Divyāvadānam

30. sudhanakumārāvadānam

punarapi mahārāja yanmayā anuttara­samyaksam­bodhiprāptaye dānāni dattāni, puṇyāni kṛtāni, vīryapāramitā ca pariripūtā, anuttarā samyaksambodhir nārādhitā, tacchrūyatām |
|
bhūtapūrvaṃ mahāraja pañcālaviṣaye rājanau babhūvatuḥ, uttarapāñcālo dakṣiṇapāñcālaśca |
tatrottarapāñcālo mahādhano nāṃnā dastināpure rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca śānta­kalikalahaḍimbaḍ­mara­taskaradurbhikṣarogāpagataṃ śalīkṣugomahiṣīsampannam |
dhārmiko dharmarājo dharmeṇa rājyaṃ kārayati |
tasmiṃśca nagare mahāhrada utpalakumudapuṇḍrīkasampanno haṃ­sakāraṇḍava­cakra­vākopaśobhito ramaṇīyaḥ |
tatra ca hrade janmacitrako nāṃ nāgapotaḥ prativasati |
sa kālena kālaṃ samyag­vāridhārāmanuprayacchati |
atīva śasyasampattirbhavati |
śasyavatī vasumatī |
subhikṣānnapāno deśaḥ |
dānamānasatkāravāṃśca lokaḥ śrama­ṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakopabhojyaḥ |
dakṣiṇapāñcālastu rājā adharmabhūyiṣṭhaścaṇḍo rabhasaḥ karkaśo ’dharmeṇa rājyaṃ kārayati, nityaṃ daṇḍena ghātana­dhāra­ṇabandhanahiḍinigaḍoparodhana rāṣṭranivāsināṃ trāsayati |
adharmabhūyiṣṭhatayā cāsya devo na kālena kālaṃ samyagvāridhāramutsṛjati |
tato ’sau mahājanakāyaḥ saṃtrastaḥ svatrastaḥ svajīvitāpekṣayā rāṣṭraparityāgaṃ kṛtvā uttarapāñcālasyaiva rājño viṣayaṃ gatvā prativasati |
yāvadapareṇa samayena dakṣiṇapāñcālo rājā mṛgayāvyapadeśena janapadān vyavalokanāya nirgataḥ |
yāvat paśyati grāmanagarāṇi śūnyāni, udyānadevakulāni bhinnaprabhagnāni |
sa janakāyaḥ kva gata iti kathayati |
amātyāḥ kathayatnti—deva, uttarapāñcālasya rājño viṣayaṃ gataḥ |
kimartham? deva, abhayaṃ prayaccha, kathayāmaḥ |
dattaṃ bhavatu |
tataste kathayanti—deva, uttarapāñcālo rājā dharmeṇa rājyaṃ kārayati |
tasya janapadā ṛddhāśca sphītāśca kṣemāśca subhikṣāśca ākīrṇabahujanamanuṣyāśca praśānta­kalikalahaḍimbaḍa­mara­taskaradurbhikṣarogāpa­gatāḥ śālīkṣugomahiṣīsampannāḥ |
dānamānasatkāravāṃśca lokaḥ śrama­ṇabrāhmaṇavanīpakopabhojyaḥ |
devastu caṇḍo rabhasaḥ karkaśo nityaṃ tāḍanaghātana­dhāra­ṇabandhananigaḍoparodha(na) rāṣṭraṃ trāsayati |
yato ’sau janakāyaḥ saṃtrastaḥ saṃvegamāpanna uttarapāñcālasya rājño viṣayaṃ gataḥ |
dakṣiṇapāñcālo rājā kathayati—bhavantaḥ, ko ’sāvupāyaḥ syādenāsau janakāyaḥ punarāgatya eṣu grāmanagareṣu prativaset? amātyā āhuh—yadi deva uttarapāñcālavaddharmeṇa rājyaṃ kārayasi, maitracitto ’nukampācittaśca rāṣṭraṃ pālayasi, nacirādasau janakāyaḥ punarāgatya eṣu grāmanagareṣu prativaset |
dakṣiṇapāñcālo rājā kathayati—bhavantaḥ, yadyevam, ahamapyuttarapāñcālavaddharmeṇa rājyaṃ kārayāmi, maitracitto hitacitto ’nukampācittaśca rāṣṭraṃ pālayāmi |
yūyaṃ tathā kuruta, yathā asau janakāyaḥ punarāgatya eṣu grāmanagareṣu prativasatīti |
amātyā āhuh—deva, aparo ’pi tatrānuśaṃso ’sti |
tasmin nagare mahāgrada utpalakumuda­puṇḍa­rīka­saṃ­channo haṃ­sakāraṇḍava­cakra­vākopaśobhitah |

tatra janmacitrako nāma nāgapotakaḥ prativasati |
sa kālena kālaṃ samyag­vāri­dhāra­manuprayacchati |
atīva śasyasampattirbhavati |
teṃs tasya śasyavatī vasumatī, subhikṣānnapānaśca deśaḥ |
rājā āha—ko ’sau upāyaḥ syādyenāsau nāgapota ihānīyeta? amātyā āhuh—deva, vidyāmantradhāriṇḥ, tānānayeti |
te samanviṣyantām |
tato rājñā suvarṇapiṭakaṃ dhvajāgre baddhvā svavijite ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritam—ya uttarapāñcāla­rāja­viṣayājjanmacitrakaṃ nāma nāgapotakamānayati, tasyemaṃ suvarṇapiṭakaṃ dāsyāmi, mahatā ca satkāreṇa satkariṣyāmīti |
yāvadanyatamo ’hituṇḍiko ’mātyānāṃ sakāśaṃ gatvā kathayati—mamedaṃ suvarṇapiṭa­kama­nuprayacchata |
ahaṃ janmacitraṃ nāma nāgapita­kama­pahṛt­yāna­yāmīti |
amātyāḥ kathayanti—eṣa gṛhāṇa |
sa kathayati—yo yuṣmākaṃ śraddhayitaḥ pratyayitaśca, tasya haste tiṣṭhatu |
ānīte janmacitre nāgapotake grahīṣyāmīti |
evaṃ kuruṣveti |
tato ’sau ahituṇḍikaḥ pratyayitasya puruṣasya haste suvarṇapiṭakaṃ sthāpayitvā hastināpuraṃ gataḥ |
tenāsau hradaḥ samantato vyavalokitaḥ |
nimittīkṛtah—asau jñmacitro nāgapotaka etasmin pradeśe tiṣṭhatīti |
tato balyupahāranimittaṃ punaḥ pratyāgataḥ |
amātyānāṃ kathayati—balyupahāramenaṃ prayacchata |
saptame divase taṃ nāgapotakamapahṛtya ānayāmīti |
sa cāhituṇḍikastena saṃ­lakṣitah—mamāsāvapaharaṇāyāgataḥ |
saptame divase māmapahariṣyati |
mātāpitṛviyogajaṃ me duḥkhaṃ bhaviṣyatīti |
kiṃ karomi, kiṃ śaraṇaṃ prapadyeyamiti |
tasya hradasya nātidūre dvau lubdhakau prativasataḥ, sārako halakaḥ |
tau hradamāśritya jīvikāṃ kalpayataḥ |
ye sthalagatāḥ prāṇino mṛgaśarabhasūkarādayastaṃ hradamupasarpanti, tān praghātayataḥ, ye ’pi jalagatā matsyakacchapamaṇḍūkādayaḥ |
tatra sārakaḥ kālagataḥ, halako jīvati |
janmacitro nāgapotaḥ saṃlakṣayati—ko ’nyo ’sti mama śaraṇamṛte halakāt lubdhakāt? tato manuṣyaveṣamāsthāya halakasya lubdhakasya sakāśaṃ gataḥ |
gatvā kathayati—bhoḥ puruṣa, kiṃ tvaṃ jānīṣe kasyānubhāvāddhanasya rājño janapadā ṛddhāśca sphītāśca subhikṣākīrṇa­bahu­janamanuṣyāśca praśānta­kalikalahaḍimbaḍa­mara­taskaradurbhikṣarogāpa­gatāḥ śālīkṣugomahiṣīsampannā iti? sa kathayati—jāne sa rājā dhārmiko dharmeṇa rājyaṃ kārayati, maitracitto hitacitto ’nukmpācittaśca rāṣṭraṃ pālayatīti |
asmin pradeśe janmacitrako nāma nāgapitakaḥ prativasati |
sa kālena kālaṃ samyag­vāridhārāmanuprayacchati |
atīva śasyasampattirbhavati |
śasyavatī vasumatī, subhikṣānnapānaśca deśa iti |
janmacitraḥ kathayati—taṃ nāgapotakamito viṣayādapaharet, tasya nāgapotakasya kiṃ syāt? na śobhanaṃ syāt, mātāpitṛviyogajaṃ duḥkhaṃ syādrājño rāṣṭrasya ca |
yo ’paharati, tasya kiṃ tvaṃ kuryāh? sa āha—jīvitādvyaparopayeyam |
jānīṣe tvaṃ kataro ’sau nāgapotaka iti? na jāne |
ahamevāsau nāgaḥ |
