Divyāvadānam

28. vītaśokāvadānam

yadā rājñā aśokena bhagavacchāsane śraddhā pratilabdhā, tena caturaśīti­dharma­rājikā­sahasraṃ pratiṣṭhāpitaṃ pañcavārṣikaṃ ca kṛtam |
trīṇi śatasahastāṇi bhikṣūṇāṃ bhojitāni yatraiko ’rhatāṃ dvau śaikṣāṇāṃ pṛthagjanakalyāṇakānāṃ ca |
(sa)samudrāyāṃ pṛthivyāṃ janakāyā yadbhūyasā bhagavacchāsane ’bhiprasannāḥ |
tasya bhrātā vītaśoko nāma tīrthyābhiprasannaḥ |
sa tīrthyairvigrāhitah—nāsti śramaṇaśākyaputrīyāṇāṃ mokṣa iti |
ete hi sukhābhiratāḥ parikhedabhīravaśceti |
yāvadrājñā aśokenocyate—vītaśoka, mā tvamanāyatane ’prasādamutpādaya, api tu buddhadharmasaṃghe prasādamutpādaya |
eṣa āyatanagataḥ prasāda iti |
atha rājā aśoko ’pareṇa samayena mṛgavadhāya nirgataḥ |
tatra vītaśokenāraṇye ṛṣirdṛṣṭaḥ pañcātapenāvasthitaḥ |
sa ca kaṣṭatapaḥ sārasaṃjñī |
tenābhigamya pādābhivandanaṃ kṛtvā sa ṛṣiḥ pṛṣṭah—bhagavan, kiyaccitraṃ te ihāraṇye prativasatah? sa uvāca—dvādaśa varṣāṇīti |
vītaśokaḥ kathayati—kastavāhārah? sa ṛṣiruvāca—phalamūlāni |
kiṃ prāvaraṇam? darbhacīvarāṇi |
kā śayyā? tṛṇasaṃstaraṇam |
vītaśoka uvāca—bhagavan, kiṃ duḥkhaṃ bādhate? ṛṣiruvāca—ime mṛgā ṛtukāle saṃvasanti |
yadā mṛgānāṃ saṃvāso dṛṣṭo bhavati, tasmin samaye rāgeṇa paridahyāmi |
vītaśoka uvāca—asya kaṣṭena tapasā rāgo ’dyāpi na bādhyate, prāgeva śramaṇāḥ śākyaputrīyāḥ svāstīrṇāsanaśayanopa­sevinaḥ |
kuta eṣāṃ rāgaprahāṇaṃ bhaviṣyati? āha ca— kaṣṭe ’smin vijane vane nivasatāṃ vāyvambumūlāśināṃ rāgo naiva jito yadīha ṛṣiṇā kālaprakarṣeṇa hi |
bhuktavānnaṃ sadhṛtaṃ prabhūtapiśitaṃ dadhyuttamālaṃkṛtaṃ śākyeṣvindriyanigraho yadi bhavedvindhyaḥ plavetsāgare (1)|
sarvathā vañjito rājā aśoko yacchramaṇeṣu śākyaputrīyeṣu kārāṃ karoti |
etacca vacanaṃ śrutvā rājā upāyajño ’mātyānuvāca—ayaṃ vītaśokastīrthyābhiprasannaḥ |
upāyena bhagavacchāsane ’bhiprasādayitavyaḥ |
amātyā āhuh—deva, kimājñāpayasi? rājā āha—yadā ahaṃ rājā alaṃkāraṃ mauliṃ paṭṭaṃ cāpanayitvā snānaśālāṃ praviṣṭo bhavāmi, tadā yūyaṃ vītaśokasyopāyena mauliṃ paṭṭaṃ ca baddhvā siṃhāsane niṣādayiṣyatha |
evamastu iti |
yāvadrājā rājālaṃkāraṃ mauliṃ paṭṭaṃ cāpanayitvā snānaśālāyāṃ praviṣṭaḥ, tato ’mātyairvītaśoka ucyate—rājño ’śokasyātyayāt tvaṃ rājā bhaviṣyasi |
imaṃ tāvadrājālaṃkāraṃ pravaramauliṃ paṭṭaṃ ca baddhvā siṃhāsane niṣīdayiṣyāmah—kiṃ śobhase na veti |
