṃ pravara upagupto mahāyaśāḥ |
vyākṛto lokanāthena buddhakāryaṃ kariṣyati (17)|
rājā āha—kiṃ punaḥ sa śuddhasattva utpannaḥ, athādyāpi notpadyata iti? sthavira uvāca—utpannaḥ sa mahātmā |
urumuṇḍe parvate jitakleśo ’rhadgaṇaiḥ parivṛtastiṣṭhati lokānukampārtham |
api ca deva—sarvajñalīlo hi sa śuddhasattvo dharmaṃ praṇītaṃ vadate gaṇāgre |
devāsurendrora­gamā­nuṣāṃ­śca sahasraśo mokṣapuraṃ praṇetā (18)|
tena khalu samayena āyuṣmānupagupto ’ṣṭādaśabhirarhat­sahas­raiḥ parivṛto naṭabhaṭikāraṇyāyatane prativasati |
śrutvā ca rājā amātyagaṇānāhūya kathayati— saṃnāhyatāṃ hastirathāśvakāyaḥ śīghraṃ prayāsyāmyurumuṇḍaśailam |
drakṣyāmi sarvāśravavipramuktaṃ sākṣādarhantaṃ hyupaguptaṃ nāma (19)|
tato ’mātyairabhihitah—deva dūtaḥ preṣayitavyo viṣayanivāsī, sa devasya svayamevāgamiṣyati |
rājā āha—nāsau asmākamarhatyabhigantum, kiṃ tu vayamevārhāmastasyābhigantum |
api ca— manye vajramayaṃ tasya dehaṃ śailopamādhikam |
śāstṛtulyopaguptasya yo hyājñāmākṣipennaraḥ (20)|
yāvadrājñā sthaviropaguptasya sakāśaṃ dūto na preṣitaḥ sthaviradarśanāyāgamiṣyāmīti |
sthaviropa­gupta­ścintayati—yadi rājā āgamiṣyati, mahājanakāyasya pīḍā bhaviṣyati gocarasya ca |
tataḥ sthavireṇābhihitam—s­vayamevābhigamiṣyāmīti |
tato rājñā sthaviropaguptasyārthe nauyānenāgamiṣyatīti yāvacca mathurām yāvacca pāṭaliput­raman­tarānnau­saṃk­ramo ’vasthāpitaḥ |
atha sthaviropagupto rājño ’śokasyānugrahārthamaṣṭādaśabhirarhat­sahas­raiḥ parivṛto nāvamabhiruhya pāṭaliputramanuprāptaḥ |
tato rājapuruṣai rājño ’śokasya niveditam—deva, diṣṭyā vardhasva |
anugrahārthaṃ tava sopaguptaścitteśvaraḥ śāsanakarṇadhāraḥ |
puras­kṛtastīrṇabhavaughapāraiḥ sārdhaṃ samabhyāgata eṣa padmyām (21)|
śrutvā ca rājñā prītamanasā śatasahasramūlyo muktāhāraḥ svaśarīrādapanīya priyākhyāyino dattaḥ |
ghāṇṭikaṃ cāhūya kathayati—ghuṣyantāṃ pāṭaliputre ghaṇṭāḥ |
sthaviropaguptasyāgamanaṃ nivedyatām |
vaktavyam— utsṛjya dāridryamanarthamūlam yaḥ sphītaśobhāṃ śriyamicchatīha |
svargāpavargāya ca hetubhūtaṃ sa paśyatāṃ kāruṇikopaguptam (22)|
yebhir na dṛṣṭo dvipadapradhānaḥ śāstā mahākāruṇikaḥ svayambhūḥ |
te śāstṛkalpaṃ sthaviropaguptaṃ paśyantyudāraṃ tribhavapradīpam (23)|
yāvadrājñā pāṭalipurre ghaṇṭāṃ ghoṣayitvā nagaraśobhāṃ ca kārayitvā ardhatṛtīyāni yojanāni gatvā sarvavādyena sarvapuṣpagandhamālyena sarvapauraiḥ sarvāmātyaiḥ saha sthaviropaguptaṃ pratyudgataḥ |
dadarśa rājā sthaviropaguptaṃ dūrata evāṣṭādaśabhirarhat­sahas­rairardhacandreṇopa­guptam |
yadantaraṃ ca rājā sthaviropaguptamadrākṣīt, tadantaraṃ hastiskandhādavatīrya padmyāṃ nadītīramabhigamya ekaṃ pādaṃ nadītīre sthāpya dvitīyaṃ nauphalake sthaviropaguptaṃ sarvāṅgenānuparigṛhya nausaṃk­ramād uttāritavān |
uttārya ca mūlanikṛtta iva drumaḥ sarvaśarīreṇopaguptasya pādayor nipatito mukhatuṇḍakena ca pādau anuparimārjya utthāya dvau jānumaṇḍalau pṛthivītale nikṣipya kṛtāñjaliḥ sthaviropaguptaṃ nirīkṣamāṇa uvāca— yadā mayā śatrugaṇānnihatya prāptā samudrābharaṇā saśailā |
ekātapatrā pṛthivī tadā me prītir na sā yā sthaviraṃ nirīkṣya (24)|
tvadvarśanānme dviguṇaḥ prasādaḥ saṃjāyate ’smin varaśāsanāgre |
tvadvarśanāccaiva pare ’pi śuddhyā dṛṣṭo mayādyāpratimaḥ svayambhūḥ (25)|
api ca |
śāntiṃ gate kāruṇike jinendre tvaṃ buddhakāryaṃ kuruṣe triloke |
naṣṭe jaganmohanimīlitākṣe tvamarkavajj­ñāna­vabhā­sakartā (26)|
tvaṃ śāstṛkalpo jagad­eka­cakṣuravavādakānāṃ pravaraḥ śaraṇyam |
vibho mamājñāṃ vada śīghramadya kartāsmi vākyaṃ śuddhasattvā (27)|
atha sthaviropagupto dakṣiṇena pāṇinā rājānaṃ śirasi parimārjayannuvāca— apramādena saṃpādya rājyaiśvaryaṃ pravartatām |
durlabhaṃ trīṇi ratnāni nityaṃ pūjaya pārthiva (28)|
api ca mahārāja tena tena bhagavatā tathāgatenārhatā samyaksambuddhena tava ca mama ca śāsanamupanyastaṃ sattvasārathivareṇa gaṇamadhye parīttaṃ paripālyam yatnato ’smābhiḥ |
rājā āha—sthavira, yathā ahaṃ nirdiṣṭo bhagavatā, tadevānuṣṭhīyate |
kṛtah? stūpairvicitrairgiri­śṛṅgakalpaiśchatradhvajaiścocchritaratnacitraiḥ |
saṃśobhitā me pṛthivī samantādvaistārikā dhātudharāḥ kṛtāśca (29)|
api ca |
ātmā putraṃ gṛhaṃ dārān pṛthivī kośameva ca |
na kiṃcidaparityaktaṃ dharmarājasya śāsane (30)|
sthaviropagupta āha—sādhu sādhu mahārāja, etadevānuṣṭheyam |
kṛtah? ye sāramupajīvanti kāyādbhogaiśca jīvikām |
gate kāle na śocanti iṣṭam yānti surālayam (31)|
yāvadrājā mahatā śrīsamudayena sthaviropaguptaṃ rājakule praveśayitvā sarvāṅgenānuparigṛhya prajñapta evāsane niṣādayāmāsa |
sthaviropaguptasya śarīraṃ mṛdu sumṛdu, tadyathā tūlapicurvā karpāsapicurvā |
atha rājā sthaviropaguptasya śarīrasaṃsparśamavagamya kṛtāñjaliruvāca— mṛdūni te ’ṅgāni udārasattvā tūlopamāḥ kāśisamopamāśca |
ahaṃ tvadhanyaḥ kharakarkaśāṅgo niḥsparśagātraḥ paruṣāśrayaśca (32)|
sthavira uvāca— dānaṃ manāpaṃ suśubhaṃ praṇītaṃ dattaṃ mayā hyapratipudgalasya |
na pāṃśudānaṃ hi mayā pradattam yathā tvayādāyi tathāgatasya (33)|
rājā āha—sthavira, bālabhāvādahaṃ pūrvaṃ kṣetraṃ prāpya hyanuttaram |
pāṃśūn ropitavāṃstatra phalam yasyedṛśaṃ mama (34)|
atha sthaviro rājānaṃ saṃ­harṣayannuvāca—mahā­rāja­, paśya kṣetrasya mahātmayaṃ pāṃśuryatra viruhyate |
rājaśrīryena te prāptā ādhipatyamanuttaram (35)|
śrutvā ca rājā vismayotkullanetro ’mātyānāhūyovāca— balacakravartirājyaṃ prāptaṃ me pāṃśudānamātreṇa |
kena bhagavān bhavanto nārcayitavyaḥ prayatnena (36)|
atha rājā sthaviropaguptasya pādayor nipatyovāca—sthavira, ayaṃ me manoratho ye bhagavatā buddhena pradeśā adhyuṣitāstānarceyam, cihnāni ca kuryāṃ paścimasyāṃ janatāyāmanugrahārtham |
āha ca—ye buddhena bhagavatā pradeśā adhyuṣitāḥ, tānarcayannahaṃ gatvā cihnāni caiva kuryāṃ paścimāṃ janatāmanukampārtham |
sthavira uvāca—sādhu sādhu mahārāja, śobhanaste cittotpādaḥ |
ahaṃ pradarśayiṣyāmyadhunā |
ye tenādhyuṣitā deśāstānnamasye kṛtāñjaliḥ |
gatvā cihnāni teṣveva kariṣyāmi na saṃśayaḥ (37)|
atha rājā caturaṅgabalakāyaṃ saṃnāhya gandhamālyapuṣpamādāya sthaviropaguptasahāyaḥ saṃprasthitaḥ |
atha sthaviropagupto rājānamaśokaṃ sarvaprathamena lumbinīvanaṃ praveśayitvā dakṣiṇaṃ hastamabhiprasār­yovāca—asmin mahārāja pradeśe bhagavāñ jātaḥ |
āha ca— idaṃ hi prathamaṃ caityaṃ buddhasyottamacakṣuṣaḥ |
jātamātreha sa muniḥ prakrāntaḥ saptapadaṃ bhuvi (38)|
caturdiśamabalokya vācaṃ bhāṣitavān purā |
iyaṃ me paścimā jātirgarbhāvāsaśca paścimaḥ (39)|