dakṣiṇapāñcālavaiṣayikenāhituṇḍikenāpahṛtya nīyeta |
sa balyupahāravidhānārthaṃ gataḥ |
saptame divase āgamiṣyati |
āgatya asya hradasya catasṛṣu dikṣu khadiraśalākānnikhanya nānāraṅgaiḥ sūtrairveṣṭayitvā mantrānāvartayiṣyati |
tatra tvayā pracchanne saṃnikṛṣṭe sthātavyam |
yadā tenāyamevamrūpaḥ prayogaḥ kṛto bhavati, tadā hradamadhyāt kvathamānaṃ pānīyamutthāsyati ahaṃ cotthāsyāmi |
tadā tvayāsau ahituṇḍikaḥ śareṇa marmaṇi tāḍayitavyaḥ, āśu copasaṃkramya vaktavyah—mantrā­nupa­saṃ­hara |
mā te utkṛttamūlaṃ śiraḥ kṛtvā pṛthivyāṃ nipātayiṣyāmīti |
yadyasau mantrānanupasaṃhṛtya prāṇairviyokṣyate, mṛtaṃ te ’ham yāvajjīvaṃ mantrapāśabddhaḥ syāmiti |
lubdhakaḥ prāha—yadi tavaikasyaivaṃ guṇaḥ syāt, tathāpyahamevaṃ kuryām, prāgeva sarājakasya rāṣṭrasya |
gaccha, ahaṃ te trāteti |
tatastena nāgapotakena tasyaikapārśve guptasthānamupadarśitam |
yāvadasau lubdhakaḥ saptame divase pratigupte pradeśe ātmānaṃ gopayitvā avasthitaḥ |
sa cāhituṇḍika āgatya balyupahāraṃ kartumārabdhaḥ |
tena catasṛṣu dikṣu catvāraḥ khadirakīlakā nikhātāḥ |
nānāraṅgaiḥ sūtrairveṣṭayitvā mantrā āvartitāḥ |
285.0tatastasmāt pānīyaṃ kvathitumārabdham |
lubdhakena ca śareṇa marmaṇi tāḍitaḥ |
niṣkośaṃ cāsiṃ kṛtvā abhihitah—tvamasmadviṣayanivāsinaṃ nāgapotamapaharasi |
mā te utkṛttamūlaṃ śiraḥ kṛtvā pṛthivyāṃ nipātayāmīti |
tato ’hituṇḍikena duḥkhavedanābhibhūtena maraṇabhayabhītena mantrā vyāvartitāḥ |
tatsamanantaraṃ ca lubdhakena jīvitād vyaparopitaḥ |
tato nāgo mantrapāśavinirmukto hradādabhyudgamya lubdhakaṃ pariṣvaktavān, evaṃ cāha—tvaṃ me mātā, tvaṃ me pitā, yanmayā tvāmāgamya mātāpitṛviyogajaṃ duḥkhaṃ notpannam |
āgaccha, bhavanaṃ gacchāmaḥ |
tenāsau bhavanaṃ nītaḥ, nānāvidhena cānnapānena saṃtarpitaḥ, ratnāni copadarśitāni, mātāpitrośca niveditaḥ |
amba tāta—eṣa me suhṛccharaṇaṃ bāndhavaḥ |
asyānubhāvādyuṣmābhiḥ saha viyogo na jāta iti |
tābhyāmasau vareṇa pravārito vividhāni ca ratnāni dattāni |
sa tānyādāya tasmād hradād vyuthitaḥ |
tasya ca hradasya nātidūre puṣpaphalasalilasampanne nānāśakunikūjite ṛṣeragramāśramapadam |
tatra ca nāgapotakena sārdhaṃ vṛttakaṃ tatsarvaṃ vistareṇa samākhyātam |
tata ṛṣiḥ kathayati—kiṃ ratnaiḥ kiṃ vā te suvarṇena? tasya bhavane ’mogho nāṃ pāśastiṣṭhati, tam yācasva |
tato lubdhako ’moghapāśe saṃjātatṛṣṇah ṛṣivacanamupaśrutya punarapi nāgabhavanaṃ gataḥ |
yāvatpaśyati bhavanadvāre tamamoghapāśam |
tasyaitadabhavat—eṣa sa pāśo yo mayā prārthanīyaḥ |
iti viditvā nāgabhavanaṃ praviṣṭaḥ |
tato janmacitreṇa nāgapotakena anyaiśca nāgaiḥ sasambhramaiḥ pratisaṃmodito ratnaiśca pravāritaḥ |
sa kathayati—alaṃ mama ratnaiḥ |
kiṃ tu etamamoghapāśaṃ prayacchatheti |
sa nāga āha—tavānena kiṃ prayojanam? yadā garutmatopadrutā bhavāmaḥ, tadā anenātmānaṃ rakṣāmaḥ |
lubdhaka āha—yuṣmākameṣa kadācit karhicit garutmatopadrutānāmupayogaṃ gacchati |
mama tu anena satatameva prayojanam |
yadasti kṛtamupakṛtaṃ ca, anuprayaccheti |
janmacitrasya nāgapotakasyaitadabhavat—mamānena bahūpakṛtam |
mātāpitarau avalokya dadāmīti |
ten mātāpitarau avalokya sa pāśo dattaḥ |
tato ’sau lubdhakaḥ pṛthivīlabdhaprakhyena sukhasaumanasyenāpyāyita­manā amoghapāśamādāya nāgabhavanādabhyudgamya svagṛhaṃ gataḥ |
|
yāvadapareṇa samayena dhano rājā devyā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati |
tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayato na putro na duhitā |
sa kare kapolaṃ dattvā cintāparo vyavasthitah—an­eka­dhanasamuditaṃ me gṛham |
na me putro na duhitā |
mamātyayāts­vakulavaṃ­śacchede rāṣṭrāpahāraḥ sarvasantas­vāpateyamaputramiti kṛtvā anyarājavidheyo bhaviṣyatīti |
sa śrama­ṇabrāhmaṇasuhṛtsambandhibāndhavairucyate—deva­, kimasi cintāparah? sa etatprakaraṇaṃ vistareṇārocayati |
te kathayati—devatārādhanaṃ kuru, putraste bhaviṣyatīti |
so ’putraḥ putrābhinandī śivavaruṇakuberavāsavādīnanyāṃ­śca devatāviśeṣānāyācate, tadyathā—ārāmadevatā vanadevatā catvaradevatā śṛṅgāṭakadevatā balipratigrāhikāḥ |
sahajāḥ sahadharmikā nityāvubaddhā api devatā āyācate |
asti caiṣa loke pravādo yadāyācanahetoḥ putrā jāyante duhitaraśceti |
tacca neivam |
yadyevamabhaviṣyat, ekaikasya putrasahasramabhaviṣyat, tadyathā rājñaścakravartinaḥ |
api tu trayāṇāṃ sthānānāṃ saṃmukhībhāvātputrā jāyante duhitaraśca |
katameṣāṃ trayāṇām? mātāpitarau raktau bhavataḥ saṃnipatitau |
mātā cāsya kalyā bhavati ṛtumatī ca |
gandharvaḥ pratyupasthito bhavati |
eṣā trayāṇāṃ sthānānāṃ saṃmukhībhāvātputrā jāyante duhitaraśca |
sa caivamāyācanaparastiṣṭhati |
anyatamaśca bhadrakalpiko bodhi­sattvas­tasyāg­ramahiṣyā avakrāntaḥ |
pañcāveṇīyā dharmā ekatye paṇḍitajātīye mātṛgrāme |
katame pañca? raktaṃ puruṣaṃ jānāti viraktaṃ jānāti |
kālaṃ jānāti kratuṃ jānāti |
garbhamavakrāntaṃ jānāti |
yasya sakāśādgarbhamavakrāmati tamapi jānāti |
dārakaṃ jānāti, dārikāṃ jānāti |
saceddārako bhavati, dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati |
saceddārikā bhavati, vāmaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati |
sā āttamanāḥ svāminn ārocayati—diṣṭyā vardhasva āryaputra |
āpannasattvāsmi saṃvṛttā |
yathā ca me dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati, niyataṃ dārako bhaviṣyatīti |
so ’pyāttamanāttamanāḥ pūrvaṃ kāyamunnamayya dakṣiṇaṃ bāhumabhiprasārya udānamudānayati—apyevāhaṃ cirakālābhilaṣitaṃ putramukhaṃ paśyeyam |
jāto me syānnāvajātaḥ |
kṛtyāni me kurvīt |
pratibharet |
dāyādyaṃ me pratipadyeta |
kulavaṃśo me cirasthitikaḥ syāt |
asmākaṃ cāpyatītakālagatānāmalpaṃ vā prabhūtaṃ vā dānāni datvā puṇyāni kṛtvā asmākaṃ nāṃnā dakṣiṇāmādekṣyati—idaṃ tayoryatratatropapannayorgacchatoranugacchatu iti |
