Mahāsudarśanavadāna

|| punar api mahārāja yan mayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ prārthayatā satvahitaṃ kṛtaṃ tac chrūyatāṃ.

bhūta­pūrvaṃ mahārāja rājā babhūva mahāsudarśano nāma saptabhi ratnaiḥ samanvāgataḥ catasṛbhiś ca mānuṣikābhi riddhibhiḥ. katamaiḥ saptabhi ratnaiḥ, tadyathā cakra­ratnena hastiratnenāśvaratnena maṇiratnena strīratnena gṛhapatiratnena pariṇāyakaratnena saptamena. katamābhiś catasṛbhiḥ mānuṣikābhi riddhibhiḥ samanvāgata, rā mahārāja mahāsudarśano dīrghāyur abhūc cirasthitikaḥ. sa caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi kumārakrīḍāyāṃ krīḍitavāṃ, caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi yauvarājyaṃ kāritavāṃ­, caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi mahārājyaṃ kāritavāṃ, caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi rājarṣibrahmacaryam acārṣīd. yan mahārāja rājā mahāsudarśano dīrghāyur abhūc cirasthitikaś caturaśītiṃ varṣasahasrāṇi yāvad rājarṣibrahmacaryam acārṣī, iyaṃ rājño mahāsudarśanasya riddhir ity ucyate.

punar aparaṃ mahārāja rājā mahāsudarśano ’bhirūpo ’bhūd darśanīyaḥ prāsādikaḥ atikrāntaś ca mānuṣaṃ varṇam asaṃprāptaś ca divyaṃ varṇaṃ. yan mahārāja rājā mahāsudarśano ’bhirūpo ’bhūd darśanīyaḥ prāsādikaḥ atikrāntaś ca mānuṣa varṇam asaṃprāptaś ca divyaṃ varṇaṃ, iyaṃ rājño mahāsudarśanasya riddhir ity ucyate. ||

punar aparaṃ mahārāja rājā mahāsudarśano ’lpābādho ’bhūd arogajātīyaḥ samapācanyā grahaṇyā samanvāgato nātyuṣṇayā nātiśītayā avyābādhayā ṛtusukhayā yayāsyāśitapītakhāditās­vāditāni samyak sukhena pari­pākaṃ gacchanti yan mahārāja rājā mahāsudarśano ’lpābādho ’bhūd arogajātīyaḥ pūrvavad, iyaṃ rājño mahāsudarśanasya riddhir ity ucyate. ||

punar aparaṃ mahārāja rājā mahāsudarśano naigamajānapadānāṃ priyaś cābhūn manāpaś ca tadyathā putrāṇāṃ pitā. rājño ’pi mahāsudarśanasya naigamajānapadā priyaś cābhūvan manaāpaś ca tadyathā pituḥ putrāḥ. eko ’yaṃ mahārāja samayo rājā mahāsudarśana ud­yāna­bhūmiṃ niryān sārathim āmantrayate. śanais tāvat sārathe mandamandaṃ rathaṃ preraya yāvad ahaṃ ciracirā naigamajānapadā prakṣyāmiSic! So Matsumura. Correct to drakṣyāmi. naigamajānapadā api sārathim ā­mantra­yante. śanais tāvat sārathe mandamandaṃ rathaṃ preraya yāvad vayaṃ ciracirā devaṃ prakṣyāmaḥSic! So Matsumura. Correct to drakṣyāmaḥ. yan mahārāja rājā mahāsudarśano naigamajānapadānāṃ priyaś cābhūn manāpaś ca tadyathā putrāṇāṃ pitā rājño ’pi mahāsudarśanasya naigamajānapadāḥ priyaś cābhūvan manāpaś ca tadyathā pituḥ Matsumura: om. putrā, iyaṃ rajño mahāsudarśanasya riddhir ity ucyate.