atha rājā sarvaśarīreṇa tatra pādayor nipatya utthāya kṛtāñjaliḥ prarudannuvāca— dhanyāste kṛtapuṇyai(ṇyā)śca yairdṛṣṭaḥ sa mahāmuniḥ |
prajātaḥ saṃśrutā yaiśca vācastasya manoramāḥ (40)|
atha sthaviro rājñaḥ prasā­davṛddhyarthamuvāca—mahā­rāja­, kiṃ drakṣyasi tāṃ devatām? yayā dṛṣṭaḥ prajāyansa vane ’smin vadatāṃ varaḥ |
tramamāṇaḥ padān sapta śrutā vāco yayā muneḥ (41)|
rājā āha—paraṃ sthavira drakṣyāmi |
atha sthaviropagupto yasya vṛkṣasya śākhamavalambya devī mahāmāyā prasūtā, tena dakṣiṇahastamabhiprasār­yovāca— naivāsikā yā ihāśokavṛkṣe saṃbuddhadarśinī yā devakanyā |
sākṣādasau darśayatu svadehaṃ rājño hyaśokasya manahprasā­davṛddhyai (42)|
yāvat sā devatā svarūpeṇa sthaviropaguptasamīpe sthitvā kṛtāñjaliruvāca—sthavira, kimājñāpayasi? atha sthaviro rājānāmaśokamuvāca—mahā­rāja­, iyaṃ sā devatā, yayā dṛṣṭo bhagavāñ jāyamānaḥ |
atha rājā kṛtāñjalistāṃ devatāmuvāca— dṛṣṭastvayā lakṣaṇabhūṣitāṅgaḥ prajāyamānaḥ kamalāyatākṣaḥ |
śrutvāstvayā tasya nararṣabhasya vāco manojñāḥ prathamā vane ’smin (43)|
devatā prāha—mayā hi dṛṣṭaḥ kanakāvadātaḥ prajāyamāno dvipadapradhānaḥ |
padāni sapta kramāṇa eva śrutā ca vācamapi tasya śāstuḥ (44)|
rājā āha—kathaya devate, kīdṛśī bhagavato jāyamānasya śrīrbabhūveti |
devatā prāha—na śakyaṃ mayā vāgbhiḥ saṃprakāśayitum |
api tu saṃkṣepataḥ śṛṇu— vinirmitābhā kanakāvadātā sendre triloke nayanābhirāmā |
sasāgarāntā ca mahī saśailā mahārṇavasthā iva nauścāla (45)|
yāvadrājñā jātyāṃ śatasahasraṃ dattam |
caityaṃ ca pratiṣṭhāpya rājā prakrāntaḥ |
|
atha sthaviropagupto rājānaṃ kapilavastu nivedayitvā dakṣiṇahastamabhiprasār­yovāca—asmin pradeśe mahārāja bodhisattvo rājñaḥ śuddhodanasyopanāmitaḥ |
taṃ dvātriṃśatā mahā­puruṣalakṣaṇālaṃ­kṛtaśarī­rama­secanakadarśanaṃ ca dṛṣṭvā rājā sarvaśarīreṇa bodhisattvasya pādayor nipatitaḥ |
idaṃ mahārāja śākyavardhaṃ nāma devakulam |
atra bodhisattvo jātamātra upanīto devamarcayiṣyatīti |
sarvadevatāśca bodhisattvasya pādayor nipatitāḥ |
tato rājñā śuddhodanena bodhisattvo devatānāmapyayaṃ deva iti tena bodhisattvasya devātideva iti nāmadheyaṃ kṛtam |
asmin pradeśe mahārāja bodhisattvo brāhmaṇānāṃ naimittikānāṃ vipaścikānāmupadarśitaḥ |
asmin pradeśe asitena ṛṣiṇā nirdiṣṭo buddho loke bhaviṣyatīti |
asmin pradeśe mahārāja mahāprajāpatyā saṃvardhitaḥ |
asmin pradeśe lipijñānaṃ śikṣāpitaḥ |
asmin pradeśe hastigrīvāyāmaśvapṛṣṭhe rathe śaradhanurgrahe tomaragrahe ’ṅkuśagrahe kulānurūpāsu vidyāsu pāragaḥ saṃvṛttaḥ |
iyaṃ bodhisattvasya vyāyāmaśālā babhūva |
asmin pradeśe mahārāja bodhisattvo devatāśatasahasraiḥ parivṛtaḥ ṣaṣṭibhiḥ strīsahasraiḥ sārdhaṃ ratimanubhūtavān |
asmin pradeśe bodhisattvo jīrṇāturamṛta­saṃ­darśanodvigno vanaṃ saṃśritaḥ |
asmin pradeśe jambucchāyāyāṃ niṣadya viviktam pāpakair­akuśala­irdharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukha­manā­śravasadṛśaṃ prathamadhyānaṃ samāpannaḥ |
atha pariṇate madhyāhne atikrānte bhaktakālasamaye bhaktakālasamaye anyeṣāṃ vṛkṣāṇāṃ chāyā prācīnaniṃnā prācīnapravaṇā prācīnaprāgbhārā, jamucchāyā bodhisattvasya kāyaṃ na jahāti |
dṛṣṭvā ca punā rājā śuddhodanaḥ sarvaśarīreṇa bodhisattvasya pādayor nipatitaḥ |
anena dvāreṇa bodhisattvo devatāśatasahasraiḥ parivṛto ’rdharāteḥ kapilavastuno nirgataḥ |
asmin pradeśe bodhisattvena cchandakasyāśvamābharaṇāni ca datvā pratinivartitaḥ |
āha ca— chandābharaṇānyaśvaṃ ca asmin pratinivartitaḥ |
nirupasthāyiko vīraḥ praviṣṭhaikastapovanam (46)|
asmin pradeśe bodhisattvo lubdhakasakāśāt kāśikairvastraiḥ kāṣāyāṇi vastrāṇi grahāya pravrajitaḥ |
asmin pradeśe bhārgaveṇāśrameṇopanimantritaḥ |
asmin pradeśe bodhisattvo rājñā bimbisāreṇārgharājyenopanimantritaḥ |
asmin pradeśe ārāḍodrakamabhigataḥ |
āha ca— udrakārāḍakā nāma ṛṣayo ’smiṃstapovane |
adhigatācāryasattvena puruṣendreṇa tāpitā (47)|
asmin pradeśe bodhisattvena ṣaḍvarṣāṇi duṣkaraṃ cīrṇam |
āha ca— ṣaḍvarṣāṇi hi kaṭukaṃ tapastaptvā mahāmuniḥ |
nāyaṃ mārgo hyabhijñāya iti jñātvā samutsṛjet (48)|
asmin pradeśe bodhisattvena nandāyā nandabalāyāśca grāmikaduhitryoḥ sakāśāt ṣoḍaśaguṇitaṃ madhupāyasaṃ parimuktam |
āha ca— asmin pradeśe nandāyā bhuktvā ca madhupāyasam |
bodhimūlaṃ mahāvīro jagāma vadatāṃ varaḥ (49)|
asmin pradeśe bodhisattvaḥ kālikena nāgarājena bodhisamūlamabhigacchan saṃstutaḥ |
āha ca— kālikabhujagendreṇa saṃstuto vadatāṃ varaḥ |
prayāto ’nena mārgeṇa bodhimaṇḍe ’mṛtārthinaḥ (50)|
atha rājā sthavirasya pādayor nipatya kṛtāñjaliruvāca— api paśyema nāgendram yena dṛṣṭastathāgataḥ |
vrajāno ’nena mārgeṇa mattanāgendravikramaḥ (51)|
atha kāliko nāgarājaḥ sthavirasamīpe sthitvā kṛtāñjaliruvāca—sthavira, kimājñāpayasīti |
atha sthaviro rājānamuvāca—ayaṃ sa mahārāja kāliko nāgarājā yena bhagavānanena mārgeṇa bodhimūlaṃ nirgacchan saṃstutaḥ |
atha rājā kṛtāñjaliḥ kālikaṃ nāgarājamuvāca—dṛṣṭastvā jvalitakāñcanatulyavarṇaḥ śāstā mamāpratisamaḥ śaradenduvaktraḥ |
ākhyāhi me daśabalasya guṇaikadeśaṃ tatkīdṛśī vada bhavan sugate tadānīm (52)|
kālika uvāca—na śakyaṃ vigbhiḥ saṃprakāśayitum |
api tu saṃkṣepaṃ śṛṇu— caraṇatalaparāhatā saśailā avanistadā pracacāla ṣaṭvikāram |
ravikiraṇaprabhādhikā nṛloke sugataśaśidyutisaṃnibhā manojñā (53)|
yāvadrājā caityaṃ pratiṣṭhāpya prakrāntaḥ |
atha sthaviropagupto rājānaṃ bodhimūlamupanāmayitvā dakṣiṇaṃ karama­bhiprasār­yovāca—asmin pradeśe mahārāja bodhisattvena mahāmaitrīsahāyena sakalaṃ mārabalaṃ jitvā anuttarā samyaksam­bodhi­rabhisam­buddhā |
āha ca— iha munivṛṣabheṇa bodhimūle namucibalaṃ vikṛtaṃ nirastamāśu |
idamamṛtamudā­ramagr­ya­bodhiṃ hyadhigatamapratipudgalena tena (54)|
yāvadrājñā bodhau śatasahasraṃ dattam |
caityaṃ ca pratiṣṭhāpya rājā prakrāntaḥ |
atha sthaviropagupto rājānamaśokamuvāca—asmin pradeśe bhagavāṃś caturṇāṃ mahārājānāṃ sakāśāccatvāri śailamayāni pātrāṇi grahāyaikaṃ pātramadhimuktam |
asmin pradeśe trapuṣabhillikayorvaṇijorapi piṇḍapātraḥ pratigṛhītaḥ |
asmin pradeśe bhagavān vāraṇasīmabhigacchannupagenājīvikena saṃstutaḥ |
yāvat sthaviro rājānam ṛṣivadana(patana?)mupanīya dakṣiṇaṃ hastamabhiprasār­yovāca—asmin pradeśe mahārāja bhagavatā triparivartaṃ dvādaśākāraṃ dharmyaṃ dharmacakraṃ pravarjitatam |
āha ca— śubhaṃ dharmamayaṃ cakraṃ saṃsāravinivartaye |
asmin pradeśe nāthena pravarjitamanuttaram (55)|
asmin pradeśe jaṭilasahasraṃ pravrajitam |
asmin pradeśe rājño bimbisārasya dharmaṃ deśitam |