āpannasattvāṃ viditvā upariprāsādatala­gatā­mayantritāṃ dhārayati tiktāmlalavaṇamadhurkaṭukaṣāyavivarjitairāhāraiḥ |
hārārdhahāravibhūṣitagātrīmapsarasamiva nandanavanacāriṇīṃ mañcānmañcaṃ pīṭhātpīṭhamanavatarantīmadharimāṃ bhūmim |
na cāsyāḥ kiṃ­cida­manoj­ñaśabdaśravaṇam yāvadeva garbhasya paripākāya |
sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānāmatyayātprasūtā |
dārako jāto ’bhirūpo darśanīyaḥ prāsādiko gauraḥ kana­kavarṇaśchatrākāraśirāḥ pralambabāhurvistīrṇalalāṭa uccaghoṇaḥ saṃgatabhrūstuṅganāsaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ |
tasya jātau ānandabheryastāḍitāḥ |
śrutvā rājā kathayati—kimetaditi |
antaḥpurikābhī rājñe niveditam—deva, diṣṭyā vardhasva |
putraste jāta iti |
tato rājñā taṃ sarvaṃ nagara­mapagata­pāṣāṇa­śarkarakaṭhallam vyavasthitam, canda­navārisiktamucchratadhvajapatākaṃ surabhidhūpaghaṭikopani­buddhaṃ nānā­puṣpābhikīrṇa­rama­ṇīyam |
ājñā ca dattā—ś­rama­ṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakebhyo dānaṃ prayacchata, sarvabandhanamokṣaṃ ca kuruteti |
tasyaivaṃ trīṇi saptakāny­eka­viṃ­śatidivasān vistareṇa jātakarma karoti |
tasya jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpitu­mārab­dham—kiṃ bhavatu dāraksya nāmeti? amātyāḥ kathayanti—ayaṃ dārako dhanasya rājñaḥ putraḥ, bhavatu dārakasya sudhano nāmeti |
tasya sudhana iti nāmadheyaṃ vyavashtāpitam |
sudhano dārako ’ṣṭābhyo dhātrībhyo ’nudatto dvābhyāmaṃsadhātrībhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyām |
so ’ṣṭābhirdhātrībhirunnīyate vardhyate kṣīreṇa dadhnā navatītena sarpiṣā sarpimaṇḍairvā anyaiścottaptottaptairupakaraṇaviśeṣaiḥ |
āśu vardhate hradasthamiva paṅkajam |
|
sa yadā mahān saṃvṛttastadā lipyāmupanyastaḥ saṃkhyāyāṃ gaṇanāyāṃ mudrāyāmuddhāre nyāse nikṣepe vastuparīkṣāyāṃ kumāraparīkṣāyāṃ kumārikāparīkṣāyāṃ dāruparīkṣāyāṃ ratnaparīkṣāyāṃ vastraparīkṣāyām |
so ’ṣṭāsu parīkṣāsu ghaṭako vācakaḥ paṇḍitaḥ paṭupracāraḥ saṃvṛttaḥ |
sa yāni tāni bhavanti rājñāṃ kṣatriyāṇāṃ mūrdhābhiṣiktānāṃ jana­pada­iśvaryamanuprāptānāṃ mahāntaṃ pṛthivī­maṇḍala­mabhinirjityādhyāvasatāṃ pṛthagbhavanti śilpasthānakarmasthānāni, tasyathā—hastigrīvāyāmaśvapṛṣṭhe rathe tsarau dhanuṣi apayāne niryāṇe ’ṅkuśagrahe pāśagrahe chedye bhedye muṣṭibandhe padabandhe dūravedhe śabdavedhe marmavedhe ’kṣuṇṇavedhe dṛḍhaprahāritāyām |
pañcasthāneṣu kṛtāvī saṃvṛttaḥ |
tasya pitrā trīṇyantaḥpurāṇi vyavasthāpitāni jyeṣṭhaṃ madhyaṃ kanīyasam |
trīṇi vāsagṛhāṇi māpitāni, haimantikaṃ graiṣmikaṃ vārṣikam |
trīṇyudyānāni māpitāni, haimantikaṃ graiṣmikaṃ vārṣikam |
tataḥ sudhanakumāra upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati |
|
yāvadapareṇa samayena halako lubdhako mṛgayāmanveṣamāṇastena tenānuvicarannanyatamaṃ parvatamanuprāptaḥ |
tasya ca parvatasyādhastādṛṣerāś­rama­padaṃ paśyati puṣpaphalasampannaṃ nānāpakṣigaṇavicāritam |
mahāntaṃ ca hradamutpalakumuda­puṇḍa­rīka­saṃ­channaṃ haṃ­sakāraṇḍava­cakra­vākopaśobhitam |
sa tamāśramapadaṃ paribhramitumārabdhaḥ |
yāvattam ṛṣiṃ paśyati dīrghakeśaśmaśrunakharomāṇaṃ vātāpakarṣitaśarīraṃ cīvaravalkaladhāriṇaman­yata­mavṛkṣa­mūlā­śrayatṛṇakuṭikākṛtanilayam |
dṛṣṭvā ca punaḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā kṛtāñjalipuṭaḥ papraccha—bhagavan, kiyacciramasmin pradeśe tava prativasatah? catvāriṃśadvarṣāṇi |
asti tvayā iyatā kālenāsmin pradeśe kaścidāścaryādbhutadharmo dṛṣṭaḥ śruto vā? praśāntātmā ṛṣirmandaṃ mandamuvāca—bhadramukha, dṛṣṭaste ’yaṃ hradah? dṛṣṭo bhagavan |
eṣā brahmasabhā nāma puṣkiriṇī utpalapadmakumuda­puṇḍa­rīka­saṃ­channā nānāpakṣigaṇaniṣevitā himara­jatatuṣāragaurāmbusampūrṇā surabhikusumapūrṇatoyā |
asyāṃ puṣkiriṇyāṃ pañcadaśamyāṃ manoharā nāma drumasya kinnararājasya duhitā pañcakinnarīśataparivārā nānā­vidhasnānodvartanairāgatya snāti |
snānakāle cāsyā madhuragītavāditaśabdena mṛgapakṣiṇo ’vahriyante |
ahamapi taṃ śabdaṃ śrutvā mahatā prītisaumanasyena saptāhamatināmayāmi |
etadāścaryaṃ bhadramukha mayā dṛṣṭamiti |
atha halakasya lubdhakasyaitadabhavat—śobhano ’yaṃ mayā amoghaḥ pāśo nāgāllabdho manoharāyāḥ kinnaryāḥ kṣepsyāmīti |
so ’pareṇa samayena pūrṇapañcadaśyāmamoghaṃ pāśamādāya hradatīrasamīpe puṣpaphalaviṭapagahanamāśritya avadhānatatparo ’vashtitaḥ |
yāvanmanoharā kinnarī pañcaśataparivāritā tādṛśyaiva vibhūtyā brahmasabhāṃ puṣkiriṇīmavatīrṇā snātum |
tatsamantaraṃ ca halakena lubdhakena amoghaḥ pāśaḥ kṣiptaḥ, yena manoharā kinnarī baddhā |
tayā amoghapāśaśritayā hrade mahāhatanādaḥ kṛto bhīṣaṇaśca śabdo niścāritaḥ, yaṃ śrutvā pariśiṣṭaḥ kinnarigaṇa itaścāmutaśca saṃbhrānto manoharāṃ nirīkṣitumārabdhaḥ |
paśyanti baddhām |
dṛṣṭvā ca punarbhītā niṣpalāyitāḥ |
adrākṣītsa lubdhakastāṃ paramarūpadarśanīyām |
dṛṣṭvā ca punarupaśliṣṭo grahīṣyāmīti |
sā āha—hā hatāsmi, hā mandabhāgyā, mamodṛśīmavasthāmāptām |
mā naiṣīstvaṃ hi mā sprākṣīr naitattva suceṣṭitam |
rājabhogyā surūpāhaṃ na sādhu grahaṇaṃ tava (1)|
iti |
lubdhakaḥ prāha—yadi tvāṃ na gṛhṇāmi, niṣpalāyase |
sā kathayati—nāhaṃ niṣpalāye |
yadi na śraddadhāsi, imaṃ cūḍāmaṇiṃ gṛhāṇa |
asyānu­bhāvenāhamu­pari­vihāyasā gacchāmīti |
lubdhakaḥ kathayati—kathaṃ jāne? tayā śirasthaścūḍāmaṇirdatta uktaśca—eṣa cūḍāmaṇiryasya haste, tasyāhaṃ vaśā bhavāmi |
tato lubdhakenāsau cūḍāmaṇirgṛhītaḥ, pāśabaddhāṃ caināṃ saṃprashtitaḥ |
|
tena khalu samayena sudhanarājakumāro mṛgayānirgataḥ |
adrākṣītsa lubdhakaḥ sudhanaṃ rājakumāramabhirūpaṃ darśanīyaṃ prāsādikam |
dṛṣṭvā ca punarasyaitadabhavat—ayaṃ ca rājakumāraḥ, iyaṃ ca paramadarśanīyā |
yadyenāṃ drakṣyati, balādgrahīṣyati |
yannvahamenāṃ prābhṛtanyāyena svayamevopanayeyam |
tatastāṃ pāśabddhāmādāya yena rāja­kumāras­tenopa­saṃk­rāntaḥ |