athāpareṇa samayena naigamajānapadāḥ prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇam ādāya maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ ca, yena rājā mahāsudarśanas tenopa­saṃk­rāntā upa­saṃk­ramya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocan. idam asmābhir devam uddiśya prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇaṃ maṇiratnam ānītaṃ kaṃbalaratnaṃ ca. tad devaḥ pratigṛhṇātv anukaṃ­pām upādāya. alaṃ grāmaṇyaḥ saṃvidyante me idam evaṃrūpaṃ
dhanajātam ity uktvā nādhivāsayati. dvir api trir api naigamajānapadā rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocan. idam asmābhir devam uddiśya prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇam ānītaṃ maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ ca. tad devaḥ pratigṛhṇātv anukaṃpām upādāya. dvir api trir api rājā mahāsudarśano naigamajānapadān idam avocat. alaṃ grāmaṇyaḥ saṃvidyante me idam evaṃrūpaṃ dhanajātam ity uktvā nādhivāsayati. atha naigamajānapadānām etad abhavan. nāsmākaṃ pratirūpaṃ syād yad asmābhir devam uddiśya prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇam ānīta maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ ca, yad vayaṃ punar apy ādāya svakasvakāni niveśanāni prakrāmema, yan nu vayaṃ rājño mahāsudarśanasya purastān mahāntaṃ hiraṇyasuvarṇasya rāśim ākīrya maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ caikānte upanikṣipya etat te deva dhanajātam ity uktvā nirapekṣāḥ prakrāmema. iti naigamajānapadā rājño mahāsudarśanasya purastān mahāntaṃ hiraṇyasuvarṇasya rāśim ākīrya maṇiratnaṃ kaṃbalaratnaṃ caikānte upanikṣipya etat te deva dhanajātam ity uktvā nirapekṣāḥ prakrāntāḥ.

atha rājño mahāsudarśanasyaitad abhavat*. saṃpannaṃ me dhanajātaṃ dharmeṇa nādharmeṇa. yanv ahaṃ dharmyaṃ prāsādaṃ māpayeyam. aśrauṣuś caturaśīti koṭṭarājasahasrāṇi rājā mahāsudarśana udyukto dharmyaṃ prāsāda māpayitum. iti śrutvā ca punar yena rājā mahāsudarśanaḥ tenopa­saṃk­rāntā. upa­saṃk­ramya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocaṃ. alpotsuko devo bhavatu dharmyāt prāsādād. vayaṃ devasya dharmyaṃ prāsāda māpayiṣyāmo. lpaṃSic! So Matsumura.Correct to ’laṃ grāmaṇyaḥ saṃ­vidyante me idam evaṃrūpaṃ dhanajātaṃ ity uktvā nādhivāsayati. dvir api trir api caturaśītiṃ koṭṭarājasahasrāṇi rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocaṃ. alpotsuko devo bhavatu dharmyāt prāsādād. vayaṃ devasya dharmyaṃ prāsādaṃ māpayiṣyāmo. dvir api trir api rājā mahāsudarśanaś caturaśītiṃ koṭṭa­rāja­sahas­rāṇim­idam avocat. alaṃ grāmaṇyaḥ saṃvidyante me idam evaṃrūpaṃ dhanajātam ity uktvā nādhivāsayati.

atha tad eke koṭṭarājānā rājño mahāsudarśanasya pādayor nipatya, eke bāhū pragṛhya, eke cīvarakarṇake pragṛhya, eke yena rājā mahāsudarśanas tenāṃjaliṃ praṇamayya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocan*. alpotsuko devo bhavatu dharmyāt prāsādād. vayaṃ devasya dharmyaṃ prāsāda māpayiṣyāmo. ’dhivāsayati rājā mahāsudarśanaś caturaśīti koṭṭarājasahasrāṇāṃ tūṣṇīṃbhāvena.