rājñā ca bimbisāreṇa satyāni dṛṣṭāni, aśītibhiśca devatāsahasrairanekaiśca māgadhakairbrāhmaṇagṛhapati­sahas­raiḥ |
asmin pradeśe bhagavatā śakrasya devendrasya dharmo deśitaḥ, śakreṇa ca satyāni dṛṣṭānyaśītibhiśca devatāsahasraiḥ |
asmin pradeśe mahāprātihāryaṃ vidarśitam |
asmin pradeśe bhagavān deveṣu trāyastriṃśoṣu varṣā māturjanayitryā dharmam deśayitvā devagaṇaparivṛto ’vatīrṇaḥ |
vistareṇa yāvat sthaviro rājānamaśokaṃ kuśinagarīmupanāmayitvā dakṣiṇaṃ karatalamabhiprasār­yovāca—asmin pradeśe mahārāja bhagavān sakalaṃ buddhakāryaṃ kṛtvā nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinivṛtaḥ |
āha ca— lokaṃ sadeva­manujāsurayakṣanāgamakṣayya­dharma­vinaye matimān vinīya |
vaineya­sattva­virahānupa­śānta­buddhiḥ śāntiṃ gataḥ paramakāruṇiko maharṣiḥ (56)|
śrutvā ca rājā mūrchitaḥ patitaḥ |
yāvajjalapariṣekaṃ kṛtvotthāpitaḥ |
atha rājā kathaṃcit saṃjñāmupalabhya parivirvāṇe śatasahasraṃ datvā caityaṃ pratiṣṭhāpya pādayor nipatyovāca—sthavira, ayaṃ me mano rathah—ye ca bhagavatā śrāvakā agratāyāṃ nirdiṣṭāḥ, teṣāṃ śarīrapūjāṃ kariṣyāmīti |
sthavira uvāca—sādhu sādhu mahārāja |
śobhanaste cittotpādaḥ |
sthaviro rājānamaśokaṃ jetavanaṃ praveśayitvā dakṣiṇaṃ karama­bhiprasār­yovāca—ayaṃ mahārāja sthaviraśāriputrasya stūpaḥ |
triyatāmasyārcanāmiti |
rājā āha—ke tasya tasya guṇā babhūvah? sthavira uvāca—sa hi dvitīyaśāstā dharma­senādhipatirdharma­cakra­paravartanaḥ prajñāvatāmagro nirdiṣṭo bhagavatā |
sarvalokasya yā prajñā sthāpayitvā tathāgatam |
śāriputrasya prajñāyāḥ kalāṃ nārhati ṣoḍaśīm (57)|
āha ca— saddharmacakramatulam yajjinena pravartitam |
anuvṛttaṃ hi tattena śāriputreṇa dhīmatā (58)|
kastasya sādhu buddhānyaḥ puruṣaḥ śāradvatasyeha |
jñātvā guṇagaṇanidhiṃ vaktuṃ śaknoti niravaśeṣāt (59)|
tato rājā prītamanāḥ sthaviraśāradvatīputrastūpe śatasahasraṃ datvā kṛtājñaliruvāca— śāradvatīputramahaṃ bhaktyā vande vimuktabhavasaṅgam |
lokaprakāśakīrti jñānavatāmuttamaṃ vīram (60)|
yāvat sthaviropaguptaḥ sthavi­ramahāmaudgalyāyanasya stūpamu­pada­rśannuvāca—idaṃ mahārāja sthavi­ramahāmaudgalyāyanasya stūpam |
triyatāmasyārcanamiti |
rājā āha—ke tasya guṇā babhūvuriti? sthavira uvāca—sa hi ṛddhimatāmagro nirdiṣṭo bhagavatā, yena dakṣiṇena pādāṅguṣṭhena śakrasya devendrasya vaijayantaḥ prāsādaḥ prakampitaḥ, nandopanandau nāgarājānau vinītau |
āha ca—śakrasya yena bhavanaṃ pādāṅguṣṭhena kampitam |
pūjanīyaḥ prayatnena kolitaḥ sa dvijottam (61)|
bhujageśvarau pratibhayau dāntau tau yanātidurgamau |
loke kastasya śuddhabuddheḥ pāraṃ gacchedguṇārṇavasya (62)|
yāvadrājā mahāmaudgalyāyanasya stūpe śatasahasraṃ datvā kṛtāñjaliruvāca— ṛddhimatāmagro yo janma­jarā­śoka­duḥkha­nirmuktaḥ |
maudgalyāyanamahaṃ vande mūrdhnā praṇipatya vikhyātam (63)|
yāvat sthaviropaguptaḥ sthaviramahākāśyapasya stūpam… |
triyatāmasyārcanamiti |
rājā āha—ke tasya guṇā babhūvah? sthavira uvāca—sa hi mahātmā alpecchānāṃ saṃtuṣṭānāṃ dhutaguṇavāditāmagro nirdiṣṭo bhagavatā, ardhāsanenopanimantritaḥ, śvetacīvareṇācchāditaḥ, dīnāturagrāhakaḥ śāstanasaṃdhārakaśceti |
āha ca— puṇyakṣetramudāraṃ cīnāturagrāhako nirāyāsaḥ |
sarvajñacīvaradharaḥ śāsanasaṃdhārako matimān (64)|
kastasya gurormanujo vaktuṃ śakto guṇānniravaśeṣān |
āsanavarasya sumatiryasya jano dattavānardham (65)|
tato rājā aśokaḥ sthaviramahākāśyapasya stūpe datvā kṛtāñjaliruvāca— parvataguhānilāyaṃ vairaparānmukhaṃ praśamayuktam |
saṃtoṣaguṇavivṛddhaṃ vande khalu kāśyapaṃ sthaviram (66)|
yāvat sthaviropaguptaḥ sthaviravatkulasya stūpaṃ darśayannuvāca—idaṃ mahārāja sthavirabatkulasya stūpam |
triyatāmarcanamiti |
rājā āha—ke tasya guṇā babhūvuriti? sthavira uvāca—sa mahātmā alpābādhānāmagro nirdiṣṭo bhagavatā |
api ca |
na tena kasyaciddvīpadikā gāthā śrāvatī |
rājā āha—dīyatāmatra kākaṇiḥ |
yāvadamātyairabhihitah—deva­, kimarthaṃ tulyeṣvavasthiteṣvatra kākāṇī dīyata iti? rājā āha—śrūyatāmatrābhiprāyo mama— ājñāpradīpena manogṛhasthaṃ hataṃ tamo yadyapi kṛtaṃ hi tena yathā kṛtaṃ sattvahitaṃ tadanyaiḥ (67)|
sā pratyāhatā tasyaiva rājñaḥ pādamūle nipatitā |
yāvadamātyā vismitā ūcuh—aho tasya mahātmano ’lpecchatā babhūva |
anayāpyanarthī |
yāvat sthaviropaguptaḥ sthavirānandasya stūpamu­pada­rśayannuvāca—idaṃ sthavirānandasya stūpam |
triyatāmasyārcanamiti |
rājā āha—ke tasya guṇā babhūvuriti |
sthavira uvāca—sa hi bhagavata upasthāyako babhuva, bahuśrutānāmagryaḥ pravacanagrāhakaśceti |
āha ca—munipatrarakṣaṇapaṭuḥ smṛtidhṛtimatiniścitaḥ śrutasamudraḥ |
vispaṣṭamadhuravacanaḥ suranaramahitaḥ sadānandaḥ (68)|
saṃbuddhacittakuśalaḥ sarvatra vicakṣaṇo guṇakaraṇḍaḥ |
jinasaṃstuto jitaraṇo suranaramahitaḥ sadānandaḥ (69)|
yāvadrājñā tasya stūpe koṭirdattā |
yāvadamātyairabhihitah—kimarthamayaṃ deva sarveṣāṃ sakāśādadhikataraṃ pūjyate? rājā āha—śrūyatāmabhiprāyah— yattaccharīraṃ vadatāṃ varasya dharmātmano dharmamayaṃ viśuddham |
taddhāritaṃ tena viśokanāṃnā tasmādviśeṣeṇa sa pūjanīyaḥ (70)|
dharmapradīpo jvalati prajāsu kleśāndhakārāntakaro yadadya |
tattatprabhāvātsugatendrasūnostasmādviśeṣeṇa sa pūjanīyaḥ (71)|
yadā samudraṃ salilaṃ samudre kurvīta kaścinna hi goṣpadena |
nāthena taddharmamavekṣya bhāvaṃ sūtrāntako ’yaṃ sthavire ’bhiṣiktaḥ (72)|
atha rājā sthavirāṇāṃ stūpārcanaṃ kṛtvā sthaviropaguptasya pādayor nipatya prītimanā uvāca— mānuṣyaṃ saphalīkṛtaṃ kratuśatairiṣṭena saṃprāpyate rājyaiśvaryaguṇaiścalaiśca vibhavaiḥ sāraṃ gṛhītaṃ param |
lokaṃ caityaśatairalaṃkṛtamidaṃ śvetābhrakūṭaprabhairasyādyāpratimasya śāsanamidaṃ kiṃ naḥ kṛtaṃ duṣkaram (73)|
iti |
yāvadrājā sthaviropaguptasya prāṇāmaṃ kṛtvā prakrāntaḥ |
|
yāvadrājñā aśokena jātau bodhau dharmacakre parinirvāṇe ekaikaśatasahasraṃ dattam, tasya bodhau viśeṣataḥ prasādo jātah—iha bhagavatānuttarā samyaksam­bodhi­rabhisambuddheti |
sa yāni viśeṣayuktāni ratnāni, tāni bodhiṃ preṣayati |
atha rājño ’śokasya tiṣyarakṣitā nāma agramahiṣī |
tasyā buddhirutpannā—ayaṃ rājā mayā sārdhaṃ ratimanubhavati, viśeṣayuktāṃśca(krāni ca) ratnāni bodhau preṣayati |
tayā mātaṅgī vyāharitā—śakyasi tvaṃ bodhiṃ mama sapatnīṃ praghātitum? tayābhihitam—śakṣyāmi, kiṃ tu kārṣāpaṇān dehīti |
yāvanmātaṅgyā bodhivṛkṣo mantraiḥ parijaptaḥ, sūtraṃ ca buddham |
yāvadbodhimṛkṣaḥ śuṣkitumārabdhaḥ |
tato rājapuruṣai rājñe niveditam—deva, bodhivṛkṣaḥ śuṣyata iti |
āha ca—yatropaviṣṭena tathāgatena kṛtsnaṃ jagadbuddhamidam yathāvat |