upasaṃkramya pādayor nipatya kathayati—idaṃ mama devasya strīratnaṃ prābhṛtamānītam, pratigṛhyatāmiti |
adrākṣītsudhanakumāro manoharāṃ kinnarīmabhirūpāṃ darśanīyāṃ prāsādikāṃ parama­śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatāṃ sarvaguṇasamuditāmaṣṭādaśābhiḥ strīlakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtāṃ janapadakalyāṇāṃ kāñcanakalaśakūrmapīnonnatakaṭhinasahitasujātavṛttapragalbha­mānas­tanīmabhinīlaraktāṃ­śukavisṛtā­yata­nava­kama­lasadṛśanayanāṃ subhruvamāyatatuṅganāsāṃ vidrūma­maṇi­ratnaviṃ­vaphala­saṃs­thānasadṛśādharoṣṭhīṃ sudṛḍha­pari­pūrṇagaṇḍapārśvāmatyartharatikarakapolatilakānupūrvacaritāṃ saṃ­gatabhruvāravindavikacasadṛśa­pari­pūrṇavimalaśaśivapuṣaṃ pralambabāhuṃ gambhīrativalika­saṃ­tatamadhyāṃ stanabhārāvanāmya­māna­pūrvārdhāṃ rathāṅga­saṃs­thitasujātajaghanāṃ kadalīgarbhasadṛśakarānupūrvāvasthitasujātakarabhoruṃ sunigūḍhasuracitasarvāṅgasundaraśirāṃ sahita­maṇi­pīḍāsamraktakaratalapraharṣanū­pura­valayām hārardhahāranirghoṣavimalaśitagatimā­yata­nīlasūkṣmakeśīṃ sacīvaraprabhraṣṭakāñcīguṇāṃ nūpurāvacchāditapādāṃ kṣāmodarīm |
tāṃ pratikīrṇahārā­muttap­tajāmbūnadacārupūrṇāṃ dṛṣṭvā kumāraḥ sahasā papāta viddho dṛḍharāgaśareṇa |
tatra sa rāgavarāhadavadahanapataṅgasadṛśena jalacandracañcalavimalojjvalas­vabhāvena durgrāhyatareṇa nadītaraṅgajñaṣamakarasurabhigamanena garuḍapavanajavasamagatinā tūla­pari­vartanalaghutareṇa vānarāvasthitacapalodbhrāntatareṇa satatābhyāsakleśaniṣevaṇarāgasukhās­vādalobhena sarvakleśaviṣamadurgaprapātaniḥsaṅgena paramasalīlena cittena tadbhūtānugatayā ayoniśomanaskāradhanurvisṛtaiḥ samyogābhilaṣitapa­rama­rahasyaśabdena kāmaśareṇa hṛdaye viddha |
āha ca— dṛṣṭvā ca tāṃ sudhana indusamānvaktrāṃ prāvṛḍaghanāntaraviniścariteva vidyuta |
tatsnehamanmathavilāsasamudbhavena sadyaḥ sa cetasi nu rāgaśareṇa viddhaḥ (2)|
sa tāmatimanoharāṃ gṛhītvā hastināpuraṃ gataḥ |
sa ca lubdhaḥ pañcagrāmavareṇācchāditaḥ |
tataḥ sudhano rājakumāro manoharayā rūpayauvanaguṇena sughanaḥ kumāron­eka­iścopacāra­śata­istathā apahṛto yathā muhūrtamapi tāṃ na jahāti |
yāvadapareṇa samayena jetavanāddvau brāhmaṇau abhyāgatau |
tatraiko rājānāṃ saṃśritaḥ, dvitīyaḥ sudhanaṃ kumāram |
yo rājānaṃ saṃśritaḥ, sa rājñā purohitaḥ sthāpito bhogaiśca saṃvibhaktaḥ |
yastu sudhanaṃ kumāram, sa bhogamātreṇa saṃvibhaktaḥ |
sa kathayati—yathā tava sahāyo brāhmaṇo mama pitrā paurohitye ’vasthāpitaḥ, evamahaṃ tvāmapi paurohitye sthāpayāmīti |
eṣa ca vṛttāntastena brāhmaṇena karṇaparamparayā śrutaḥ |
tasyaitadabhavat—ahaṃ tathā kariṣye, yathā kumāro rājyameva nāsādayiṣyati, kutastaṃ purohitaṃ sthāpayiṣyatīti? yāvadapareṇa samayena tasya rājño vijite ’nyatamaḥ kārvaṭikaḥ prativiruddhaḥ, tasya samucchittaye eko daṇḍaḥ preṣitaḥ |
sa hatavihatavidhvastaḥ pratyāgataḥ |
evam yāvatsapta, ye daṇḍāḥ preṣitāḥ, te ’pi hastavidhvastāḥ pratyāgatāḥ |
amātyai rājā vijñāpitaḥ sarvo ’sau āhūyatāmiti |
brāhmaṇa purohitaḥ saṃlakṣayati—ayaṃ sa kumārasya vadhopāyakāla iti |
tena rājā vijñaptah—deva, naivamasau śakyaḥ saṃnāmayitum |
rājā kathayati—kiṃ mayā svayaṃ gantavyam? purohitaḥ kathayati—kimarthaṃ devaḥ svayaṃ gacchati? ayaṃ sudhanaḥ kumāro yuvā baladarpayuktaḥ |
eṣa daṇḍasahāyaḥ preṣyatāmiti |
rājā kathayati—evamastviti |
tato rājā kumāramāhūya kathayati—gaccha kumāra, daṇḍasahāyaḥ kārvaṭikaṃ saṃnāmaya |
evaṃ deveti sudhanaḥ kumāro rājñaḥ pratiśrutya antaḥpuraṃ praviṣṭaḥ |
manoharādarśanāccāsya sarvaṃ vismṛtam |
punarapi rājñā abhihitah—punarapi taddarśanātsarvaṃ vismṛtam |
purohitena cābhihitah—deva, sudhanaḥ kumāro manoharayā atīva sakto na śakyate preṣayitum |
rājā kathayati—sādhanaṃ sajjaṃ kriyatām |
nirgataḥ kumāro ’ntaḥpurāt preṣayitavyo yathā manoharāyāḥ sakāśaṃ na prativasatīti |
evaṃ deveti amātyai rājñaḥ pratiśrutya balaugho hastyaśva­ratha­padātisampanno ’nakapraharaṇopakaraṇayuktaḥ sajjīkṛtaḥ |
tataḥ kumāro nirgatah uktah—gaccha kumāra, sajjo balaugha iti |
sa kathayati—deva, gamiṣyāmi manoharāṃ dṛṣṭvā |
rājā kathayati—kumāra na draṣṭavyā, kālo ’tivartate |
sa kathayati—tāvadyadi evam, mātaraṃ dṛṣṭvā gacchāmi |
gaccha kumāro avalokya jananīm |
sa manoharasantakaṃ cūḍāmaṇimādāya mātuḥsakāśamupasaṃkrāntaḥ |
pādayor nipatya kathayati—amba, ahaṃ kārvaṭikaṃ saṃnāmanāya gacchāmi |
duhitā śakrakalpasya kinnarendrasya māninī |
pālyā virahaśokārtā madvātsalyadhiyā (3)|
ayaṃ cūḍāmaṇi suguptaṃ sthāpayitavyaḥ |
na kadācinmanoharāyā dātavyo ’nyatra prāṇaviyogāditi |
sa evaṃ mātaraṃ pitaraṃ saṃdiśya abhivādya ca nānāyodhabalaughatūryanir nāditaiḥ saṃprasthitaḥ |
anupūrveṇa janapadānatikramya tasya kārvaṭikasya nātidūre ’nyataṃ vṛkṣamūlaṃ niśritya vāsamupagataḥ |
tena khalu samayena vaiśravaṇo mahārājo ’nekayakṣaparivāro ’n­eka­yakṣa­śata­sahas­ra­pari­vāraḥ |
tena yakṣāṇām yakṣasamitiṃ saṃprasthitaḥ |
tasya tena pathā gacchataḥ khagapathena yānamavasthitam |
tasyaitadabhavat—bahuśo ’hamanena pathā samatikrāntaḥ |
na ca me kadācidyānaṃ pratihatam |
ko ’tra heturyenedānīṃ pratihata iti? paśyati sudhanaṃ kumāram |
tasyaitadabhavat—ayaṃ bhadrakalpiko bodhisattvaḥ khedamāpatsyati yuddhāyābhiprasthitaḥ |
sāhāyyamasya karaṇīyam |
kārvaṭikaḥ saṃnāmayitavyaḥ |
na ca kasyacitprāṇinaḥ pīḍā karaṇīyeti viditvā pāñcikaṃ mahā­yakṣasenāpatimā­mantra­yate—ehi tvaṃ pāñcika, sudhanasya kumārasya kārvaṭikamayuddhena saṃnāmaya |
na ca te kasyacitprāṇinaḥ pīḍā kartavyeti |
tatheti pāñcikena yakṣasenāpatinā vaiśravaṇasya mahārājasya pratiśrutya divyaścaturaṅgo balakāyo nirmitah—tālamātrapramāṇāḥ puruṣaḥ, parvatapramāṇā hastinaḥ, hastipramāṇā aśvāḥ |
tato nānā­vidhakhaṅgamuśalato­mara­pāśa­cakra­śaraparaśvadhādiśastraviśeṣeṇa nānāvāditrasaṃkṣobheṇa ca mahābhayamupadarśayan mahatā balaudhena pāñciko ’nuprāptaḥ |