atha caturaśīti koṭṭa­rāja­sahas­rāṇi rājño mahāsudarśanasya tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā svakasvakāni vijitāni gatvā prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇam ādāya ekaikaṃ ca ratnastaṃbhaṃ yena rājā mahāsudarśanas tenopasaṃkrāntā, upasaṃkramya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocan*. kutra vayaṃ devasya dharmyaṃ prāsādaṃ māpayiṣyāmaḥ kiyantaṃ vā. tena hi yūyaṃ grāmaṇyaḥ pūrveṇa kuśāvatyāṃ dharmyaṃ prāsādaṃ māpayataḥ yojanam āyāmena yojanaṃ vistāreṇa. evaṃ deveti caturaśīti koṭṭarāja­sahas­rāṇi rājño mahāsudarśanasya pratiśrutya pūrveṇa kuśāvatyāṃ dharmyaṃ prāsādaṃ māpayanti yojanam āyāmena yojanaṃ vistāreṇa.

dharmye mahārāja prāsāde caturvidhāḥ prācīnā māpitā abhūvaṃ suvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayāḥ.

dharmye prāsāde caturvidhā nyāsā nyaktāSic! So Matsumura. Correct to nyastā abhūvaṃ suvarṇama rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayāḥ.

dharmye prāsāde caturvidhā staṃbhā ucchṛtā abhūvaṃ suvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayāḥ. suvarṇamayasya staṃ­bhasya rupyamayaḥ kuṃbhakaḥ tṛkaṭakaḥ śīrṣako gosārako māpito ’bhūd. rupyamayasya suvarṇamayo. vaiḍūryamayasya sphaṭikamayaḥ. sphaṭikamayasya staṃ­bhasya vaiḍūryamayaḥ kuṃbhakaḥ tṛkaṭaka śīrṣako gosārako māpito ’bhūd.

dharmye prāsāde caturvidhā avasaṃgā māpitā abhūvan* sauvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayā.

dharmye prāsāde caturvidhā annāgrā māpitā abhūvaṃ suvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayā.

dharmye prāsāde caturvidhā baladharaṇyā māpitā abhūvaṃ suvarṇamayyo rupyamayyaḥ vaiḍūryamayyo sphaṭikamayyaḥ.

dharmye prāsāde caturvidhā niryūhā māpitā abhūvan* suvarṇamayāni rupyamayāni vaiḍūryamayāṇi sphaṭikamayāni.

dharmyaḥ prāsādaś caturvidhaiḥ phalakaiḥ cchanno ’bhūt* suvarṇamayai rupyamayaiḥ vaiḍūryamayaiḥ sphaṭikamayaiḥ.

dharmye prāsāde caturvidhāni sopānāni māpitāny abhūvan* suvarṇamayāni rupyamayāni vaiḍūryamayāni sphaṭikamayāni.

dharmyaḥ prāsādaḥ caturvidhābhir vedikābhiḥ parikṣipto ’bhūt suvarṇamayībhi rupyamayībhi vaiḍūryamayībhi sphaṭikamayībhiḥ. suvarṇamayyā vedikāyāḥ rupyamayaḥ ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito ’bhūt*. rupyamayyā suvarṇamayaḥ, vaiḍūryamayyā sphaṭikamayaḥ, sphaṭikamayyā vaiḍūryamaya-m-ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito ’bhūt*.

dharmye prāsāde caturvidhāni kūṭā­gārāṇi māpitāni abhūvan* suvarṇamayāni rupyamayāni vaiḍūryamayāni sphaṭikamayāni. suvarṇamaye kūṭāgāre rupyamayaḥ paryaṃka sthāpito ’bhūt* paṭṭikāstṛto goṇikāstṛtas tūlikāstṛtaḥ citṛkāstṛto vyahatikāstṛtaḥ palalikāstṛtaḥ kāliṃ­gaprāvārapratyāstaraṇaḥ sottarocchadapaṭaḥ ubhayatopahitalohitopadhānaḥ. rupyamaye suvarṇamayaḥ, vaiḍūryamaye sphaṭikamayaḥ, sphaṭikamaye mahārāja kūṭāgāre vaiḍūryamayaḥ paryaṅkaḥ sthāpito ’bhūt paṭṭikāstṛto goṇikāstṛtas tūlikāstṛtaḥ citrikāstṛtaḥ vyahatikāstṛto palalikāstṛtaḥ kāliṃ­gaprāvārapratyāstaraṇaḥ sottarocchadapaṭa ubhayatopahitalohitopadhānaḥ.