sarvajñatā cādhigatā narendra bodhidrumo ’sau nidhanaṃ prayāti (74)|
śrutvā ca rājā mūrcchito bhūmau patitaḥ |
yāvajjalasekaṃ dattvotthāpitaḥ |
atha rājā kathaṃcit saṃjñāmupalabhya prarudannuvāca— dṛṣṭvānvahaṃ taṃ drumarājamūlaṃ jānāmi dṛṣṭo ’dya mayā svayambhūḥ |
nāthadrume caiva gate praṇāśaṃ prāṇāḥ prayāsyanti mamāpi nāśam (59)|
atha tiṣyarakṣitā rājānaṃ śokārtamavekṣyovāca—deva, yadi bodhir na bhaviṣyati, ahaṃ devasya ratimutpādayiṣyāmi |
rājā āha—na sā strī, api tu bodhivṛkṣaḥ saḥ |
tatra bhagavatā anuttarā samyaksambodhiradhigatā |
tiṣyarakṣitā mātaṅgīmuvāca—śakyasi tvaṃ bodhivṛkṣam yathā­paurāṇamavasthāpitum? mātaṅgī āha—yadi tāvat prāṇāntikāvaśiṣṭā bhaviṣyati, yathā­paurāṇamavasthāpayiṣyāmīti |
vistareṇa yāvatayā sūtraṃ muktvā vṛkṣasāmantena khanitvā divase kṣīrakumbhasahasreṇa pāyayati |
yāvadalpairahobhir­yathā­paurāṇaḥ saṃvṛttaḥ |
tato rājapuruṣai rājñe niveditam—deva, diṣṭyā vardhasva, yathāpaurāṇaḥ saṃvṛttaḥ |
śrutvā ca prītamanā bodhivṛkṣaṃ nirīkṣamāṇa uvāca— bimbisāraprabhṛtibhiḥ pārthivendrairdyutiṃ­dharaiḥ |
na kṛtaṃ tatkariṣyāmi satkāradvayamuttamam (76)|
bodhiṃ ca snāpayiṣyāmi kumbhairgandhodakākulaiḥ |
āryasaṃghasya ca kariṣyāmi satkāraṃ pañcavārṣikam (77)|
atha rājā sauvarṇa­rūpya­vaiḍūryasphaṭi­kama­yānāṃ kumbhānāṃ sahasraṃ gandhodakena pūrayitvā prabhūtaṃ cānnapānaṃ samudrānīya gandhamālyapuṣpasaṃcayaṃ kṛtvā snātvā āhatāni vāsāṃsi navāni dīrghadaśāni prāvṛtya aṣṭāṅgasamanvāgatamupavāsamupoṣya dhūpakaṭacchukamādāya śaraṇatalamabhiruhya caturdiśamāyācitu­mārab­dhah—ye bhagavato buddhasya śrāvakāste mamānugrahāyāgacchantu |
api ca— samyaggatā ye sugatasya śiṣyāḥ śāntendriyā nirjitakāmadoṣāḥ |
saṃmānanārhā naradevapūjitā āyāntu te ’sminnanukampayā mama (78)|
praśamadamaratā vibhuktasaṃgāḥ pravarasutāḥ sugatasya dharmarājñaḥ |
asurasuranarārcitāryavṛttāstviha madanugrahaṇātsamabhyupaintu (79)|
vasanti kāśmīrapure suramye ye cāpi dhīrāstamasāvane ’smin |
mahāvane revatake raye ’ryā anugrahāryaṃ mama te ’bhyupeyuḥ (80)|
anavataptahṛde nivasanti ye girinadīṣu saparvatakandareṣu |
jinasutāḥ khalu dhyānaratāḥ sadā samudayāntviha te ’dya kṛpābalāḥ (81)|
śairīṣake ye pravare vimāne vasanti putrā vadatāṃ varasya |
anugrahārthaṃ mama te viśokā hyāyantu kāruṇyaniviṣṭabhāvāḥ (82)|
gandhamādanaśaile ca ye vasanti mahaujasaḥ |
ihāyāntu kāruṇyamut­pād­yopanimantritāḥ (83)|
evamukte ca rājñā trīṇi śatasahasrāṇi bhikṣūṇāṃ saṃnipatitāni |
tatraikaṃ śatasahasrāṇāmarhatāṃ śaikṣāṇāṃ pṛthagjanakalyāṇakānāṃ ca |
na kāścidvṛddhāsanamākramyate sma |
rājā āha—kimarthaṃ vṛddhāsanaṃ tannākramyate? tatra yaśo nāṃnā vṛddhaḥ ṣaḍabhijñaḥ |
sa uvāca—mahārāja, vṛddhasya tadāsanamiti |
rājā āha—asti sthavira tvatsakāśādanyo vṛddhatara iti? sthavira uvāca—asti mahārāja— vadatāṃ vareṇa vaśinā nirdiṣṭaḥ siṃhanādināmagryaḥ |
piṇḍolabharadvājasyaitadagrāsanaṃ nṛpate (84)|
atha rājā kadambapuṣpavadāhṛṣṭaromakūpaḥ kathayati—asti kaścidbuddhadarśī bhikṣurdhriyata iti? sthavira uāca—asti mahārāja piṇḍolabharadvājo nāṃnā buddhadarśī tiṣṭhata iti |
rājā kathayati—sthavira, śakyaḥ so ’smābhirdraṣṭumiti? sthavira uvāca—mahārāja, idānīṃ drakṣyasi |
ayaṃ tasyāgamanakāla iti |
atha rājā prītamanā uvāca—lābhaḥ paraḥ syādatulo mameha mahā­sukhaścāyamanuttamaśca |
paśyāmyaham yattamudārasattvaṃ sākṣādbharadvājasagotranāmam (85)|
tato rājā kṛtakarapuṭo gaganatalāvasaktadṛṣṭiravasthitaḥ |
atha sthavirapiṇḍolabharadvājo ’n­eka­irarhat­sahas­rairardha­candrā­kāreṇopagūḍho rājahaṃsa iva gaganatalādavatīrya vṛddhānte niṣasāda |
sthavirapiṇḍolabharadvājaṃ dṛṣṭvā nānyanekāni bhikṣuśatasahasrāṇi pratyupasthitāni |
adrākṣīdrājā piṇḍolabharadvājaṃ śvetapalitaśirasaṃ pralambabhrūlalāṭaṃ nigūḍhākṣitārakaṃ pratyekabuddhāśrayam |
dṛṣṭvā ca rājā mūlanikṛtta iva drumaḥ sarvaśarīreṇa sthavirapiṇḍolabharadvājasya pādayoḥ patitaḥ |
mukhatuṇḍakena ca pādāvanuparimārjya utthāya tau jānumaṇḍalau pṛthivītale pratiṣṭhāpya kṛtāñjaliḥ sthavirapiṇḍolabharadvājaṃ nirīkṣamāṇaḥ prarudannuvāca— yadā mayā śatrugaṇānnihatya prāptā samudrābharaṇā saśailā |
ekātaputrā pṛthaivī tadā me prītir na yā me sthaviraṃ nirīkṣya (86)|
tvaddarśanādbhavati |
dṛṣṭo ’dya tathāgataḥ |
karuṇālābhāt rvaddarśanācca dviguṇaprasādo mamotpannaḥ |
api ca sthavira dṛṣṭaste trailokyanātho gururme bhagavān buddha iti? tataḥ sthavirapiṇḍolabharadvāja ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ bhruvamunnāmya rājānamaśokam uvāca— dṛṣṭo mayā hyasakṛdapratimo maharṣiḥ saṃ­taptakāñcanasamopamatulyatejāḥ |
dvātriśallakṣaṇadharaḥ śaradinduvaktro brāhmasvarādhikaraṇo hyaraṇāvihārī (87)|
rājā āha—sthavira, kutra te bhagavān dṛṣṭaḥ, kathaṃ ceti? sthavira uvāca—yadā mahārāja bhagavān vijitamāraparivāraḥ pañcabhirarhacchataiḥ sārdhaṃ prathamato rājagṛhe varṣāmupagataḥ, ahaṃ tatkālaṃ tatraivāsam |
mayā sa dakṣiṇīyaḥ samyagdṛṣṭa iti |
āha ca— vītarāgaiḥ parivṛto vītarāgao mahāmuniḥ |
yadā rājagṛhe varṣā uṣitaḥ sa tathāgataḥ (88)|
tatkālamāsaṃ tatrāhaṃ saṃbuddhasya tadantike |
yathā paśyasi māṃ sākṣādevaṃ dṛṣṭo mayā miniḥ (89)|
yadāpi mahārāja bhagavatā śrāvastyāṃ tīrthyān bijayārthaṃ vijayārthaṃ mahāprātihāryaṃ kṛtam, buddhāvataṃsakam yāvadakaniṣṭhabhavanaṃ nirmitaṃ mahan, tatkālaṃ taitraivāhamāsam |
mayā tadbuddhavikrīḍitaṃ dṛṣṭamiti |
āha ca— tīrthyā yadā bhagavatā kupathaprayātā ṛddhiprabhāvavidhinā khalu nirgṛhītāḥ |
vikrīḍitaṃ daśabalasya tadāṃ hyudāraṃ dṛṣṭaṃ mayā tu nṛpa harṣakaraṃ prajānām (10)|
yadāpi mahārāja bhagavatā deveṣu trāyastriṃśeṣu varṣā uṣitvā māturjanayitryā dharmaṃ deśayitvā devagaṇaparivṛtaḥ sāṃkāśye nagare ’vatīrṇaḥ, ahaṃ tatkālaṃ tatraivāsam |
mayā sā devamanuṣyasampadā dṛṣṭā, utpalavarṇayā ca nirmitā cakravartisampadā iti |
āha ca— yadāvatīrṇo vadatāṃ variṣṭho varṣāmuṣitvā khalu devaloke |
tatrāpyahaṃ saṃnihito babhūva dṛṣṭo mayāsau muniragrasattvaḥ (91)|
yadā mahārāja sumāgadhayā anāthapiṇḍadaduhitryā upanimantritaḥ pañcabhirarhacchataiḥ sārdham ṛddhyā puṇḍravardhanaṃ gataḥ, tadāhaṃ parvataśailaṃ grahāya gaganatalamākramya puṇḍravardhanaṃ gataḥ |
tannimittaṃ ca me bhagavatā ājñākṣiptā—na tāvat te parinirvātavyam yāvaddharmo nāntarhita iti |
āha ca— yadā jagāmarddhibalena nāyakaḥ sumāgadhayopanimantrito guruḥ |
tadā gṛhītvārdhabalena śailaṃ jagāma tūrṇaṃ khalu puṇḍravardhanam (92)|