hastyaśva­ratha­nirghoṣān­nānā­vāditranidvanāt |
yakṣāṇāṃ svaprabhāvācca prākāraḥ prapapāta vai (4)|
tataste karvaṭanivāsinastaṃ balaughaṃ dṛṣṭvā tacca prākārapatanaṃ paraṃ viṣādamāpannāḥ papracchuh—kuta eṣa balaugha āgacchatīti? te kathayanti—śīghraṃ dvārāṇi muñcata |
eṣa pṛṣṭhataḥ kumāra āgacchati |
tasya ca balaugho yadi ciraṃ vidhārayiṣyatha, sarvathā na bhaviṣyatheti |
te kathayanti— vyutpannā na vayaṃ rājño na kumārasya dhīmataḥ |
nṛpapauruṣakebhyo sma bhītāḥ saṃtrāsamāgatāḥ (5)|
tairdvārāṇi muktāni |
tata ucchritadhvajapatākāpūrṇakalaśā nānāvidhatūryanir nāditaiḥ sudhanaṃ kumāraṃ pratyudgatāḥ |
tena ca samāśvāsitāḥ, tadabhiprāyaśca rājabhaṭaḥ sthāpitaḥ |
nipakāśca nigṛhītāḥ |
karapratyāyāśca nibaddhāḥ |
tatastaṃ karvaṭakaṃ sphītīkṛtya sudhanakumārah pratinivṛttaḥ |
dhanena ca rājñā tāmeva rātriṃ svapno dṛṣṭah—gṛdhreṇāgatya rājña udaraṃ sphoṭayitvā antrāṇyākṛṣya sarvaṃ tanna­gara­mantra­irveṣṭitam, sapta ratnāni gṛhaṃ praveśyamānāni dṛṣṭāni |
tato rājā bhītastrastaḥ saṃvigna āhṛṣṭaromakūpo laghukadhvevotthāya mahāśayane niṣadya kare kapokaṃ dattvā cintāparo vyavasthitah—mā haiva me atonidānaṃ rājyaccyutirbhaviṣyati, jīvitasya vā antarāya iti |
sa prabhātāyāṃ rajanyāṃ svapnaṃ brāhmaṇāya purohitāya nivedayāmāsa |
sa saṃlakṣayati—yādṛśo devena svapno dṛṣṭaḥ, niyataṃ kumāreṇa karvaṭako nirjitaḥ |
vitathanirdeśaḥ karaṇīyaḥ |
iti kṛtvā kathayati—deva, na śobhanaḥ svapnaḥ |
niyatamatonidānaṃ rājyāccyutirbhaviṣyati, jīvitasyāntarāya iti |
kevalaṃ tu atrāsti pratikāraḥ, sa ca brāhmaṇakamantreṣu dṛṣṭaḥ |
ko ’sau pratikārah? deva, udyāne puṣkariṇī puruṣapramāṇikā kartavyā |
tata sudhayā praleptavyā |
susaṃmṛṣṭāṃ kṛtvā kṣudramṛgāṇāṃ rudhireṇa pūrayitavyā |
tato devena snānaprayatena tāṃ puṣkariṇīmekena so ’ānenāvataritavyam, ekenāvatīrya dvitīyenottaritavyam, dvitīyenottīrya tṛtīyenāvataritavyam, tṛtīyenāvatīrya caturthenottaritavyam |
tataścaturbhirbrāhmaṇairvedavedāṅgapāragairdevasya pādayorjihvayā nirleḍhavyam, kinnaravasayā ca dhūpo deyaḥ |
evaṃ devo vidhūtapāpaściraṃ rājyaṃ pālayiṣyatīti |
rājā kathayati—sarvametacchakyam yadidaṃ kinnaramedamatīva durlabham |
purohitaḥ kathayati—deva, yadeva durlabhaṃ tadeva sulabham |
rājā kathayati—yathā katham? purohitaḥ kathayati—deva, nanviyaṃ manoharā kinnarī |
rājā kathayati—purohita, mā maivaṃ vada |
kumārasyātra prāṇāḥ pratiṣṭhitāḥ |
sa kathayati—nanu devena śrutam— tyajedekaṃ kulasyārthe grāmasyārthe kulaṃ tyajet |
grāmaṃ janapadasyārthe ātmārthe pṛthivīṃ tyajet (6)|
dṛḍhenāddhyātmanā(?) rājyaṃ kumārasyāsya dhīmataḥ |
śakṣyasi hyaparāṃ kartuṃ ghātayaināṃ manoharām (7)|
iti |
ātmābhinandino na kiṃcinna pratipadyanta iti tenādhivāsitam |
tato yathopadiṣṭaṃ purohitena kārayitumārabdham |
puṣkariṇī khātā sudhayopaliptā kṣudramṛgarudhiramupāvartāyitu­mārab­dham |
sa ca prayogaḥ sudhanasyāntaḥ­pura­janenopalabdhaḥ |
tāḥ prītimanasaḥ saṃvṛttāh—vayaṃ rūpayauvanasampannāḥ |
idānīmasmākaṃ sudhanaḥ kumāraḥ paricārayiṣyatīti |
tāḥ pramuditā dṛṣṭvā manoharā pṛcchati—kim yūyamatīva praharṣitā iva? yāvadaparayā sa vṛttānto vistareṇa manoharāyā niveditaḥ |
tato manoharā saṃjātaduḥkhadaurmanasyā yena sudhanasya kumārasya jananī tenopasaṃkrāntā |
upasaṃkramya pādayor nipatya karuṇadīnavilambitairakṣarairetamarthaṃ nivedayāmāsa |
sā kathayati—yadyevaṃ svāgatamidaṃ kuru vicārayiṣyāmīti |
manoharayā āgamya punarapi samākhyātam |
tayā api vicāritam |
paśyati bhūtam |
tatastayā sa cūḍāmaṇirvastrāṇi ca manoharāyai dattāni, uktā ca—putrike, prāpte kāle āgantavyam |
evaṃ mamopālambho na bhavatīti |
tato rājā yathādiṣṭena krameṇa snānaprayato rudhirapūrṇāṃ puṣkiriṇimavatīryottīrṇah |
tato ’sya brāhmaṇairjihvayā pādau nilīḍhau, avasthitah—ānīyatāṃ kinnarīti ca samādiṣṭam |
tatsamanantarameva manoharā gaganatalamutplutya gāthāṃ bhāṣate— sparśasaṃgamanaṃ mahyaṃ ramitaṃ ca me |
nāgīva bandhanānmuktā eṣā gacchāmi sāmpratam (8)|
iti |
rājñā dṛṣṭā vāyupathena gacchantī |
sa bhītaḥ purohitamā­mantra­yate—yadarthaṃ kṛto yatnaḥ, sa na saṃpannaḥ, manoharā kinnarī niṣpalāyiteti |
purohitaḥ kathayati—deva, siddhārtho ’pagatapāpo devaḥ sāmpratamiti |
tato manoharāyāḥ khagapathena gacchantyā etadabhavat—yadahametāmavasthāṃ prāptā, tattasya ṛṣerbyapadeśāt |
yadi tena nākhyātamabhaviṣyat, nāhaṃ grahaṇa gatā abhaviṣyat |
tena hi yasyāmi tāvadasyaiva ṛṣeḥ sakāśāmiti |
sā tasyāśramapadaṃ gatā |
pādābhivandanaṃ kṛtvā tam ṛṣimuvāca—maharṣe, tava vyapadeśādahaṃ grahaṇaṃ gatā, manuṣyasya saṃsparśaśca saṃprāptaḥ |
jīvitāntarāyaścaitat­saṃ­vṛttaḥ |
tadvijñāpayāmi—yadi yadā kadācitsudhanaḥ kumāra āgacchati māṃ samanveṣamāṇaḥ, tasyemāmaṅgulimudrāṃ dāturmahasi |
evaṃ ca vaktavyam—kumāra, viṣamāḥ panthāno durgamāḥ, khedamāpatsyase, nirvatasveti |
yadi nirvāyamāṇo na riṣṭhet, tasya mārgaṃ vyapadeṣṭumarhasi—kumāra, manoharayā samākhyātam—uttare digbhāge trayaḥ kālaparvatāḥ, tānatikramya apare trayaḥ, tānapyatikramya apare trayaḥ, tānatikramya himavān parvatarājaḥ, tasyottareṇot­kalakaparvataḥ, tata utkūlako jalapatha ekadhārako vajrakaḥ kāmarūpī |
tatra khadirake parvate guhā, praveśa ekadhārake tu kīlakāḥ, vajrake pakṣirājena praveśaḥ |
ebhirupāyaiste parvatā atikramaṇīyāḥ, yantrāṇi ca bhuṅktavyāni |
ajavaktrameṇḍhakaḥ puruṣo rākṣasarūpī piṅgalāguhāyāṃ lālāsrotasā mahānajagaro vegena pradhāvati |
sa te vikrameṇa hantavyaḥ |
arāntaragatāṃ nābhīm yatra paśyettatra kiṭibhakaśca |
ayaṃ bhuktena bāṇena hantavyo mama kāraṇāt |
yatra paśyeddvau meṣau saṃghaṭṭantau parasparam |
tayoḥ śṛṅgamekaṃ bhaṅktvā mārgaṃ pratilapsyase (9)|
āyasau puruśau dṛṣṭvā śastrapāṇī mahābhayau |