suvarṇamayasya kūṭāgārasya purastād rupyamayas tālo māpito ’bhūt suvarṇamayena patreṇa puṣpeṇa phalena. rupyamayasya suvarṇamayo, vaiḍūryamayasya sphaṭikamayaḥ, sphaikama­yasya kūṭāgārasya purastād vaiḍūryamayaḥ tālo māpito ’bhūt sphaṭikamayena patreṇa puṣpeṇa phalena.

teṣāṃ khalu tālānāṃ vāyunā īryamāṇānāayam evaṃrūpo manojñaḥ śabdo niścarati. tadyathā paṃcāṃgikasya tūryasya kuśalena puruṣeṇa samyaksupravāditasya.

dharmyaḥ prāsādaḥ kanakavālukāstṛto ’bhūc candanavāripariṣikto hemajālāvanaddho suvarṇakaṅkaṇikāvṛtaḥ.

atha caturaśītiḥ koṭṭarājasahas­rāṇi sarvajātakṛtaniṣṭhitaṃ dharmyaṃ prasādaṃ viditvā dharmyasya prāsādasya purastād dharmyāṃ puṣkariṇīṃ māpayanti yojanam āyāmena yojanaṃ vistāreṇa. dharmyā puṣkariṇī caturvidhābhir iṣṭakābhiś citābhūt suvarṇamayībhiḥ rupyamayībhi vaiḍūryamayībhiḥ sphaṭikamayībhiḥ. dharmyāyaṃ puṣkariṇyāṃ caturvidhāni sopānāni māpitāny abhūvan suvarṇamayāni rupyamayāni vaiḍūryamayāni sphaṭikamayāni. dharmyā puṣkariṇīś caturvidhābhir vedikābhiḥ parikṣiptābhūt* suvarṇamayībhi rupyamayībhi vaiḍūryamayībhiḥ sphaṭikamayībhiḥ. suvarṇamayyā mahārāja vedikāyā rupyamayam ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito ’bhūt*. rupyamayyāḥ suvarṇama­yaṃ­, vaiḍūryamayyāḥ sphaṭikamayaṃ, sphaṭikamayyāḥ vaiḍūryamayam ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito ’bhūt*. dharmyāṃ puṣkariṇyāṃ vividhāni jalajāni mālyāni ropitāny abhūvan tadyathotpalaṃ padmaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ saugandhikaṃ mṛdugandhikaṃ sarvartukaṃ sarvakālikaṃ anāvṛtaṃ sarvajanasya. dharmyāyā mahārāja puṣkariṇyā ubhayatīre vividhāni sthalajāni mālyāni ropitāny abhūvan* tadyathā atimuktaś caṃpaka pāṭalā vārṣikā mallikā navamālikā sumanā yūthikā dhānuṣkārī sarvartukaṃ sarvakālikam anāvṛtaṃ sarvajanasya. dharmyā puṣkariṇī kanakavālukāstṛtābhūc canda­navāriṣiktā hemajālāvanatā suvarṇakaṃkaṇikāvṛtā.