ājñā tadā śākyakuloditena dattā ca me kāruṇikena tena |
tāvanna te nirvṛtirabhyupeyā antarhito yāvadayaṃ na dharmaḥ (93)|
yadāpi mahārāja tvayā pūrvaṃ bālabhāvādbhagavato rājagṛhaṃ piṇḍāya praviṣṭasya saktuṃ dāsyāmīti pāṃśvañjalirbhagavataḥ pātre prakṣiptaḥ, rādhaguptena cānumoditam, tvaṃ na bhagavatā nirdiṣṭah—ayaṃ dārako varṣaśataparinirvṛtasya mama pāṭaliputre nagare aśoko nāma rājā bhaviṣyati caturbhāgacakravartī dhārmiko dharmarājā, yo me śarīradhātukaṃ vaistārikāṃ kariṣyati, caturaśīti­dharma­rājikā­sahasraṃ pratiṣṭhāpayiṣyati, ahaṃ tatkālaṃ tatraivāsīt |
āha ca— yadā pāṃśvañjalirdattastvayā buddhasya bhājane |
bālabhāvāt prasāditvā tatraivāhaṃ tadābhavam (94)|
rājā āha—sthavira, kutredānīmuṣyata iti? sthavira uvāca— uttare sararājasya parvate gandhamādane |
vasāmi nṛpate tatra sārdhaṃ sabrahmacāribhiḥ (95)|
rājā āha—kiyantaḥ sthavirasya parivārāh? sthavira uvāca— ṣaṣṭyarhantaḥ sahasrāṇi parivāro nṛṇāṃ vara |
vasāmi yairahaṃ sārdhaṃ nispṛhairjitakalmaṣaiḥ (96)|
api ca mahārāja, kimanena saṃdehena kṛtena? pariviṣyatāṃ bhikṣusaṃghaḥ |
bhuktavato bhikṣusaṃghasya pratisaṃmodanāṃ kariṣyāmi |
rājā āha—evamastu, yathā sthavira ājñāpayati |
kiṃ tu buddhasmṛtipratibodhito ’haṃ bodhisnapanaṃ tāvat kariṣyāmi |
samanantaraṃ ca manāpena cāhāreṇa bhikṣu­saṃ­ghamupasthāsyāmīti |
atha rājā sarvamitramuddhoṣakamā­mantra­yati—ahamārya­saṃ­ghasya śatasahasraṃ dāsyāmi, kumbhasahasreṇa ca bodhiṃ snāpayiṣyāmi, mama nāṃnā dhuṣyatāṃ pañcavārṣikamiti |
tatkālaṃ ca kuṇālasya nayanadvayamavipannamāsīt |
sa rājño dakṣiṇe pārśve sthitaḥ |
tenāṅgulidvayamutkṣiptam, na tu vāgbhāṣitā |
dviguṇaṃ tvahaṃ prasādayiṣyāmītyākārayati |
pāṇinā vardhitamātre ca kuṇālena sarvajanakāyena hāsyaṃ muktam |
tato rājā hāsyaṃ muktvā kathayati—aho rādhagupta, kenaitadvardhitamiti? rādhaguptaḥ kathayati—deva, bahavaḥ puṇyārthinaḥ prāṇinaḥ |
yaḥ puṇyārthī, tena vardhitamiti |
rājā āha—śatasahasratryaṃ dāsyāmītyāryasaṃghe kumbhasahasreṇa ca bodhiṃ snapayiṣyāmi, mama nāṃnā ghuṣyatāṃ pañcavārṣikamiti |
yāvat kuṇālena catasro ’ṅgulya utkṣiptāḥ |
tato rājā ruṣitaḥ |
rādhaguptmuvāca—aho rādhagupta, ko ’yamasmābhiḥ sārdhaṃ pratidvandvayatyalokajñah? ruṣitaṃ ca rājānamavekṣya rādhagupto rājñaḥ pādayor nipatyovāca—deva, kasya śaktir narendreṇa sārdhaṃ vispardhituṃ bhavet? kuṇālo guṇavān, pitrā sārdhaṃ vikurvate |
atha rājā dakṣiṇena parivṛtya kuṇālamavalokyovāca—sthaviro ’ham |
kośaṃ sthāpayitvā rājyamantaḥ­pura­mamātya­gaṇa­māt­mānaṃ ca kuṇālaṃ suvarṇa­rūpyas­phaṭikavaiḍūryamayānāṃ pañcakumbhasahasrāṇi nānāgandhapūrṇāni kṣīra­canda­nakuṅkumakarpūrvāsitrair­mahā­bodhiṃ snapayiṣyāmi, puṣpaśatasahasrāṇi ca bodhipramukhe cāryasaṃghe dadāmi, mama nāṃnā ghuṣyatāṃ pañcavārṣikamiti |
āha ca— rājyaṃ samṛddhaṃ saṃsthāpya kośamantaḥpurāṇi cāmātyagaṇaṃ ca sarvam |
dadāmi saṃghe guṇapātrabhūte ātmā kuṇālaṃ ca guṇopapannam (97)|
tato rājā piṇḍolabharadvājapramukhe bhikṣusaṃghe niryātayitvā bodhivṛkṣasya ca caturdiśaṃ vāraṃ baddhvā svayameva ca vāramabhiruhya caturbhiḥ kumbha­sahas­rairbodhi­sana­panaṃ kṛtavān |
kṛtamātre ca bodhisnapane bodhivṛkṣo yathāpaurāṇaḥ saṃvṛttaḥ |
vakṣyati hi—kṛtamātre nṛpatinā bodhisnapanamuttamam |
bodhivṛkṣastadā jāto haritpallavakomalaḥ (98)|
dṛṣṭvā haritapatrāḍhyaṃ pallavāṅkurakomalam |
rājā harṣaṃ paraṃ jagāma sāmātyagaṇanaigamaḥ (99)|
atha rājā bodhisnapanaṃ kṛtvā bhikṣusaṃghaṃ pariveṣṭumārabdhaḥ |
tatra yaśo nāṃnā sthaviraḥ |
tenābhihitam—mahārāja, mahānayaṃ paramadakṣiṇīya āryasaṃghaḥ saṃnipatitaḥ, tathā te pariveṣṭavyam yathā te kṣatir na syāditi |
tato rājā svahastena pariveṣaṇam yāvannavakāntaṃ gataḥ |
tatra dvau śrāmaṇerau saṃrañjanīyaṃ dharmaṃ samādāya vartataḥ |
ekenāpi saktavo dattāḥ, dvitīyenāpi saktavaḥ |
ekena khādyakāḥ, dvitīyenāpi khādyakā eva |
ekena modikāḥ, dvitīyenāpi modikāḥ |
tau dṛṣṭvā rājā hasitaḥ |
imau śrāmaṇerau bālakrīḍayā krīḍataḥ |
yāvadrājñā bhikṣusaṃghaṃ pariveṣya vṛddhāntamārūḍhaḥ |
sthavireṇa cānuyuktah—mā devena kutracidaprasādamutpādita iti |
rājā āha—na iti |
api tu asti dvau śrāmaṇerau bālakrīḍayā krīḍataḥ |
sthavira uvāca—alaṃ mahārāja, ubhau hi tau ubhayatobhāgavimuktau arhantau |
śrutvā ca rājñaḥ prītimanaso buddhirutpannā—tau śrāmaṇerau āgamya bhikṣusaṃghaṃ paṭenācchādayiṣyāmi |
tatastau śrāmaṇerau rājño ’bhiprāyamavagamya bhūyo ’nye ’smābhiḥ svaguṇā udbhavayitavyā iti, tayorekena kaṭāhakā upasthāpitā, dvitīyena raṅgaḥ samudānītaḥ |
rājñā dṛṣṭau śrāmaṇerakau |
kimidamārabdham? tayorabhihitam—devo ’smākamavagamya bhikṣusaṃghaṃ paṭenācchādayitukāmaḥ |
tān paṭān rañjayiṣyāmaḥ |
śrutvā ca rājño buddhirutpannā—mayā kevalaṃ cintitam, na tu vāgniścāritā |
paracittavādau etau mahātmānau |
tataḥ sarvaśarīreṇa pādayor nipatya kṛtāñjaliruvāca— mauryaḥ samṛtyaḥ sajanaḥ sapauraḥ sulabdhalābhārthasuyaṣṭayajñaḥ |
yasyedṛśaḥ sādhujane prasādaḥ kāle tathotsāhi kṛtaṃ ca dānam (100)|
yāvadrājñā abhihitam—yuṣmākamāgamya tricīvareṇa bhikṣu­saṃ­ghamācchādayiṣyāmīti |
tato rājā aśokaḥ pañcavārṣike paryavasite sarvabhikṣūṃs tricīvareṇācchādya catvāri śatasahasrāṇi saṃghasyācchādanaṃ datvā pṛthivīmantaḥ­pura­mamātya­gaṇa­māt­mānaṃ ca kuṇālaṃ ca niṣkrītavān |
bhūyasā bhagavacchāsane śraddhā pratilabdhā caturaśīti­dharma­rājikā­sahasraṃ pratiṣṭhāpitamiti |
|
yasminneva divase rājñā aśokena caturaśīti­dharma­rājikā­sahasraṃ pratiṣṭhāpitam, tasminneva divase rājño ’śokasya padmāvatī nāṃnā devī prasūtā |
putro jāto ’bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ |
nayanāni cāsya paramaśobhanāni |
yāvadrājño ’śokasya niveditam—deva, diṣṭyā vṛddhiḥ |
devasya putro jātaḥ |
śrutvā rājā āttamanāḥ kathayati—prītiḥ parā me vipulā hyavāptā mauryasya vaṃśasya parā vibhūtiḥ |
dharmeṇa rājyaṃ mama kurvato hi jāto dharmavivardhano ’stu (101)|
tasya dharmavivardhana iti nāma kṛtam |
yāvat kumāro rājño ’śokasyopanāmitaḥ |
atha rājā kumāraṃ nirīkṣya prītamanāḥ kathayati— sutasya me netravarāḥ supuṇyāḥ sujātanīlotpalasaṃnikāśāḥ |
alaṃkṛtaṃ śobhati yasya vaktraṃ saṃpūrṇacandrapratimaṃ vibhāti (102)|
yāvadrājā amātyānuvāca—dṛṣṭāni bhavadbhiḥ kasyedṛśāni nayanāni? amātyā ūcuh—deva, manuṣyabhūtasya na dṛṣṭāni, api tu deva, asti himavati parvatarāje kuṇāle nāma pakṣī prativasati, tasya sadṛśāni nayanāni |
āha ca— himendrarāje giriśailaśṛṅge pravālapuṣpaprasave jalāḍhye |
kuṇālanāṃneti nivāsapakṣī netrāṇi tenāsya samānyamūni (103)|