tayorekaṃ pādayitvā mārgaṃ pratilapsyase (10)|
saṃkocayantīṃ prasārayantīṃ rākṣasīmāyasaṃ mukham |
yadā paśyettatra kīlakaṃ lalāṭe tasyā nikhānayet (11)|
śūlāvartastadā kūpo vilaṅghyaste ṣaṣṭihastakaḥ |
haripiṅgalakeśākṣo dāruṇo yatra rākṣasaḥ (12)|
kārmukaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā hantavyaśca durāsadaḥ |
nadyaśca bahavastāryā nakragrahasamākulāḥ (13)|
raṅgā pataṅgā tapanī citrā rudantī hasantī āśīviṣā vetranadī ca |
raṅgāyāṃ rākṣasīkopaḥ pataṅgāyāmamanuṣyakāḥ |
tapantyāṃ grāhabahulatvaṃ citrāyāṃ kāmarūpiṇaḥ (14)|
rudantyāṃ kinnarīceṭyo hasantyāṃ kinnarasnuṣā |
āśīviṣāyāṃ nānāvidhāḥ sarpā vetranadyāṃ tu śālmaliḥ (15)|
raṅgāyāṃ dhairyakaraṇaṃ pataṅgāyāṃ parākramaḥ |
tapantyāṃ grāhamukhabandhaṃ citrāyāṃ vividhagītam (16)|
rudantyāṃ saumanasye samuttāram, hasantyāṃ tūṣṇībhāvayogena, aśīviṣāyāṃ sarpaviṣamantrayogena, vetranadyāṃ tīkṣṇaśastrasampātayogena samuttāraḥ |
nadīḥ samatikramya pañca yakṣaśatāni gulmakam |
taddhairyamāsthāya vidrābyam |
tato drumasya kinnararājasya bhavanamiti |
tato manoharā tam ṛṣimevamuktvā pādābhivandanaṃ kṛtvā prakrāntā |
|
yāvatsudhanaḥ kumārastaṃ karvaṭakaṃ saṃnāmya gṛhītaprābhṛto hastināpuramanuprāptaḥ |
śrutvā ca rājā parāṃ prītimupagataḥ |
tataḥ kumāro mārgaśramaṃ prativinodya pituḥ sakāśaṃ gataḥ |
praṇāmaṃ kṛtvā purastānniṣaṇṇaḥ |
rājñā paramayā saṃtoṣaṇayā saṃbhāṣitaḥ, uktaśca—kumāra, śivena tvamāgatah? deva, tava prasādātkarvaṭakaḥ saṃnāmitaḥ, nipakā gṛhītāḥ, cintakaḥ sthāpitaḥ |
ime tu karapratyayāḥ |
paṇyāgāraśca sthāpyatāmiti |
rājā kathayati—kumāra tiṣṭha, prābhṛtaṃ sahitā eva bhokṣyāmaḥ |
deva gacchāmi, ciraṃ dṛṣṭā me manoharā |
alaṃ kumāra adya gamanena |
tiṣṭha, śvo gāmiṣyasīti |
so ’navabudhyamāna evamāha—tāta, adyaiva mayā avaśyaṃ gantavyam |
rājā tūṣṇīmavasthitaḥ |
tataḥ kumāraḥ svagṛhaṃ gataḥ |
yāvatpaśyati śriyā varjitamantaḥpuradvāram |
sa cintāparaḥ praviśya manoharāṃ na paśyati |
itaścāmutaśca saṃbhrāntaḥ śūnyahṛdayaḥ śabdaṃ kartumārabdhah—manohare manohare iti |
yāvadantaḥpuraṃ saṃnipatitam |
tāḥ striyaḥ kṣepaṃ kartumārabdhāḥ |
viddho ’sau hṛdayaśalyena sutarāṃ praṣṭumārabdhaḥ |
tābhiryathābhūtaṃ samākhyātam |
sa śokena saṃpramuhyate |
tāḥ striyaḥ kathayanti—deva, asminnantaḥpure tatpraviśiṣṭatarāḥ striyaḥ santi, kimarthaṃ śokaḥ kriyate? sa pitur nairguṇyamupaśrutya kṛtaghnatāṃ ca, mātuḥ sakāśamupasaṃkrāntaḥ |
pādayor nipatya kathayati—amba, manoharāṃ na paśyāmi manorathaguṇairyutām |
sādhurūpasamāyuktā kva gatā me manoharā (17)|
manasā saṃpradhāvāmi mano me saṃpramuhyate |
hṛdayaṃ dahyate caiva rahitasya tayā bhṛśam (18)|
manobhirāmā ca manoharā ca manonukūlā ca manoratiśca |
saṃtaptadeho ’smi manoharāṃ vinā kuto mamedaṃ vyasanaṃ samāgatam (19)|
iti |
sā kathayati—putra, kṛcchra­saṃ­kaṭasambādhaprāptā manohareti mayā pratimuktā |
amba, yathā katham? tayā yathāvṛttaṃ vistareṇa samākhyātam |
sa pitur nairguṇyamakṛtajñatāṃ ca jñātvā kathayati—kutra gatā katareṇa vā patheti? sā kathayati— eṣo ’sau parvataśaila ṛṣisaṃghaniṣevitaḥ |
uṣito dharmarājena yatra yātā manoharā (20)|
iti |
sa manoharāviyogaduḥkhārtaḥ kṛcchraṃ vilalāpa, karuṇaṃ paridevate— manoharāṃ na paśyāmi manorathaguṇairyutām |
sādhurūpasamāyuktā kva gatā me manoharā (21)|
manasā saṃpradhāvāmi mano me saṃpramuhyate |
hṛdayaṃ dahyate caiva rahitasya tayā bhṛśam (22)|
manobhirāmā ca manoharā ca manonukūlā ca manoratiśca |
saṃtaptadeho ’smi manoharāṃ vinā kuto mamedaṃ vyasanaṃ samāgatam (23)|
iti |
tato mātrā abhihitah—putra, santyasminnantaḥpure tadviśiṣṭatarāḥ striyaḥ |
kimarthaṃ śokas triyata iti? kumāraḥ kathayati—kuto me ratiranuprāpyatāmiti? sa tayā samāśvāsyamāno ’pi śoka­saṃ­tāpa­saṃ­taptastasyāḥ pravṛttiṃ samanveṣamāṇa itaścāmutaśca paribhramitumārabdhaḥ |
tasya buddhirutpannā—yata eva labdhastameva tāvatpṛcchāmi |
sa halakasya sakāśaṃ gataḥ pṛcchati—manoharā kutastvayā labdheti? sa kathayati—amuṣmin pradeśe ṛṣiḥ prativasati |
tasyāśramapade brahmasabhā nāma puṣkiriṇī |
tasyāṃ snātumavatīrṇā ṛṣivyapadeśena labdheti |
sa saṃ­lakṣayati—ṛṣiridānīmabhigantavyaḥ, tasmātpravṛttirbhaviṣyatīti |
eṣa ca vṛttānto rājñā śrutah—manoharāviyogāt­kumāro ’tīva viklava iti |
tato rājñā abhihitah—kumāra, kimasi viklavah? idānīṃ tadviśiṣṭataramantaḥpuraṃ vyavasthāpayiṣyāmīti |
sa kathayati—tāta, na śakyaṃ mayā tāmanānīya antaḥpurasthena bhavitum |
sa rājñā bahvapyucyamāno na nivartate |
tato rājñā nagaraprākāraśṛṅgeṣvārakṣakāḥ puruṣāḥ sthāpitāḥ, yathā kumāro na niṣkāsatīti |
kumāraḥ kṛtsnāṃ rātriṃ jāgartukāmaḥ |
uktaṃ ca—pañceme rātryā alpaṃ svapanti bahu jāgārti |
katame pañca puruṣāh? striyāmavekṣya(pekṣā?)vān pratibaddhacittaḥ |
strīpuruṣa utkośaḥ, ṛṇī, caurasenāpatiḥ, bhikṣuścālabdhavīrya iti |
atha kumārasyaitadabhavat—yadi dvāreṇa yāsyāmi, rājā dvārapālakān rakṣakāṃśca daṇḍenotsādayiṣyati |
yannvahamarakṣitena pathā gaccheyamiti |
sa rātryā vyutthāya nīlotpalamālābaddhaśirā yena rakṣiṇaḥ puruṣā na santi, tena tāṃ mālāṃ dhvaje baddhvā avatīrṇaḥ |
candraścoditaḥ |
tato ’sau candramavekṣya manoharāvirahita evaṃ vilalāpa— bhoḥ pūrṇacandra rajanīkara tārarāja tvaṃ rohiṇīnayanakānta susārthavāha |
kaccitpriyā mama manoharaṇaikadakṣā dṛṣṭā tvayā bhuvi manoharanāmadheyā (24)|
iti |
anubhūta­pūrvaratimanus­marañ jagāma |
dadarśa mṛgīm |
tāmapyuvāca— he tvaṃ kuraṅgi tṛṇavāripalāśabhakṣe svastyastu te cara sukhaṃ na mṛgārirasmi |
dīrghekṣaṇā mṛgavadhūkamanīyarūpā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā (25)|
sa tāmatikramya anyatamaṃ pradeśaṃ gato dadarśa vanaṃ nānāpuṣpaphalopaśobhitaṃ bhrama­rairupabhujya­māna­sāram |
tato ’nyatamaṃ bhramaramuvāca— nīlāñjanācalasuvarṇa madhudvirepha vaṃ­śānta­rāmburuhamadhyakṛtādhivāsa |