taistadābharaṇamauliṃ paṭṭaṃ ca baddhvā siṃhāsane niṣādito rājñaśca niveditam |
tato rājā aśoko vītaśokaṃ rājālaṃkāraṃ maulipaṭṭabaddhaṃ ca siṃhāsanopaviṣṭaṃ dṛṣṭvā kathayati—adhyāpyahaṃ jīvāmi |
tvaṃ rājā saṃvṛttaḥ |
tato rājñā abhihitam—ko ’tra? tato yāvadvadhyaghātakā nīlāmbaravasanāḥ pralambakeśā ghaṇṭāśabdapāṇayo rājñaḥ pādayor nipatyovāca—deva, kimājñāpayasi? rājā āha—vītaśoko mayā parityakta iti | yāvadvītaśoka ucyate—saśastrairvadhyaghātairasmābhiḥ parivṛto ’sīti |

tato ’mātyā rājñaḥ pādayor nipalyovāca—deva, marṣaya vītaśokam |
devasyaiṣa bhrātā |
tato rājñā abhihitam—saptāhamasya marṣayāmi |
bhrātā caiṣaḥ |
mama bhrātuḥ snehādasya saptāhaṃ rājyaṃ prayacchāmi |
yāvat tūryaśatāni saṃpravāditāni, jayaśabdaiścānanditam, prāṇi­śata­sahas­raiścāñjaliḥ kṛtaḥ, strīśataiśca parivṛtaḥ |
vadhyaghātakāśca dvāri tiṣṭhanti |
divase gate vītaśokasyāgrataḥ sthitvā ārocayanti—nirgataṃ vītaśoka ekaṃ divasam |
ṣaḍahānyavaśiṣṭāni |
evaṃ dvitīye divase |
vistareṇa yāvatsaptāhadivase vītaśoko rājālaṃkāravibhūṣito rājño ’śokasya samīpamupanītaḥ |
tato rājñā aśokenābhihitam—vītaśoka, kañcitsugītaṃ sunṛtyaṃ suvāditamiti ? vītaśoka uvāca—na me dṛṣṭaṃ vā syācchrutaṃ veti |
āha ca— yena śrutaṃ bhavedgītaṃ nṛtyaṃ cāpi nirīkṣitam |
rasāścāsvāditā yena sa bhūyāttava nirṇayam (2)|
rājā āha—vītaśoka, idaṃ mayā rājyaṃ saptāhaṃ tava dattam, tūryaśatāni saṃpravāditāni, jayaśabdaiścānanditam, añjaliśatāni pragṛhītāni, strīśataiśca paricīrṇaḥ |
kathaṃ tvaṃ kathayasi—naiva me dṛṣṭaṃ na śrutamiti? vītaśoka uvāca— na me dṛṣṭaṃ nṛtyaṃ na ca nṛpa śruto gītaninado na me gandhā ghrātā na khalu rasā me ’dya viditāḥ |
na me spṛṣṭaḥ sparśaḥ kanakamaṇihārāṅgajanitaḥ samūho nārīṇāṃ maraṇaparibaddhena manasā (3)|
striyo nṛttaṃ gītaṃ bhavaśayanānyāsanavidhirvayo rūpaṃ lakṣmīrbahuvividharatnā ca vasudhā |
nirānandā śūnyā mama nṛpa varaśayyā gatasukhā sthitān dṛṣṭvā dvāre vadhakapuruṣānnīlavasanān (4)|
śrutvā ghaṇṭāravaṃ ghoraṃ nīlāmbaradharasya hi |
bhayaṃ me maraṇājjātaṃ pārthivendra sudāruṇam (5)|
mṛtyuśalyaparīto ’haṃ nāśrauṣīdgītamuttamam |
nādrākṣaṃ nṛpate nṛttaṃ na ca bhoktuṃ manaḥspṛhā (6)|
mṛtyujvaragṛhītasya na me svapno ’pi vidyate |