tato rājñā abhihitam—kuṇālaḥ pakṣī ānīyatāmīti |
tasyordhvato yojanam yakṣāḥ śṛṇvantyadho yojanaṃ nāgāḥ |
tato yakṣaistatkṣaṇena kuṇālaḥ pakṣī ānītaḥ |
atha rājā kuṇālasya netrāṇi suciraṃ nirīkṣya na kiṃcidviśeṣaṃ paśyati |
tato rājñābhihitam—kumārasya kuṇālasadṛśāni nayanāni |
bhavatu kumārasya kuṇāla iti nāma |
vakṣyati hi— netrānurāgeṇa sa pārthivendraḥ sutaḥ kuṇāleti tadā babhāṣe |
tato ’sya nāma prathitaṃ pṛthivyāṃ tasyāryasattvasya nṛpātmajasya (104)|
vistareṇa yāvat kumāro mahān saṃvṛttaḥ |
tasya kāñcanamālā nāma dārikā patnyarthe ānītā |
yāvadrājā aśokaḥ kuṇālena saha kurkuṭārāmaṃ gataḥ |
tatra yaśo nāṃnā saṃghasthaviro ’rhan ṣaḍabhijñaḥ |
sa paśyati—kuṇālasya nacirānnayanavināśo bhaviṣyati |
tena rājño ’bhihitam—kimarthaṃ kuṇālaḥ svakarmaṇi na niyujyate? tato rājñā abhihitah—kuṇāla, saṃghasthaviro yadājñāpayati tatparipālayitavyam |
tataḥ kuṇālaḥ sthavirasya pādayor nipatya kathayati—sthavira, kimājñāpayasi? sthavira uvāca—cakṣuḥ kuṇāla anityamiti kuru |
āha—cakṣuḥ kumāraṃ satataṃ parīkṣyaṃ calātmakaṃ duḥkhasahasrayuktam |
yatrānuraktā bahavaḥ pṛthagjanāḥ kurvanti karmāṇyahitāvahāni (105)|
sa ca tathā abhyāsaṃ karoti manasikāraprayuktaḥ |
ekābhirāmah ekāmirābhirāmaḥ praśamārāmaśca saṃvṛttaḥ |
sa rājakule vivikte sthāne ’vasthitaścakṣurādīnyā­yata­nānyanityādibhirākāraiḥ parīkṣate |
tiṣyarakṣitā ca nāṃnā aśokasyāgramahiṣā taṃ pradeśamabhigatā |
sā taṃ kuṇālamekākinaṃ dṛṣṭvā nayanānurāgeṇa gātreṣu pariṣvajya kathayati— dṛṣṭvā tavedaṃ nayanābhirāmaṃ śrīmadvapurnetrayugaṃ ca kāntam |
daṃdagyate me hṛdayaṃ samantāddāvāgninā prajvalateva kakṣam (106)|
śrutvā kuṇāla ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ karṇau pidhāya kathayati— vākyaṃ na yuktaṃ tava vaktumetat sūnoḥ purastājjananī mamāsi |
adharmarāgaṃ parivarjayasva apāyamārgasya hi eṣa hetuḥ (107)|
tatastiṣyarakṣitā tatkālamalabhamānā kruddhā kathayati— abhikāmāmabhigatām yattvaṃ necchasi māmiha |
nacirādeva durbuddhe sarvathā na bhaviṣyasi (108)|
kuṇāla uvāca— mama bhavatu maraṇaṃ mā tu sthitasya dharme viśuddhabhāvasya |
na tu jīvitena kāryaṃ sajjanadhikkṛtena mama (109)|
svargasya dharmalopo yato bhavati jīvitena kiṃ tena |
mama maraṇahetunā vai budhaparibhūtena dhikkṛtena (110)|
yāvat tiṣyarakṣitā kuṇālasya cchidrānveṣiṇī avasthitā |
rājño ’śokasyottarāpathe takṣaśilā nagaraṃ viruddham |
śrutvā ca rājā svayamevābhiprasthitaḥ |
tato ’mātyairabhihitah—deva, kumāraḥ preṣyatam |
sa saṃtāmayiṣyati |
atha rājā kuṇālamāhūya kathayati—vatsa kuṇāla, gamiṣyasi takṣaśilānagaraṃ saṃnāmayitum? kuṇāla uvāca—paraṃ deva gamiṣyāmi |
tato nṛpastasya niśāmya bhāvaṃ putrābhidhānasya manorathasya |
snehācca yogyaṃ manasā ca buddhvā ājñāpayāmāsa vidhāya yātrām (111)|
atha rājā aśoko nagaraśobhāṃ mārgaśobhāṃ ca kṛtvā jīrṇāturakṛpaṇānāthāṃśca mārgādapanīya ekarathe ’bhiruhya kumāreṇa saha pāṭaliputrānnirgataḥ |
anuvrajitvā nivartamānaḥ kuṇālaṃ kaṇṭhe pariṣvajya nayanaṃ nirīkṣamāṇaḥ prarudannuvāca— dhanyāni tasya cakṣūṃṣi cakṣuṣmantaśca te janāḥ |
satatam ye kumārasya drakṣyanti mukhapaṅkajam (112)|
yāvannaimittiko brāhmaṇah—kumārasya nacirānnayanavināśo bhaviṣyati |
sa ca rājā aśokastasya nayaneṣvatyarthamanuṣaktaḥ |
dṛṣṭvā ca kathayati— nṛpātmajasya nayane viśuddhe mahīpatiścāpyanuraktamasya |
śriyā vivṛddhe hi sukhānukūle paśyāmi netre ’dya vinaśyamāne (113)|
idaṃ puraṃ svargāmiva prahṛṣṭaṃ kumāra­saṃ­darśanajātaharṣam |
puraṃ vipanne nayane tu tasya bhaviṣyati śokaparītacetāḥ (114)|
anupūrveṇa takṣaśilāmanuprāptaḥ |
śrutvā ca takṣaśilāpaurā ardhatrikāṇi yojanāni mārgaśobhāṃ nagaraśobhāṃ ca kṛtvā pūrṇakumbhaiḥ pratyudgatāḥ |
vakṣyati ca— śrutvā takṣaśilāpauro ratnapūrṇaghaṭādikān |
gṛhya pratyujjagāmāśu bahumānyo nṛpātmajam (115)|
pratyudgamya kṛtāñjaliruvāca—na vayaṃ kumārasya viruddhāḥ, na rājño ’śokasya, api tu duṣṭātmāno ’mātyā āgatyāsmākamapamānaṃ kurvanti |
yāvatkuṇālo mahatā saṃmānena takṣaśilāṃ praveśitaḥ |
|
rājñaścāśokasya mahān vyādhirutpannaḥ |
tasya mukhāduccāro nirgantmārabdhaḥ |
sarvaromakūpebhyaścāśuci pragharati |
na ca śakyate cikitsitum |
tato rājñā abhihitam—kuṇālamānayata, rājye pratiṣṭhāpayiṣyāmīti |
kiṃ mamedṛśena jīvitena prayojanam? śrutvā ca tiṣyarakṣitā cintayati—yadi kuṇālaṃ rājye pratiṣṭhāsyati, nāsti mama jīvitam |
tayā abhihitam—ahaṃ te svasthaṃ kariṣyāmi |
kiṃ tu vaidyānāṃ praveśaḥ pratiṣidhyatām |
yāvadrājñā vaidyānāṃ praveśaḥ pratiṣiddhaḥ |
tatastiṣyarakṣitayā vaidyānāmabhihitam—yadi kaścidīdṛśena vyādhinā spṛṣṭaḥ strī vā puruṣo vā āgacchati, mama darśayitavyaḥ |
anyata­maścābhīrastādṛśenaiva vyādhinā spṛṣṭaḥ |
tasya patnyā vaidyāya vyādhir niveditaḥ |
vaidyenābhihitam—sa evāgacchatu āturaḥ |
vyādhiṃ dṛṣṭvā bhaiṣajyamupadekṣyāmi |
yāvadābhīro vaidyasakāśāmabhigataḥ |
vaidyena ca tiṣyarakṣitāyāḥ samīpamupanītaḥ |
tatastiṣyarakṣitayā pratigupte pradeśe jīvitād vyaparopitaḥ |
jīvitād vyaparopya kukṣiṃ pāṭayitvā paśyati ca tasya pakvāśayasthāne antrāyāṃ kṛmirmahān prādurbhūtaḥ |
264.0sa yadyūrdhvaṃ gacchati tenāśucīni pragharati, athādho gacchati, adhaḥ pragharati |
yāvat tatra maricān peṣayitvā dattaṃ na ca mriyate |
evaṃ pippalī śṛṅgaveraṃ ca |
vistareṇa yāvat palāṇḍurdattaḥ |
spṛṣṭaśca mṛta uccāramārgeṇa nirgataḥ |
etacca prakaraṇaṃ tayā rajñe niveditam—deva pālāṇḍuṃ parimuṅkṣva, svāsthyaṃ bhaviṣyati |
rājā āha—devi, ahaṃ kṣatriyaḥ |
kathaṃ palāṇḍuṃ paribhakṣayāmi? devyuvāca—deva, paribhoktavyaṃ jīvitasyārthe, bhaiṣajyametat |
rājñā paribhuktam |
sa ca kṛmirmṛtam uccāramārgeṇa nirgataḥ |
svasthībhūtaśca rājā |
tena parituṣṭena tiṣyarakṣitā vareṇa pravāritā—kiṃ te varaṃ prayacchāmi? tayā abhihitam—saptāhaṃ devo rājyaṃ prayacchatu |
rājā āha—ahaṃ ko bhaviṣyāmi? devyuvāca—saptāhasyātyayād­deva eva rājā bhaviṣyati |
yāvadrājñā tiṣyarakṣitāyāḥ saptāhaṃ rājyaṃ dattam |
tasyā buddhirutpannā—idānīṃ mayā asya kuṇālasya vairaṃ niryātitavyam |
tayā kapaṭalekho likhitastakṣaśilakānāṃ paurāṇām—kuṇālasya nayanaṃ vināśayitavyamiti |
āha ca— rājā hyaśoko balavān pracaṇḍa ājñāpayattakṣaśilājanaṃ hi |
uddhāryatāṃ locanamasya śatrormauryasya vaṃśasya kalaṅka eṣaḥ (116)|
rājño ’śoksya yatra kāryamāśu pariprāpyaṃ bhavati, dantamudrayā mudrayati |
yāvat tiṣyarakṣitā śayitasya rājñastaṃ lekhaṃ dantamudrayā mudrayiṣyāmīti rājñaḥ sakāśamabhigatā |
rājā ca bhītaḥ pratibuddhaḥ |