atha caturaśīti koṭṭa­rāja­sahas­rāṇi sarvajātakṛtaniṣṭhitāṃ dharmyāṃ puṣkariṇīṃ viditvā dharmyāyāḥ puṣkariṇyā purastād dharmyaṃ tālavanaṃ māpayanti yojanam āyāmena yojanaṃ vistāreṇa. dharmye mahārāja tālavane caturvidhās tālā māpitā abhūvan* suvarṇamayā rupyamayā vaiḍūryamayā sphaṭikamayā. suvarṇamayasya tālasya rupyamayaṃ patraṃ puṣpaṃ phalaṃ māpitam abhūd. rupyamayasya suvarṇamayaṃ, vaiḍūryamayasya sphaṭikamayaṃ, sphaṭikamayasya vaiḍūryamayaṃ patraṃ puṣpaṃ phalaṃ māpitam abhūt. teṣāṃ khalu tālānāṃ vāyunā īryamanānām ayaṃ evaṃrūpo manojñaḥ śabdo niścarati. tadyathā paṃcāṃgikasya tūryasya kuśalena puruṣeṇa samyaksupravā­ditasya. dharmyaṃ tālavanaṃ caturvidhābhir vedikābhiḥ parikṣiptam abhūt suvarṇamayībhi rupyamayībhiḥ vaiḍūryamayībhiḥ sphaṭikamayībhiḥ. suvarṇamayyā vedikāyā rupyamayam ālaṃbanam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito ’bhūt*. rupyamayyā suvarṇamayaṃ, vaiḍūryamayyā sphaṭikamayaṃ, sphaṭikamayyā vaiḍūryamayam ālaṃ­banam adhiṣṭhānaṃ sūcako māpito ’bhūt*. dharmyaṃ tālavanaṃ kanakavālukāstṛtam abhūc candanavāripariṣiktaṃ hemajālāvanataṃ suvarṇakaṃkaṇikāvṛtam.

atha caturaśīti koṭarāja­sahas­rāṇi sarvajātakṛtaniṣṭhitaṃ dharmyaṃ prāsādaṃ dharmyāṃ puṣkariṇīṃ dharmyaṃ tālavanaṃ viditvā yena rājā mahāsudarśanas tenopasaṃkrāntāny. upasaṃkramya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocan*. sarvajātakṛtaniṣṭhito devasya dharmyaḥ prāsādo dharmyā puṣkariṇī dharmyaṃ tālavana. yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyate. atha rājño mahāsudarśanasyaitad abhavan. na mama pratirūpaṃ syād yad aham evam eva tatprathamato dharmyaṃ prāsādam adhinivaseya. yanv ahaṃ ye me vijite sādhurūpasaṃmatāḥ śramaṇabrāhmaṇāḥ prativasanti te tāṃ dharmye prāsāde bhojayitvā pratyekapratyekaṃ navena duṣyayugenācchadayeyam.

atha rājā mahāsudarśano ye ’sya vijite sādhurūpasaṃmatāḥ śrāmaṇabrāhmaṇāḥ prativasanti tāṃ dharmye prāsāde bhojayitvā pratyekapraty­ekaṃ navena duṣyayugenācchādayati. atha rājño mahāsudarśanasyaitad abhavan. na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ dharmye prāsāde paṃcabhiḥ kāmaguṇais samarpitaḥ samanvaṃ­gī­bhūtaḥ krīḍeyaṃ rameyaṃ paricārayeyaṃ. yanv ahaṃ dharmyaṃ prāsādaṃ abhiruhy’ ekena puruṣeṇopasthāyakena rājarṣibrahmacaryaṃ careyaṃ. atha rājā mahāsudarśano dharmyaṃ prāsādam abhiruhy’ ekena puruṣeṇopasthāyakena rājarṣibrahmacaryam acārṣīd.

atha rājā mahāsudarśana suvarṇama­yaṃ kūṭā­gāraṃ praviśya rupyamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. rupyamayā paryaṃkād avatīrya suvarṇamayāt kūṭāgārān niṣkramya rupyamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya suvarṇamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya viviktaṃ kāmair yāvat prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. suvarṇamayāt paryaṃkād avatīrya rupyamayāt kūṭāgārān niṣkramya vaiḍūryama­yaṃ kūṭā­gāraṃ praviśya sphaṭikamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya viviktaṃ kāmair yāvat prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sphaṭikamayāt paryaṃkād avatīrya vaiḍūryamayāt kūṭāgāran niṣkramya sphaṭikamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya vaiḍūryamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya viviktaṃ kāmair yāvat prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati.