kṛtsnā me rajanī yātā mṛtyumevānucintayan (7)|
rājā āha—vītaśoka, mā tāvat tavaikajanmikasya maraṇabhayāttava rājaśriyaṃ prāpya harṣo notpannaḥ |
kiṃ punarbhikṣavo janma­śata­mara­ṇabhayabhītāḥ sarvāṇyupapattyāyatanāni duḥkhānyanusṛtāni paśyanti |
narake tāvaccharīra­saṃ­tāpakṛtamagnidāha­duḥkhaṃ ca, tiryakṣu anyonyabhakṣaṇa­parit­rāsa­duḥkha­m, preteṣu kṣuttarṣaduḥkham, paryeṣṭisamudācāraduḥkhaṃ manuṣyeṣu, cyavanapatanabhraṃ­śa­duḥkha­m deveṣu |
ebhiḥ pañcabhirduḥkha­istrailokyamanuṣaktam |
śārīra­māna­sairduḥkha­irutpīḍitā vadhakabhūtān skandhān paśyanti, śūnyagrāmabhūtānyā­yata­nāni, cauribhūtāni viṣayāṇi, kṛtsnaṃ ca traidhātukamanityatāgninā pradīptaṃ paśyanti |
teṣāṃ rāgāḥ kathamutpadyate? āha ca— mā tāvadekajanmikasya maraṇabhayāttava na jāyate harṣaḥ |
manasi viṣayairmanojñaiḥ satataṃ khalu paśyamānasya (8)|
kiṃ punarjanmaśatānāṃ maraṇabhayamanāgataṃ vicintayatām |
manasi bhaviṣyati harṣo bhikṣūṇāṃ bhojanādyeṣu (9)|
teṣāṃ tu vastraśayanāsanabhojanādi mokṣo ’bhiyuktamanasāṃ janayeta saṅgam |
paśyanti ye vadhakaśatrunibhaṃ śarīramādīptaveśmasadṛśāṃ­śca bhavānanityān (10)|
kathaṃ ca teṣāṃ na bhavedvimokṣo mokṣārthināṃ janmaparānmukhānām |
yeṣāṃ manaḥ sarvasukhāśrayeṣu vyāvartate padmadalādivāmbhaḥ (11)|
yadā vītaśoko rājñā aśokenopāyena bhagavacchāsane ’bhiprasāditaḥ, sa kṛtakarapuṭa uvāca—deva, eṣo ’haṃ taṃ bhagavantaṃ tathāgatamarhantaṃ samyaksambuddhaṃ śaraṇaṃ gacchāmi dharmaṃ ca bhikṣusaṃghaṃ ceti |
āha ca— eṣa vrajāmi śaraṇaṃ vibuddha­nava­kama­lavimalanibhanetram |
budhavibudhamanujamahitaṃ jinaṃ virāgaṃ ca saṃghaṃ ca (12)|
iti |
atha rājā aśoko vītaśokaṃ kaṇṭhe pariṣvajyovāca—na tvaṃ mayā parityaktaḥ, api tu buddha­śāsanābhiprasā­dārthaṃ tava mayā eṣa upāyaḥ pradarśitaḥ |
tato vītaśoko gandhapuṣpamālyādivāditrasamudayena bhagavataścait­yānar­cayati, saddharmaṃ ca śṛṇoti, saṃghe ca kārāṃ kurute |
sa kurkuṭārāmaṃ gataḥ |
tatra yaśo nāṃ sthaviro ’rhan ṣaḍabhijñaḥ |
sa tasya purato niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya |
sthaviraśca tamavalolayitumārabdhaḥ |
sa paśyati vītaśokamupacitahetukaṃ caramabhavikam |
tenaivāśrayenārhattvaṃ prāptavyam |
tena tasya pravrajyāyā varṇo bhāṣitaḥ |
tasya śrutvā spṛhā jātā—pravrajeyaṃ bhagavacchāsane |