devī kathayati—kimidamiti? rājā kathayati—devi, svapnaṃ me ’śobhanaṃ dṛṣṭam |
paśyāmi dvau gṛdhrau kuṇālasya nayanamutpāṭayitum­icchataḥ |
devī kathayati—svāsthyaṃ kumārasyeti |
evaṃ dvirapi rājā bhītaḥ pratibuddhaḥ kathayati—devi, svapno me na śobhano dṛṣṭa iti |
tiṣyarakṣitā kathayati—kīdṛśaḥ svapna iti |
rājā āha—paśyāmi kuṇālam—dīrghakeśanakhaśmaśruḥ puraṃ praviṣṭaḥ |
devyāha—svāsthyaṃ kumārasyeti |
yāvat tiṣyarakṣitayā rājñaḥ śayitasya sa lekho dantamudrayā mudrayitvā takṣaśilāṃ preṣitaḥ |
yāvadrājñā śayitena svapne dṛṣṭaṃ dantā viśīrṇāḥ |
tato rājā tasyā eva rātreratyaye naimittikānāhūya kathayati—kīdṛśa eṣāṃ svapnānāṃ vipāka iti? naimittikāḥ kathayati—deva, ya īdṛśasvapnāni paśyati |
āha ca— dantā yasya viśīryante svapnānte prapatanti ca |
cakṣurbhedaṃ ca putrasya putranāśaṃ ca paśyati (117)|
śrutvā ca aśokastvaritaṃ­mutthāyāsanāt kṛtañjaliścaturdiśaṃ devatām yācayitumārabdhaḥ |
āha ca— yā devatā śāsturabhiprasannā dharme ca saṃghe ca gaṇapradhāne |
ye cāpi loke ṛṣayo variṣṭhā rakṣantu te ’smattanayaṃ kuṇālam (118)|
sa ca lekho ’nupūrveṇa takṣaśilāmupanītaḥ |
atha takṣaśilāḥ paurajānapadā lekhadarśanāt kuṇālasya guṇavistaratuṣṭā notsahante tadaptiyaṃ niveditum |
ciraṃ vicārayitvā rājā duṣṭaśīlaḥ svaputrasya na marṣayati, prāgevāsmākaṃ marṣayati |
āha ca— munivṛttasya śāntasya sarvabhūtahitaiṣiṇaḥ |
yasya dveṣaḥ kumārasya kasyānyasya bhaviṣyati (119)|
tairyāvatkuṇālasya niveditam, lekhaścopanītaḥ |
tataḥ kuṇālo vācayitvā kathayati—viśrabdham yathātmaprayojanaṃ kriyatāmiti |
yāvaccaṇḍālā upanītāh—kuṇālasya nayanamutpāṭayatheti |
te ca kṛtāñjalipuṭā ūcuh—notsāhayāmaḥ |
kṛtah? yo hi candramasaḥ kāntiṃ mohādabhyuddharennaraḥ |
sa candrasadṛśādvaktrāttava netre samuddharet (120)|
tataḥ kumāreṇa makuṭaṃ dattam |
anayā dakṣiṇayotpāṭayatheti |
tasya tu karmaṇo ’vaśyaṃ vipattavyam |
puruṣo hi vikṛtarūpo ’ṣṭādaśābhirdaurvarṇikaiḥ samanvāgato ’bhyāgataḥ |
sa kathayati—ahamutpāṭayiṣyāmīti |
yāvatkuṇālasya samīpaṃ nītaḥ |
tasmiṃśca samaye kuṇālasya sthavirāṇāṃ vacanamāmukhībhūtam |
sa tadvacanamanusmṛtyovāca— imāṃ vipattiṃ vijñāya tairuktaṃ tattvavādibhiḥ |
paśyānityamidaṃ sarvaṃ nāsti kaścid dhruve sthitaḥ (121)|
kalyāṇamitrāste mahyaṃ sukhakāmā hitaiṣiṇaḥ |
yairayaṃ deśito dharmo vītakleśairmahātmabhiḥ (122)|
anityatāṃ saṃparipaśyato me gurūpadeśānmanasi prakurvataḥ |
utpāṭane ’haṃ na bibhemi saumya netradvayasyāsthiratāṃ hi paśye (123)|
utpāṭe vā na vā netre yathā vā manyate nṛpaḥ |
gṛhītasāraṃ cakṣurme hyanityādibhirāśrayaiḥ (124)|
tataḥ kuṇālastaṃ puruṣamuvāca—tena hi bhoḥ puruṣa, ekaṃ tāvannayanamutpāṭya mama haste ’nuprayaccha |
yāvat sa puruṣaḥ kuṇālasya nayanamutpāṭayituṃ pravṛttaḥ |
tato ’nekāni prāṇiśatasahasrāṇi vikroṣṭumārabdhāni—kaṣṭaṃ bhoḥ |
eṣā hi nirmalā jyotsnā gaganātpatate śaśī |
puṇḍarīkavanāccāpi śrīmannutpaṭyate ’mbujam (125)|
teṣu prāṇiśatasahasreṣu rudatsu kuṇālasyaiva nayanamutpāṭya haste dattam |
tataḥ kuṇālastannayanaṃ gṛhyovāca— rūpāṇi kasmānna nirīkṣase tvam yathāpurā prākṛta māṃsapiṇḍa |
te vañcitāste ca vigarhaṇīyā ātmeti ye tvāmabudhāḥ (126)|
sāmagrajaṃ budbadasaṃnikāśaṃ sudurlabhaṃ nirviṣamasvatantram |
evaṃ pravīkṣanti sadāpramattā ye tvāṃ na te duḥkhamanuprayānti (127)|
evamanuvicintayatā tena sarvabhāveṣvanityatām |
srotāpattiphalaṃ prāptaṃ janakāyasya paśyataḥ (128)|
tataḥ kuṇālo dṛṣṭasatyastaṃ puruṣamuvāca—idānīṃ dvitīyaṃ viśrabdhaṃ nayanamutpāṭya haste datta |
atha kuṇālo māṃsacakṣuṣyuddhṛte prajñācakṣuṣi ca viśuddhe kathayati— uddhṛtaṃ māṃsacakṣurme yadyapyetatsudurlabham |
prajñācakṣurviśuddhaṃ me pratilabdhamaninditam (129)|
parityakto ’haṃ nṛpatinā yadyahaṃ putrasaṃjñayā |
dharmarājasya putratvamupeto ’smi mahātmanaḥ (130)|
eśvaryādyadyahaṃ bhraṣṭaṃ śokaduḥkhanibandhanāt |
dharmaiśvaryamavāptaṃ me duḥkhaśokavināśanam (131)|
yāvatkuṇālena śrutam—nāyaṃ tātasyāśokasya karma, api tu tiṣyarakṣitāyā ayaṃ prayoga iti |
śrutvā ca kuṇālaḥ kathayati— ciraṃ sukhaṃ caiva sā tiṣyanāṃnī āyurbalaṃ pālayate ca devī |
saṃpreṣito ’yaṃ hi yayā prayogo yasyānubhāvena kṛtaḥ svakārtham (132)|
tataḥ kāñcanamālayā śrutam—kuṇālasya nayanānyutpāṭitānīti |
śrutvā ca bhartṛtayā kuṇālasamīpamupasaṃkramya parṣadamavagāhya kuṇālamuddhṛtanayanaṃ rudhirāvasiktagātraṃ dṛṣṭvā sūrcchitā bhūmau patitā |
yāvajjalasekaṃ kṛtvotthāpitā |
tataḥ kathaṃcit saṃjñāmupalabhya sasvaraṃ prarudantyuvāca—netrāṇi kāntāni manoharāṇi ye māṃ nirīkṣañjanayanti tuṣṭim |
te me vipannā hyanirīkṣaṇīyāstyajanti me prāṇasamāḥ śarīram (133)|
tataḥ kuṇālo bhāryāmanunayannuvāca—alaṃ ruditena |
nārhasi śokamāśrayitum |
svayaṃkṛtānāmiha karmaṇāṃ phalamupasthitam |
āha ca— karmātmakaṃ lokamidaṃ viditvā duḥkhātmakaṃ cāpi janaṃ hi matvā |
matvā ca lokaṃ priyaviprayogaṃ kartuṃ priye nārhasi bāṣpamokṣam (134)|
tataḥ kuṇālo bhāryayā saha takṣaśilāyā niṣkāsitaḥ |
sa garbhādānamupādāya paramasukumāraśarīraḥ |
na kiṃcidutsahate karma kartum |
kevalaṃ vīṇāṃ vādayati, gāyati ca |
tato bhaikṣyaṃ labhate |
kuṇālaḥ patnyā saha bhuṅkte |
tataḥ kāñcanamālā yena mārgeṇa pāṭaliputrādānītā, tameva mārgamanusmarantī bhartṛdvitīyā pāṭaliputraṃ gatā |
yāvadaśokasya gṛhamārabdhā praveṣṭum |
dvārapālena ca nivāritau |
yāvadrājño ’śokasya yānaśālāyāmavasthitau |
tataḥ kuṇālo rātryāḥ pratyūṣasamaye vīṇāṃ vādayitumārabdhaḥ |
yathā nayanānyutpāṭitāni, satyadarśanaṃ ca kṛtam, tadanurūpaṃ hitaṃ ca gītaṃ prārabdham |
āha ca— cakṣurādīni yaḥ prājñaḥ paśyatyāyatanāni ca |
jñānadīpena śuddhena sa saṃsārādvimucyate (135)|
yadi tava bhavaduḥkhapīḍitā bhavati doṣaviniśritā matiḥ |
sukhamiha ca yadīcchasi dhruvaṃ tvaritamihāyatanāni saṃtyajasva (136)|
tasya gītaśabdo rājñā aśokena śrutaḥ |
śrutvā ca rājā prītamanā uvāca— gītaṃ kuṇālena mayi prasaktaṃ vīṇāsvaraṃ caiva śrutiścireṇa |
abhyāgato ’pīha gṛhaṃ nu kaṃcinna cecchati draṣṭumayaṃ kumāraḥ (137)|
atha rājā aśoko ’n­yata­mapuruṣamāhūyovāca—puruṣa, lakṣyate— na khalveṣa kiṃ gītasya kuṇālasadṛśo dhvaniḥ |
karmaṇyadhairyatāṃ caiva sūcayanniva lakṣyate (138)|
tadanenāsmi śabdena dhairyādākampito bhṛśam |
kalabhasyeva naṣṭasya pranaṣṭakalabhaḥ karī (139)|
gaccha, kuṇālamānayasveti |
yāvat puruṣo yānaśālāṃ gataḥ |
paśyati kuṇālamuddhṛtanayanaṃ vātātapaparidagdhagātram |
apratyabhijñāya ca rājānamaśo­kama­bhigamyovāca—deva­, na hyeṣa kuṇālaḥ |