varṇādhimātrasadṛśā­yata­keśahastā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā (26)|
tasmādapi pradeśādatikrāntaḥ paśyatyāśīviṣam |
dṛṣṭvā cāha— bhoḥ kṛṣṇasarpa tanupallavalolajihva vaktrāntarotpatitadhūmakalāpavaktra |
rāgāgninā tava samo na viṣāgnirugro dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā (27)|
tamapi pradeśaṃ samatikrānto dadarśāparaṃ kokilābhināditam |
dṛṣṭvā ca punastaṃ kokilamuvāca— bhoḥ kokilottama vanāntaravṛkṣavāsin nārī manohara patatrigaṇasya rājan |
nīlotpalāmakasamā­yata­cārunetrā dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā (28)|
tamapi pradeśaṃ samatikrānto dadarśāśokavṛkṣaṃ sarvapariphullam |
maṅgalyanāmāntaranāmayukta sarvadrumāṇāmadhi­rāja­tulya |
manoharāśoka vibhūrcchitaṃ mām eṣo ’ñjaliste kuru vītaśokam (29)|
sa evaṃ viklavo ’nupūrveṇa tasya ṛṣerāśramapadamanuprāptaḥ |
sa tam ṛṣiṃ savinayaṃ praṇipatyovāca— cīrājināmbaradhara kṣamayā viśiṣṭa mūlāṅ­kurāmalakabilvakapitthabhakta |
vande ṛṣe nataśirā vada me laghu tvaṃ dṛṣṭā tvayā mama manoharanāmadheyā (30)|
tataḥ sa ṛṣiḥ sudhanaṃ kumāraṃ svāgatavacanāsanadānakriyādi­puraḥ­saraḥ pratisaṃmodya uvāca— dṛṣṭā sā paripūrṇacandravadanā nīlotpalābhāsvarā rūpeṇa priyadarśanā subadanā nīlañcatabhrūlatā |
tvaṃ svastho bhuvi bhujyatāṃ hi vividhaṃ mūlaṃ phalaṃ ca prabho pañcātsvasti gamiṣyasīti manasā nātrāsti me saṃśayaḥ (31)|
idaṃ hyavocadvacanaṃ ca subhrūḥ kumāra tṛṣṇā tvayi bādhate me |
mahacca duḥkhaṃ vasatāṃ vaneṣu yātāṃ ramāṃ drakṣyasi niṣcayena (32)|
iti |
iyaṃ ca tayā aṅgulimudrikā dattā |
kathayati ca—kumāra, viṣamāḥ panthāno durgamāḥ |
khedamāpatsyase, nivartasveti |
yadi ca nivāryamāṇo na tiṣṭhet, tasya mārgamupadeṣṭumarhasi |
kumāra, idaṃ ca tayā samākhyātam—uttare digbhāge trayaḥ kālaparvatāḥ, tānatikramya apare trayaḥ, tānapyatikramya himavān parvatarājaḥ |
tatpradeśena tvayā imāni bhaiṣajyāni samudānetavyāni—tadyathā sūdayā nāmauṣadhistayā ghṛtaṃ paktvā pātavyam |
tena ca te na tṛṣā na bubhukṣā, smṛtibalaṃ ca vardhayati |
vānaraḥ samudānetavyaḥ, mantramadhyetavyam, saśaraṃ dhanurgrahītavyam, maṇayo ’vabhāsātmakāh agado viṣaghātako ’yaskīlāstrayo vīṇā ca |
himavataḥ parva­rājas­yottareṇot­kīlakaḥ parvataḥ |
tataḥ kūlako jalapathaḥ khadiraka ekadhārako vajrakaḥ kāmarūpī |
utkīlaka erāvatako ’dhobāṇaḥ pramokṣaka ete parvatāḥ |
sarve te samatikramaṇīyāḥ |
tatra khadirake parvate guhā, praveśa ekadhārake tu kolakāḥ, vajrake pakṣirājena praveśaḥ |
ebhirupāyaiste sarve parvatāḥ samatikramaṇīyāḥ, yantrāṇi ca bhaṅktavyāni |
ajavaktro meṇḍhakaḥ puruṣo rākṣasīrūpī piṅgalāyāṃ guhāyāṃ lālāsrotasā mahatā ajagaro vegena pradhāvati |
sa te vikrameṇa hantavyaḥ |
arāntaragatāṃ nābhīm yatra paśyettatra kiṭibhakaśca |
ayaṃ muktena bāṇena hantavyo mama kāraṇāt |
yatra paśyeddvau meṣau saṃghaṭṭantau parasparam |
tayoḥ śṛṅgamekaṃ bhaṅktvā bhārgaṃ pratilapsyase (33)|
āyasau puruṣau dṛṣṭvā śastrapāṇī mahābhayau |
tayorekaṃ tāḍayitvā mārgaṃ pratilapsyase (34)|
saṃkocayantīṃ prasārayantīṃ rākṣasīmāyasaṃ sukham |
yadā paśyettadā kīlaṃ lalāṭo tasyā nikhānayet (35)|
śūlāvartastadā kūpo vilaṅghyaste ṣaṣṭihastakaḥ |
haripiṅgalakeśākṣo dāruṇo yakṣarākṣasaḥ (36)|
kārmukaṃ maṇḍalaṃ kṛtvā hantavyaśca durāsadaḥ |
nadyaśca bahavastāryā nakragrahasamākulāḥ (37)|
raṅgā pataṅgā tapanī citrā rudantī hasantī āśīviṣā vetranadī ca |
raṅgāyāṃ rākṣasīkopaḥ pataṅgāyāmamānuṣāḥ |
tapantyāṃ grāhabahutvaṃ citrāyāṃ kāmarūpiṇaḥ (38)|
rudantyāṃ kinnarīceṭyo hasantyāṃ kinnarīsnuṣā |
āśīviṣāyāṃ nānāvidhāḥ sarpā vetranadyāṃ tu śālmaliḥ (39)|
raṅgāyāṃ dhairyakaraṇaṃ pataṅgāyāṃ parākramaḥ |
tapantyāṃ grāhamukhabandhaścitrāyāṃ vividhaṃ gītam (40)|
rudantyāṃ saumanasyena samuttāraḥ |
hasantyāṃ tūṣṇībhāvena, āśīviṣāyāṃ sarvaviṣamantraprayogeṇa samuttāraḥ, vetranadyāṃ tīkṣṇaśastrasampātayogena samuttāraḥ |
nadīmatikramya pañca yakṣaśatāni gulmakasthānam |
taddhairyamāsthāya vidrāvyam |
tato drumasya kinnararājasya bhavanamiti |
|
tataḥ sudhanaḥ kumāro yathopadiṣṭānauṣadhi­mantrā­gadaprayogān samudānīya tasya ṛṣeḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā prakrāntaḥ |
tatastena yathopadiṣṭāḥ sarve samudānītāḥ sthāpavitvā vānaram |
tatastānādāya punarapi tasya ṛṣeḥ sakāśamupasaṃkrāntaḥ |
uktaśca—alaṃ kumāra, kimanena vyavasāyena? kiṃ manoharayā? tvamekākī asahāyaḥ śirīrasaṃśayamavapsyasīti |
kumāraḥ prāha—maharṣe, avaśyamevāhaṃ prayāsyāmīti |
kutah? candrasya khe vicarataḥ kva sahāyabhāvo daṃṣṭrābalena balinaśca mṛgādhipasya |
agneśca dāvadahane kva sahāyabhāvah asmadvidhasya ca sahāyabalena kiṃ syāt (41)|
kiṃ bho mahārṇavajalaṃ na vigāhitavyaṃ kiṃ sarpadaṣṭa iti naiva cikitsanīyaḥ |
|
vīryaṃ bhajetsumahadūrjita­sattva­dṛṣṭam yatne kṛte yadi na siddhyati ko ’tra doṣaḥ (42)|
iti |
tataḥ sudhanaḥ kumāro manoharopadiṣṭena saṃprasthitaḥ |
anupūrveṇa parvatanadīguhāprapātādīni bhaiṣajya­mantrā­gadaprayogeṇa vinirjitya drumasya kinnararājasya bhavanasamīpaṃ gataḥ |
kumāro ’paśyannagaramadūraṃ śrīmadudyānopaśobhitaṃ nānāpuṣpaphalopetaṃ nānāvihagasevitaṃ taḍāgadīrghikāvāpikinnaraiḥ samupāvṛtam |
kinnarīstatra cāpaśyat pānīyārthamupagatāḥ |
tatastāḥ sudhanakumāreṇābhihitāh—kimanena bahunā pānīyena kriyata iti? tāḥ kathayanti—asti drumasya kinnararājasya duhitā manoharā nāma |
sā manuṣyahastagatā babhūva |
tasyāḥ sa manuṣyagandho naśyati |
sudhanaḥ kumāraḥ pṛcchati—kimete ghaṭāḥ samastāḥ sarve tasyā upari nipātyante, āhosvidanupūrveṇeti? tāḥ kathayanti—anupūrvyā |
sa saṃlakṣayati—śobhano ’yamupāyaḥ |
imāmaṅgulimudrāmekasmin ghaṭe prakṣipāmīti |
tenaikasyāḥ kinnaryā ghaṭe ’nālakṣitaṃ prakṣiptā |
sā ca kinnarī abhihitā—anena tvayā ghaṭena manoharā tatprathamataraṃ snāpayitavyā |