tata utthāya kṛtāñjaliḥ sthavitamuvāca—labheyāhaṃ svakhyāte dharmavinaye pravrajyāmupasampadaṃ bhikṣubhāvam |
careyamahaṃ bhavato ’ntike brahmacaryam |
sthavira uvāca—vatsa, rājānamaśo­kama­nujñāpayas­veti |
tato vītaśoko yena rājā aśokastenopasaṃkramya kṛtāñjaliruvāca—deva, anujānīhi mām |
pravrajiṣyāmi svākhyāte dharmavinaye samyageva śraddhayā agārādanagārikām |
āha ca—udbhrānto ’smi niraṅkuśo rājā iva vyāvartito vibhramāt tvadbuddhiprabhavāṅkuśena vidhivadbuddhopadeśairaham |
ekaṃ tvamarhasi me varaṃ pradarśituṃ tvaṃ pārthivānāṃ pate lokālokavarasya śāsanavare liṅgaṃ śibhaṃ dhārayet (13)|
śrutvā ca rājā sāśrukaṇṭho vītaśokaṃ kaṇṭhe pariṣvajyovāca—vītaśoka, alamanena vyavasāyena |
pravrajya khalu vaivarṇikābhyupa­gatā­vasaḥ, pāṃśukūlaṃ pravaraṇaṃ parijanojjñitam, āhāro bhaiṣyaṃ parakule, śayanāsanaṃ vṛkṣamūle tṛṇasaṃstaraḥ parṇasaṃstaraḥ, vyābādhe khalvapi bhaiṣajyamasulabhaṃ pūtimūtraṃ ca bhojanam |
tvaṃ ca sukumāraḥ śītoṣṇakṣutpipāsānāṃ duḥkhānāmasahiṣṇuḥ |
prasīda, nivartaya mānasam |
vītaśoka uvāca—deva, naiva hi jāne taṃ nūnaṃ viṣayatṛṣito ’nāyāsavihataḥ pravrajyāṃ prāptukāmo na ripuhṛtabalo naivārthakṛpaṇaḥ |
duḥkhārtaṃ mṛtyuneṣṭaṃ vyasanaparigataṃ dṛṣṭvā jagadidaṃ panthānaṃ janmabhīruḥ śivamabhayamahaṃ gantuṃ vyavasitaḥ (14)|
śrutvā ca rājā aśokaḥ satvaraṃ praruditumārabdhaḥ |
atha vītaśoko rājānamanunayannuvāca—deva­, saṃsāradolāmabhiruhya lolam yadā nipāto niyataḥ prajānām |
kimarthamāgacchati vikriyā te sarveṇa sarvasya yadā viyogaḥ (15)|
rājā āha—vītaśoka, bhaikṣe tāvadabhyāsaḥ kriyatām |
rājakule vṛkṣavāṭikāyāṃ tasya tṛṇasaṃstaraḥ saṃstṛtaḥ, bhojanaṃ cāsya dattam |
so ’ntaḥpuraṃ paryaṭati, mahārhaṃ cāhāraṃ na labhate |
tato rājñā antaḥpurikā abhihitā—pravrajitasā­rūpya­masyāhā­rama­nuprayacchateti |
tena yāvadabhidūṣitā pūtikulmāṣā labdhāḥ |
tāṃśca paribhoktumārabdhaḥ |
dṛṣṭvā rājñā aśokena nivāritaḥ |
tasya buddhirutpannā—yadīha pravrajiṣyāmi, ākīrṇo bhaviṣyāmi |
tato videheṣu janapadeṣu gatvā pravrajitaḥ |
tatastena yujyatā yāvadarhattvaṃ prāptam |
athāyuṣmato vītaśokasyārhattvaṃ prāptasya vimuktiprītisukha­saṃ­vedina etadabhavat—asti khalu me—pūrvaṃ rājño ’śokasya gṛhadvāramanuprāptaḥ |
tato dauvārikamuvāca—gaccha, rājño ’śokasya nivedaya—vītaśoko dvāri tiṣṭhati devaṃ draṣṭukāma iti |