andhaka eṣa vanīpakaḥ patnyā saha devasya yānaśālāyamavasthitaḥ |
śrutvā ca rājā saṃ­vignaścintayāmāsa—yathā mayā svapnānyaśobhanāni dṛṣṭāni, niyataṃ kuṇālasya nayanāni vinaṣṭāni bhaviṣyanti |
āha ca— svapnāntare nimittāni yathā dṛṣṭāni me purā |
niḥsaṃśayaṃ kuṇālasya netre vai nidhanaṃ gate (140)|
tato rājā prarudannuvāca— śīghramānīyatāmeṣa matsamīpaṃ vanīpakam |
na hi me śāmyate cetaḥ sutavyasanacintayā (141)|
yāvat puruṣo yānaśālāṃ gatvā kuṇālamuvāca—kasya tvaṃ putraḥ, kiṃ ca nāma? kuṇālaḥ prāha— aśoko nāṃ rājāsau mauryāṇāṃ kulavardhanaḥ |
kṛtsneyaṃ pṛthivī yasya vaśe vartani kiṃkara (142)|
tasya rājñastvahaṃ putraḥ kuṇāla iti viśrutaḥ |
dhārmikasya tu putro ’haṃ buddhasyādityabāndhavaḥ (143)|
tataḥ kuṇālaḥ patnyā saha rājño ’śokasya samīpamānītaḥ |
atha rājā aśokah paśyati kuṇālamuddhṛtanayanaṃ vātātapaparidagdhagātraṃ rathyācolaka­saṃ­ghātapratyavareṇa vāsasā lakṣyālakṣyapracchāditakaupīnam |
sa tamapratyābhijñāya ākṛtimātrakaṃ dṛṣṭvā rājā kathayati—tvaṃ kuṇāla iti? kuṇālaḥ prāha—evaṃ deva, kuṇālo ’smīti |
śrutvā mūrcchito bhūmau patitaḥ |
vakṣyati hi— tataḥ kuṇālasya mukhaṃ nirīkṣya netroddhṛtaṃ śokaparītacetāḥ |
rājā hyaśokaḥ patito dharaṇyāṃ hā putraśokena hi dahyamānaḥ (144)|
yāvajjalapariṣekaṃ kṛtvā rājānamutthāpayitvā āsane niṣāditaḥ |
atha rājā kathaṃcit saṃjñāmupalabhya kuṇālamutsaṅge sthāpayāmāsa |
vakṣyati hi— tato muhūrtaṃ nṛpa āśvasitvā kaṇṭhe pariṣvajya rasāśrukaṇṭhaḥ |
muhuḥ kuṇālasya mukhaṃ pramṛjya bahūni rājā vilalāpa tatra (145)|
netre kuṇālapratime vilokya sutaṃ kuṇāleti purā babhāṣe |
tadasya netre nidhanaṃ gate te putraṃ kuṇāleti kathaṃ ca vakṣye (146)|
āha ca— kathaya kathaya sādhu putra tāvadvadanamidaṃ tava cārunetram |
gaganamiva vipannacandratāravyapagataśobhamanīkṣakaṃ kṛtaṃ te (147)|
akaruṇahṛdayena tena tāta munisadṛśasya na sādhu sādhubuddheḥ |
naravaranayaneṣvavairavairaṃ prakṛtamidaṃ mama bhūri śokamūlam (148)|
vada suvadana kṣiprametadarthaṃ vrajati śarīramidaṃ purā vināśam |
tava nayanavināśaśokadagdhaṃ vanamiva nāgavimuktavajradagdham (149)|
tataḥ kuṇālaḥ pitaraṃ praṇipatyovāca— rājannatītaṃ khalu naiva śocyaṃ kiṃ na śrutaṃ te munivākyametat |
yatkarmabhiste ’pi jinā na muktāḥ pratyekabuddhāḥ sudṛḍhaistathaiva (250)|
labdhāḥ phalasthāśca pṛthagjanāśca kṛtāni kāmānyaśubhāni dehinām |
svayaṃkṛtānāmiha karmāṇāṃ phalaṃ kathaṃ tu vakṣyāmi parairidaṃ kṛtam (151)|
ahameva mahārāja kṛtāparādhaśca sāparādhaśca |
vinivartayāmi yo ’haṃ vinayāmi vipattijananāni (152)|
na śastravajrāgniviṣāṇi pannagāḥ kurvanti pīḍāṃ nabhaso ’vikāriṇaḥ |
śarīralakṣyeṇa dhṛtena pārthiva patanti duḥkhānyaśivāni dehinām (153)|
atha rājā śokāgninā saṃtāpitahṛdaya uvāca— kenoddhṛtāni nayanāni sutasya mahyaṃ ko jīvitaṃ sumadhuraṃ tyajituṃ vyavastaḥ |
śokānalo nipatito hṛdaye pracaṇḍah ācakṣva putra kasya harāmi daṇḍam (154)|
yāvadrājñā aśokena śrutam—tiṣyarakṣitāyā ayaṃ prayoga iti |
śrutvā rājā tiṣyarakṣitāmāhūyovāca— kathaṃ hi dhanye na nimajjase kṣitau cchindāmi śīrṣaṃ paraśuprahāraiḥ |
tyajāmyahaṃ tvāmatipāpakāriṇīma­dharma­yuktāṃ śriyamātmavāniva (155)|
tato rājā krodhāgninā prajvalitastiṣyarakṣitāṃ nirīkṣyovāca— utpāṭya netre paripātayāmi gātraṃ kimasyā nakharaiḥ sutīkṣṇaiḥ |
jīvantiśūlāmatha kārayāmi cchindāmi nāsāṃ krakacena vāsyāḥ (156)|
kṣureṇa jihvāmatha kartayāmi viṣeṇa pūrṇāmatha ghātayiṣye |
sa ityevamādivadhaprayogaṃ bahuprakāraṃ hyavadannarendraḥ (157)|
vijñāpayāmāsa guruṃ mahātmā |
anāryakarmā yadi tiṣyarakṣitā tvamāryakarmā bhava mā vadha striyam (158)|
phalaṃ hi maitryā sadṛśaṃ na vidyate prabhostitakṣā sugatena varṇitā |
punaḥ praṇasya pitaraṃ kumāraḥ kṛtāñjaliḥ sūnṛtavāgjagāda (159)|
rājanna me duḥkhamalo ’sti kaścittīvrāpalāre ’pi na manyutāpaḥ |
manaḥ prasannam yadi me jananyām yenoddhṛte me nayane svayaṃ hi |
tattena satyena mamāstu tāvannetradvayaṃ prāktanameva sadyaḥ (160)|
ityuktamātre pūrvādhikapraśobhite netrayugme prādurbabhūvatuḥ |
yāvadrājñā aśokena tiṣyarakṣitā amarṣitena jatugṛhaṃ praveśayitvā dagdhā, takṣaśilāśca paurāḥ praghātitāḥ |
|
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaśayacchettāramāyuṣmantaṃ sthaviropaguptaṃ pṛcchanti—kiṃ kuṇālena karma kṛtam yasya karmaṇo vipākena nayanānyutpāṭitāni? sthavira uvāca—tena hyāyuṣmantaḥ śrūyatām— bhūtapūrvamatīte ’dhvani vārāṇasyāmanyatamo lubdhakaḥ |
sa himavantaṃ gatvā mṛgān praghātayati |
so ’pareṇa samayena himavantaṃ gataḥ |
tatra pāśanipatitānyekasyāṃ guhāyāṃ praviṣṭānyāsāditāni |
tena vāgurayā sarve gṛhītāḥ |
tasya buddhirutpannā—yadi praghātayiṣyāmi, māṃsaḥ kledaṃmupayāsyati |
tena pañcānāṃ mṛgaśatānāṃ nayanātyutpāṭitāni |
|
kiṃ manyadhvamāyuṣmantah? yo ’sau lubdhakaḥ, sa eṣa kuṇālaḥ |
yattatrānena bahūnāṃ mṛgaśatānāṃ nayanānyutpāṭitāni, tasya karmaṇo vipākena bahūni varṣaśatasahasrāṇi narakeṣu duḥkhamanubhūya tataḥ karmāvaśeṣeṇa pañca janmaśatāni tasya nayanānyutpāṭitāni |
|
kiṃ karma kṛtam yasya karmaṇo vipākenocce kule upapannaḥ, prasādikaśca saṃvṛttaḥ, satyadarśanaṃ ca kṛtam? tena hyāyucmantaḥ śrūyatām—bhūtapūrvamatīte ’dhvani catvāriṃ­śadvarṣa­sahas­rāyuṣi prajāyāṃ krakucchando nāma samyaksambuddho loka udapādi |
yadā krakucchandaḥ samyaksambuddhaḥ sakalaṃ buddhakāryaṃ kṛtvā nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtaḥ, tasya aśokena rājñā catūratnamayaṃ stūpaṃ kāritam |
yadā rājā aśokaḥ kālagataḥ, aśrāddho rājā rājyaṃ pratiṣṭhitaḥ |
tāni ratnānyadattādāyikairhṛtāni |
pāṃśukāṣṭaṃ cāvaśiṣṭam |
atra janakāyo gatvā viśīrṇaṃ dṛṣṭvā śocitumārabdhaḥ |
tasmiṃśca samaye ’nyatamaśca śreṣṭhiputraḥ |
tenokrah—kimarthaṃ rudyata iti? tairabhihitam—krakucchandasya samyaksambuddhasya stūpaṃ catūratnamayamāsīt, sa idānīṃ viśīrṇa iti |
tatastena ca tatra krakucchandasya samyaksambuddhasya kāyapramāṇikā pratimā babhūva viśīrṇā, sā abhisaṃskṛtā, samyakpraṇidhānaṃ ca kṛtam—yādṛśaḥ krakucchandaḥ śāstā, īdṛśameva śāstāramārāgayeyaṃ mā virāgayeyamiti |
|
kiṃ manyadhvamāyuṣmantah? yo ’sau śreṣṭhiputraḥ, sa eṣa kuṇālaḥ |
yatrānena krakucchandasya stūpamabhisaṃskṛtam, tasya karmaṇo vipākenoccakule upapannaḥ |
yatpratimā abhisaṃskṛtā, tena karmaṇo vipākena kuṇākaḥ prāsādikaḥ samṛttaḥ |
yat praṇidhānaṃ kṛtam, tasya karmaṇo vipākena kuṇālena śākyamuniḥ samyaksambuddhastādṛśa eva śāstā samārāgito na virāgitaḥ, satyadarśanaṃ ca kṛtam |
|
iti śrīdivyāvadāne kuṇālāvadānaṃ saptaviṃśatimaṃ samāptam |
|