atha caturaśīti strīsahasrāṇi yena strīratnaṃ tenopasaṃkrāntā upasaṃkramya strīratnam idam avocan*. yat khalu devi jānīthā, ciradṛṣṭo ’smābhir devaḥ, paritṛṣitāḥ smo devasya darśanena, icchāmo vayaṃ devaṃ draṣṭuṃ. tena hi yūyaṃ bhaginyaḥ āgamayata yāvad ahaṃ pariṇāyakaratnam avalokayāmi. atha strīratnaṃ pariṇāyakaratnaṃ dūtena prakrośyedam avocat*. yat khalu senāpate jānīyāc, ciradṛṣṭo ’smābhir deva, paritṛṣitā smo devasya darśanena, icchāmo vayaṃ deva draṣṭuṃ. tena hi yūyaṃ bhaginyaḥ sarvā pītālaṃkārā bhavata pītavastrā pītamālyābharaṇānulepanā pītaparivārā. yāvad ahaṃ caturaśītiṃ koṭṭarājasahasrāṇi sannipātayāmi, caturaśītiṃ nāgasahasrāṇy upoṣadhanāga­rājapramukhāni, caturaśītim aśvasahasrāṇi vālāhāśvarājapramukhāni, caturaśīti rathasahasrāṇi nandīghoṣa­rathapramukhāni. tathā bhavatv iti tāḥ śriyaḥ pratiśrutya striyaḥ sarvāḥ pītālaṃkārābhūvaṃ pītavastrāḥ pītamālyābharaṇānulepanāḥ pītaparivārāḥ. atha pariṇāyakaratnaṃ caturaśītiṃ koṭṭarājasahasrāṇi sannipātya, caturaśīti nāgasahasrāṇi poṣadhanāga­rājapramukhāni, caturaśītiṃ aśvasahasrāṇi vālāśva­rājapramukhāni, caturaśītiṃ rathasahas­rāṇi nandīghoṣarathapramukhāni sannipātya, strīratnaṃ nandīghoṣarathe āropya, avaśiṣṭā striyaḥ pratyekapratyekaratheṣv āropya, kuśāvatyā niṣkramya, yena dharmyaḥ prāsādas tenopasaṃkrāntāḥ. tena khalu samayena dharmyasya prāsādasyādhastād uccaśabdamahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣo ’bhud.

aśrauṣīd rājā mahāsudarśano dharmyasya prāsādasyādhastād uccaśabdamahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣo ’bhūc. chrutva ca punar upasthāyakaṃ puruṣam āmantrayate. kim etad bhoḥ puruṣa dharmyasya prāsādasyādhastād uccaśabdamahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣaḥ. etāni deva caturaśītiṃ strīsahasrāṇi strīratnapramukhāni dharmyasya prāsādasyādhastāt tiṣṭhanti devaṃ draṣṭukāmāni, caturaśītiḥ koṭṭarājasahasrāṇi pari­ṇāyakaratnapramukhāni, caturaśīti nāgasahasrāṇy upoṣadhanāga­rājapramukhāni, caturaśītim aśvasahasrāṇi vālāhāśvarājapramukhāni, caturaśītiṃ rathasahas­rāṇi nandīghoṣarathapramukhāni dharmyasya prāsādasyādhastāt tiṣṭhanti. atha rājā mahāsudarśana upasthāyakaṃ puruṣam āmantrayate. tena hi tvaṃ bhoḥ puruṣa dharmyasya prāsādasyādhastāt sauvarṇaṃ bhadrāsanaṃ prajñapaya, yatrāhaṃ niṣadya mahājanakāyam apekṣyāmy. evaṃ devety upasthāyakaḥ puruṣo rājño mahāsudarśanasya pratiśrutya dharmyasya prāsādasyādhastāt sauvarṇaṃ bhadrāsanaṃ prajñapya yena rājā mahāsudarśanas tenopasaṃkrāntaḥ. upasaṃkramya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocat. prajñaptaṃ devasya dharmyasya prāsādasyādhastāt sauvarṇaṃ bhadrāsanaṃ. yasyedānīṃ devaḥ kālaṃ manyate.