tato dauvāriko rājānamaśo­kama­bhigamyovāca—deva­, diṣṭyā vṛddhiḥ |
vītaśoko ’bhyāgato dvāri tiṣṭhati devaṃ draṣṭukāmaḥ |
tato rājñā abhihitam—gaccha, śīghraṃ praveśayeti |
yāvadvītaśoko rājakulaṃ praviṣṭaḥ |
dṛṣṭvā ca rajā aśokaḥ saṃhāsanādutthāya mūlanikṛtta iva drumaḥ sarvaśarīreṇāyuṣmantaṃ vītaśokaṃ nirīkṣamānaḥ prarudannuvāca—bhūteṣu saṃsargagateṣu nityaṃ dṛṣṭvāpi māṃ naiti yathā vikāram |
vivekavegādhigatasya śaṅke prajñārasasyātirasasya tṛptaḥ (16)|
atha rājño ’śokasya rādhagupto nāmāgrāmātyaḥ |
sa paśyati—āyuṣmato vītaśokasya pāṃśukūlaṃ ca cīvaraṃ mṛṇmayaṃ pātram yāvadannaṃ bhaikṣyaṃ lūhapraṇītam |
dṛṣṭvā ca rājñaḥ pādayor nipatya kṛtāñjaliruvāca—deva, yathā ayamalpecchaḥ saṃtuṣṭaśca, niyatamayaṃ kṛtakaraṇīyo bhaviṣyati, prītirutpādyeta |
kṛtah? bhaikṣānnabhojanam yasya pāṃśukūlaṃ ca cīvaram |
nivāso vṛkṣamūlaṃ ca tasyāniyataṃ katham (17)|
nirāśravam yasya mano viśālaṃ nirāmayaṃ copacitaṃ śarīram |
svacchandato jīvitasādhanaṃ ca nityotsavaṃ tasya manuṣyaloke (18)|
śrutvā tato rājā prītamanā uvāca— apahāya mauryavaṃśaṃ magadhapuraṃ sarvaratnanicayaṃ ca |
dṛṣṭvā vaṃśānivahaṃ prahīṇamada­māna­mohasārambham (19)|
atyuddhṛtamiva manye yaśasā pūtaṃ puramiva mahaṃ ca |
pratipadyatāṃ tvayā daśa­bala­dharaśāsanamudāreṇa (20)|
atha rājā aśokaḥ sarvāṅgena parigṛhya prajñapta evāsane niṣādayāmāsa, praṇītena cāhāreṇa svahastaṃ saṃtarpayati |
bhuktavantaṃ viditvā dhautahastamapanītapātramāyuṣmato vītaśokasya purato niṣaṇṇo dharmaśravaṇāya |
athāyuṣmān vītaśoko rājānamaśokaṃ dharmyayā kathayā saṃdarśayannuvāca— apramādena saṃpādya rājyaiśvaryaṃ pravartatām |
durlabhā trīṇi ratnāni nityaṃ pūjaya pārthiva (21)|
sa yāvadharmyayā kathayā saṃharṣayitvā saṃprasthitaḥ |
|
atha rājā aśokaḥ kṛtakarapuṭaḥ pañcabhiramātyaśataiḥ parivṛto ’nekaiśca paurajanapadasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛta āyuṣmantaṃ vītaśo­kama­nuvrajitu­mārab­dhaḥ |
vakṣyati hi— bhrātā jyeṣṭhena rājñā tu gauraveṇānugamyate |
pravrajyāyāḥ khalu ślādhyaṃ saṃdṛṣṭikamidaṃ phalam (22)|
tata āyuṣmān vītaśokaḥ svaguṇānudbhāvayan paśyataḥ sarvajanakāyasya ṛddhyā vaihāyasamutpatya prakrāntaḥ |