sā saṃlakṣayati—nūnamatra kāryeṇa bhavitavyam |
tatastayāsau ghaṭaḥ prathamataraṃ manoharāyā mūrdhni nipātito yāvadaṅgulimudrā utsaṅge nipatitā |
sā manoharayā pratyabhijñātā |
tataḥ kinnarīṃ pṛcchati—mā tatra kaścinmanuṣyo ’bhyāgatah? sā āha—ubhyāgtaḥ |
gaccha, enaṃ pracchannaṃ praveśaya |
tayā praveśitaḥ, sugupte pradeśe sthāpitaḥ |
tato manoharā pituḥ pādayor nipatya kathayati—tāta, yadyasau sudhanaḥ kumāra āgacchet, yenāhaṃ hṛtā, tasya tvaṃ kiṃ kuryāh? sa kathayati—tamahaṃ khaṇḍaśataṃ kṛtvā catasṛṣu śikṣu kṣipeyam |
manuṣyo ’sau, kiṃ teneti |
manoharā kathayati—tāta, manuṣyabhūtasya kuta ihāgamanam? ahamevaṃ bravīmīti |
tato drumasya kinnararājasya paryavasthāno vigataḥ |
tato vigataparyavasthānaḥ kathayati—yadyasau kumāra āgacchet, tasyāhaṃ tvāṃ sarvālaṃkāravibhūṣitāṃ prabhūtacitropakaraṇaiḥ kinnarīsahasraparivṛtāṃ bhāryārthaṃ dadyāmiti |
tato manoharayā hṛṣṭatuṣṭapramuditayā sudhanaṃ kumāro divyālaṃkāravibhūṣito drumasya kinnararājasyopadarśitaḥ |
tato drumaḥ kinnnararājaḥ sudhanaṃ kumāraṃ dadarśa abhirūpaṃ darśanīyaṃ prasādikaṃ paramayā śubhavarṇapuṣkalatayā samanvāgatam |
dṛṣṭvā ca punaḥ paraṃ vismayamupagataḥ |
tatastasya jijñāsāṃ kartukāmena sauvarṇāḥ stambhā ucchritāḥ, sapta tālāḥ, sapta bheryaḥ, sapta sūkarāḥ |
āha ca— tvayā kāntyā jitāstāvadete kinnaradārakāḥ |
saṃdarśitaprabhāvastu divyasambandhamarhasi (43)|
atyāyataṃ śaravaṇaṃ kṛtvoddhṛtya śaraṃ kṣaṇāt |
vyuptamanyūnamuccitya punardehi tilāṭakam (44)|
saṃdarśaya dhanurvede dṛṭalakṣādikauśalam |
tataḥ kīrtipatākeyaṃ tavāyattā manoharā (45)|
sudhanakumāro bodhisattvaḥ |
kuśalāśca bhavanti bodhisattvāsteṣu śilpasthānakarmasthāneṣu |
deva­tāścaiṣāmautsukyamāpatsyante avighnabhāvāya |
tato bodhisattvo nṛttagītavīṇāpaṇavasughoṣakavallarīmṛdaṅgādi­nānā­vidhena daivatopasaṃhṛtena vāditraviśeṣeṇa samantādāpūryamāṇe ’nekaiḥ kinnarasahasraiḥ pativṛtaḥ |
śatak­ratusamādiṣṭairyakṣaiḥ sūkararūpibhiḥ |
utpāṭite śaravane same vyuptaṃ tilāḍakam (46)|
ekīkṛtaṃ samuccitya śakrasṛṣṭaiḥ pipīlakaiḥ |
kumāraḥ kinnarendrāya vismitāya nyavedayat (47)|
nīlotpaladalābhenāsinā gṛhītena paśyato drumasya kinnararājasya sauvarṇastambhasamīpaṃ gatvā tān stambhān kadalīcchedena khaṇḍakhaṇḍaṃ chettumārabdhaḥ |
tatastāṃs tilaśo ’vakīrya sapta tālān sapta bherīḥ sapta ca sūkarān bāṇena vidhya sumeruvadakampyo ’vasthitaḥ |
tato gaganatalasthābhirdeva­tābhiśca kinnara­śata­sahas­rairhāhākārakilikilāprakṣveḍoccair nādo muktaḥ, yaṃ dṛṣṭvā ca kinnararājaḥ paraṃ vismayamupagataḥ |
tataḥ kinnarīsahasrasya manoharāsamānarūpasya madhye manoharāṃ sthāpayitvā sudhanaḥ kumāro ’bhihitah—ehi kumāra, pratyabhijānāsi manoharāmiti? tataḥ sudhanaḥ kumārastāṃ pratyabhijñāya gāthābhigītenoktavān— yathā drumasya duhitā mameha tvaṃ manoharā |
śīghrametena satyena padaṃ vraja manohare (48)|
tataḥ sā drutapadamabhikrāntā |
kinnarāḥ kathayanti—deva, ayaṃ sudhanaḥ kumāro bala­vīrya­parāk­rama­samanvito manoharāyāḥ pratirūpaḥ |
kimarthaṃ vipralabhya? dīyatāmasya manohareti |
tato drumaḥ kinnararājaḥ kinnaragaṇena saṃvarṇitaḥ sudhanaṃ kinnarābhimetena mahatā satkāreṇa puraskṛtya manoharāṃ divyālaṃkāravibhūṣitāṃ vāmena pāṇinā gṛhītvā dakṣiṇena sauvarṇabhṛṅgāraṃ sudhanaṃ kumāramabhihitah—kumāra, eṣā te manoharā kinnarīpativṛtā bhāryārthāya dattā |
aparicitā mānuṣāḥ, yathaināṃ na parityakṣasīti |
paraṃ tāteti sudhanaḥ kumāro drumasya kinnararājasya pratiśrutya kinnarabhavanastho manoharayā sārdhaṃ niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍate ramate paricārayati |
so ’pareṇa samayena svadeśamanusmṛtya mātāpitṛviyogajena duḥkhenātyāhato manoharāyā nivedayati—mātāpitṛviyogajaṃ me duḥkhaṃ bādhata iti |
tato manoharayā eṣa vṛttānto vistareṇa pitur niveditaḥ |
sa kathayati—gaccha kumāreṇa sārdham |
apakrāntayā te bhavitavyam |
vipralambhakā manuṣyāḥ |
tato drumeṇa kinnararājena prabhūtaṃ maṇimuktāsuvarṇādīn dattvā anupreṣitaḥ |
sa manoharayā sārdhamuparivihāyasā kinnarakhagapathena saṃprasthitaḥ |
anupūrveṇa hastinā­pura­na­gara­manuprāptah |
tato hastināpuraṃ nagaraṃ nānāmanohareṇa surabhinā gandhaviśeṣeṇa sarvā digāmoditam |
śrutvā dhanena rājñā ānandabheryastāḍitāḥ, sarvaṃ ca tanna­gara­mapagata­pāṣāṇa­śarkarakaṭhallaṃ kāritam |
canda­navāriṣiktamāmuktapaṭṭadāmakalāpasamucchritadhvajapatākaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddhaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaramaṇīyam |
tataḥ kumāro ’n­eka­naravara­sahas­ra­pari­vṛto manoharayā sārdhaṃ hastināpuraṃ nagaraṃ praviṣṭaḥ |
tato mārgaśramaṃ prativinodya vividhāni ratnānyādāya pituḥ sakāśamupasaṃkrāntaḥ |
pitrā kaṇṭhe pariṣvaktaḥ |
pārśve rājāsane niṣaṇṇaḥ |
kinnarana­gara­ga­manā­gamanaṃ ca vistareṇa samākhyātam |
tato dhanena rājñā atibalavīryaparākrama iti viditvā rājyābhiṣekeṇābhiṣiktaḥ |
sudhanaḥ kumāraḥ saṃlakṣayati—yanmama manoharayā sārdhaṃ samāgamaḥ saṃvṛtto rājyābhiṣekaścānuprāptaḥ, tatpūrvakṛtahetuviśeṣāt |
yannvahamidānīṃ dānāni dadyām, puṇyāni kuryāmiti |
tena hastināpure nagare dvādaśa varṣāṇi nirgaṭo yajña iṣṭaḥ |
|
syātkhalu te mahārāja anyaḥ sa tena kālena samayena sudhanaḥ kumāro veti? na khalvevaṃ draṣṭavyam |
api tvahameva tena kālena tena samayena bodhisattvacaryāyāṃ vartamānaḥ sudhano nāma rājā babhūva |
yanmayā manoharānimittaṃ balavīryaparākramo darśitaḥ, dvādaśa varṣāṇi nirargaṭo yajña iṣṭaḥ, na tena mayā anuttarā samyaksambodhiradhigatā, kiṃ tu taddānaṃ tacca vīryamanuttarāyāḥ samyaksamboderhetumātrakaṃ pratyayamātrakaṃ saṃbhāramātrakam |
|
ityavocadbhagavān |
āttamanasaste ca sarve lokā bhagavato bhāṣitamabhyanandan |
|
iti sudhanakumārāvadānaṃ samāptam |
|