adrākṣīd rājā mahāsudarśano dharmyāt prāsādād avatāran* dharmasya prāsādasyādhastāt sarvās tāḥ striyaḥ pītālaṃkārāḥ pītavastrāḥ pītamālyābharaṇānulepanāḥ pītaparivārāḥ. dṛṣṭvā ca punar asyaitad abhavat. atirañjanīyo batāyaṃ mātṛgrāma iti viditvā indriyāṇy utkṣipaty. adrākṣī strīratnaṃ rājānaṃ mahāsudarśanam indriyāṇy utkṣipantaṃ dṛṣṭ­vā punar asyā etad abhavad. yathā khalu devo ’smākaṃ dṛṣṭvā indriyāṇy utkṣipati. mā haiva devo ’smābhir anarthiko bhaviṣyatīti. atha rājā mahāsudarśano dharmyāt prāsādād avatīrya sauvarṇe bhadrāsane niṣaṇṇo. ’tha strīratnaṃ yena rajā mahāsudarśanas tenopasaṃkrāntam. upasaṃkramya rājño mahā­sudarśanasya pādayor nipatya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocat*. etāni devasya caturaśītiḥ strīsahasrāṇi, yatra devac chandaṃ janayatv apekṣāṃ karotu devo jīvite. caturaśīti koṭṭarājasahasrāṇi pari­ṇāyakaratnapramukhāni, caturaśīti nāgasahasrāṇy upoṣadhanāga­rājapramukhāni, caturaśītim aśvasahas­rāṇi vālāhāśvarājapramukhāni, caturaśītiṃ rathasahasrāṇi nandīghoṣa­rathapramukhāni, caturaśītin nagarasahasrāṇi kuśāvatī­rāja­dhānīpramukhāni, atra devac chandaṃ janayatv apekṣāṃ karotu devo jīvite. pūrve ca tvaṃ māṃ bhagini mitravattayā samudācarasi sā tvam etarhi sapatnavattayā.

atha strīratnaṃ rājñā mahāsudarśanena bhaginivādena samudācaritaṃ prārodīd, aśrūṇi pravartayaty, evaṃ cāha. yathā khalu devo ’smākaṃ bhaginivādena samudācarati na cirā devāsmākaṃ devena sārdhaṃ nānābhāvo bhaviṣyati vinābhāvo viprayogo visaṃyogaḥ. atha strīratnaṃ cīvareṇāśrūṇi pramṛjya O. von Hinüber, "Die Bestimmung der Schulzugehörigkeit buddhistischer Texte nach sprachlichen Kriterien", Zur Schulzugehörigkeit von Werken der Hīnayāna-Literatur (Symposium zur Buddhismusforschung, iii,1), ed. H. Bechert, Göttingen 1985 (AAWG, 149), Erster Teil, pp. 73, Anm. 46: puṃjya rājño mahāsudarśanasya pādayor nipatya rājānaṃ mahāsudarśanam idam avocat*. yathā kathaṃ pūrve vayaṃ devaṃ mitravattayā samudācarāmas tathā vayam etarhi samudācarāmo na sapatnavattayā. ehi tvaṃ bhaginy, evaṃ vada. alpakaṃ deva jīvitaṃ manuṣyāṇāṃ. gamanīyaḥ saṃparāyaḥ, kartav­yaṃ kuśalaṃ, caritavyaṃ brahmacaryaṃ. nāsti jātasyāmaraṇaṃ. so ’pi deva kṣaṇalavamuhūrto na prajñāyate yatra devasya sarveṇa sarvaṃ śarīranikṣepo bhaviṣyati. yo devasya caturaśītiṣu strīsahasreṣu cchando vā rāgo vā sneho vā prema vā ālayo niyantir adhyavasānaṃ vā taṃ devaḥ prajahātu nirapekṣo devo bhavatu jīvite. yo devasya caturaśītiṣu koṭa­rāja­sahas­reṣu pari­ṇāyakaratnapramukheṣu, caturaśītiṣu nāgasahasreṣūpoṣadhanāga­rājapramukheṣu, caturaśītiṣur­aśva­sahas­reṣu vālāhāśvarājapramukheṣu, caturaśītiṣu rathasahasreṣu nandīghoṣa­rathapramukheṣu, caturaśītiṣu na­gara­sahasreṣu kuśāvatī­rāja­dhānīpramukheṣu cchando vā rāgo vā sneho vā prema vā ālayo vā niyantir adhyavasānaṃ vā taṃ devaḥ parijahātu nirapekṣo devo bhavatu jīvite. evaṃ hi tvaṃ bhagini mitravattayā samudācara mā sapatnavattayā.