atha rājā aśokaḥ kṛtakarapuṭaḥ prāṇiśatasahasraiḥ parivṛtaḥ puraskṛto gaganatalāvasaktadṛṣṭirāyuṣmantaṃ vītaśokaṃ nirīkṣamāṇa uvāca— svajanasnehaniḥsaṅgo vihaṃga iva gacchasi |
śrīrāganigadairbaddhānasmān pratyādiśānniva (23)|
ātmāyattasya śāntasya mahaḥsaṃketacāriṇaḥ |
dhyānasya phalametacca rāgāndhairyanna dṛśyate (24)|
api ca |
ṛddhyā khalvavabhartsatāḥ paramayā śrīgarvitāste vayaṃ buddhyā khalvapi nāmitāḥ śirasitāḥ prajñābhimānodayam |
prāptārthena phalāndhabuddhimanasaḥ saṃvejitāste vayaṃ saṃkṣepeṇa sabāṣpadurdinamukhāḥ sthāne vimuktā vayam (25)|
tatrāyuṣmān vītaśokaḥ pratyantimeṣu janapadeṣu śayyāsanāya nirgataḥ |
tasya ca mahān vyādhirutpannaḥ |
śrutvā ca rājñā aśokena bhaiṣajyamupasthāyikāśca visarjitāḥ |
tasya tena vyādhinā spṛṣṭasya śiraḥ khustamabhavat |
yadā ca vyādhirvigataḥ, tasya virūṭāni śirasi romāṇi |
tena vaidyopasthāyakāśca visarjitāḥ |
tasya ca gorasaprāya āhāro ’nusevyate |
sa ghoṣaṃ gatvā bhaikṣyaṃ paryaṭati |
tasmiṃśca samaye puṇḍravardhananagare nirgranthopāsakena buddhapratimā nirgranthasya pādayor nipātitā citrārpitā |
upāsakenāśokasya rājño niveditam |
śrutvā ca rājñā abhihitam—śīghramānīyatām |
tasyordhvam yojanam yakṣāḥ śṛṇvanti, adho yojanaṃ nāgāḥ |
yāvattaṃ tatkṣaṇena yakṣairupanītam |
dṛṣṭvā ca rājñā ruṣitenābhihitam—puṇḍravardhane sarve ājīvikāḥ praghātayitavyāḥ |
yāvadekadivase ’ṣṭādaśa­sahas­rāṇyājīvikānāṃ praghātitāni |
tataḥ pāṭaliputre bhūyo ’nyena nirgranthopāsakena buddhapratimā nirgranthasya pādayor nipātitā citrārpitā |
śrutvā ca rājñā amarṣitena sa nirgranthopāsakaḥ sabandhuvargo gṛhaṃ praveśāyitvā agninā dagdhaḥ |
ājñaptaṃ ca—yo me nirgranthasya śiro dāsyati, tasya dīnāraṃ dāsyāmīti |
ghoṣitam |
sa cāyuṣmān vītaśoka ābhīrasya gṛhe rātriṃ vāsamupagataḥ |
tasya ca vyādhinā kliṣṭasya lūhāni cīvarāṇi, dīrghakeśanakhaśmaśruḥ |
ābhīryā buddhirutpannā—nirgrantho ’yamasmākaṃ gṛhe rātriṃ vāsamupagataḥ |
svāminamuvāca—āryaputra, saṃpanno ’yamasmākaṃ dīnāraḥ |
imaṃ nirgranthaṃ praghātayitvā śiro rājño ’śokasyopanāmayeyamiti |
tataḥ sa ābhīro ’siṃ niṣkoṣaṃ kṛtvā āyuṣmantaṃ vītaśokamabhigataḥ |
āyuṣmatā ca vītaśokena pūrvānte jñānaṃ kṣiptam |
paśyati svayaṃkṛtānāṃ karmaṇāṃ phalamidamupasthitam |
tataḥ karmapratiśaraṇo bhūtvā avasthitaḥ |
tena tathāsyābhīreṇa śiraśchinnam |
rājño ’śokasyopanītam—dīnāraṃ prayaccheti |
dṛṣṭvā ca rājñā aśokena parijñātam—viralāni cāsya śirasi romāṇi na vyaktimupagacchanti |
tato vaidyā upasthāyakā ānītāḥ |
tairdṛṣṭvā abhihitam—deva­, vītaśokasyaitacchiraḥ |
śrutvā rājā mūrcchito bhūmau patitaḥ |
yāvajjalasekaṃ datvā sthāpitaḥ |
amātyaiścābhihitam—deva, vītarāgāṇāmapyatra pīḍā |
dīyatāṃ sarvasattveṣvabhayapradānam |
yāvadrājñā abhayapradānaṃ dattam—na bhūyaḥ kaścit praghātayitavyaḥ |
|
tato bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarva­saṃ­śayacchettāramāyuṣmantamupa­guptaṃ pṛcchanti—kiṃ karma kṛtamāyuṣmatā vītaśokena yasya karmaṇo vipākena śastreṇa praghātitah? sthavira uvāca—tena hyāyuṣmantaḥ karmāṇi kṛtāni pūrvamanyāsu jātiṣu |
śrūyatām— bhutapūrvaṃ bhikṣavo ’tīte ’dhvani anyatamo lubdho mṛgān praghātayitvā jīvikāṃ kalpayati |
aṭavyāmudapānam |
sa tatra lubdho gatvā pāśān yantrāṃśca sthāpayitvā mṛgān praghātayati |
asti buddhānāmutpāde pratyekabuddhā loke utpadyante |
vistaraḥ |
anyataraḥ praty­eka­buddhas­tasminnudapāne āhārakṛtyaṃ kṛtvā udapānāduttīrya vṛkṣamūle paryaṅkena niṣaṇṇaḥ |
tasya gandhena mṛgāstasminnudapāne nābhyāgatāḥ |
sa lubdha āgatya paśyati—neiva mṛgā udapānamabhyāgatāḥ |
padānusāreṇa ca taṃ pratyekabuddhamabhigataḥ |
dṛṣṭvā cāsya buddhirutpannā—anenaiṣa ādīnava utpāditaḥ |
tenāsiṃ niṣkoṣaṃ kṛtvā sa pratyekabuddhaḥ praghātitaḥ |
|
kiṃ manyadhve āyuṣmantah? yo ’sau lubdhaḥ sa eṣa vītaśokaḥ |
yatrānena megāḥ praghātitāḥ, tasya karmaṇo vipākena mahān vyādhirutpannaḥ |
yatpratyekabuddhaḥ śastreṇa praghātitaḥ, tasya karmaṇo vipākena bahūni varṣasahasrāṇi narakeṣu duḥkhamanubhūya pañca janmaśatāni manuṣyeṣūpapannaḥ śastreṇa praghātitaḥ |
tatkarmāvaśeṣeṇaitarhi arhatprāpto ’pi śastreṇa praghātitaḥ |
|
kiṃ karma kṛtam yenoccakule upapannaḥ, arhattvaṃ ca prāptam? sthavira uvāca—kāśyape samyaksambuddhe pravrajito ’bhūt pradānaruciḥ |
tena dāyakadānapatayaḥ saṃghabhaktaṃ kārāpitāstarpaṇāni yavāgūpānāni nimantraṇakāni |
stūpeṣu ca cchatrāṇyavaropitāni, dhvajāḥ patākāḥ |
gandhamālyapuṣpavāditrasamudayena pūjāḥ kṛtāḥ |
tasya karmaṇo vipākenoccakule upapannaḥ |
yāvaddaśavarṣasahasrāṇi brahmacaryaṃ caritvā samyakpraṇidhānaṃ kṛtam, tasya karmaṇo vipākenārhattvaṃ prāptamiti |
|
iti śrīdivyāvadāne vītaśokāvadānamaṣṭāviṃ­śatimam |
|