idānīṃ vayaṃ devaṃ mitravattayā samudacarāmo, na sapatnavattayā. alpakaṃ deva jīvitaṃ manuṣyāṇāṃ gamanīyaḥ sāṃparāyaḥ, kartavyaṃ kuśalaṃ, caritavyaṃ brahmacaryaṃ. nāsti jātasyāmaraṇaṃ so ’pi deva kṣaṇalavamuhūrto na prajñāyate yatra devasya sarveṇa sarvaṃ śarīranikṣepo bhaviṣyati. yo devasya caturaśītiṣu st­rīsahasreṣu cchando vā rāgo vā sneho vā prema vā ālayo vā niyantir adhyavasānaṃ vā taṃ devaḥ prajahātu nirapekṣo devo bhavatu jīvite. yo devasya caturaśītiṣu koṭṭarājasahasreṣu pari­ṇāyakaratnapramukheṣu, caturaśītiṣu nāgasahasreṣu upoṣadhanāga­rājapramukheṣu, caturaśītiṣv aśvasahasreṣu vālāhāśvarājapramukheṣu, caturaśītiṣu rathasahasreṣu nandīghoṣa­rathapramukheṣu, caturaśītiṣu nagarasahasreṣu kuśāvatīrājadhānīpramukheṣu cchando va rāgo vā sneho vā prema vā ālayo vā niyantir adhyavasānaṃ vā taṃ devaḥ prajahātu nirapekṣo devo bhavatu jīvite.

atha rājā mahāsudarśanaḥ strīratnenānenāvavādena codito dharmyaṃ prāsādam abhiruhya suvarṇamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya rupyamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya maitrīsahagatena cittenāvaireṇāsapatnenāvyābādhena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenaikāṃ diśam adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati. tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm ity ūrdhvam adhas tiryak sarvaśas sarvam imaṃ lokaṃ maitrīsahagatena cittenāvaireṇāsapatnenāvyābādhena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenaikāṃ diśam adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati. rupyamayāt paryaṃkād avatīrya suvarṇamayāt kūṭāgārān niṣkramya rupyama­yaṃ kūṭā­gāraṃ praviśya suvarṇamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya karuṇāsahagatena cittenāvaireṇa yāvad adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati. suvarṇamayāt paryaṃkād avatīrya rupyamayāt kūṭāgārān niṣkramya vaiḍūryamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya sphaṭikamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadya muditāsahagatena cittena yāvad adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati. sphaṭikamayāt paryaṃkād avatīrya vaiḍūryamayāt kūṭāgarān niṣkramya sphaṭikamayaṃ kūṭāgāraṃ praviśya vaiḍūryamaye paryaṃke paryaṃkena niṣadyopekṣāsahagatena cittena yāvad adhimucya spharitvopasaṃpadya viharati.

atha rājā mahāsudarśanaś caturo brahmāṃ vihārāṃ bhāvayitvā kāmeṣu kāmacchandaṃ prahāya tadbahulavihārī brahmalokasabhāgatāyām upapanno. rājño mahāsudarśanasyenaṃSic! So Matsumura. Correct to -nasyeyam evaṃ anubhūtā maraṇāntikī vedanā, tadyathā balavataḥ puruṣasya subhojanaṃ bhuktavato muhūrtaṃ syād bhaktaklamaḥ.

yāvac ca mahārāja kuśinagarī, yāvac ca nadī hiraṇyavatī, yāvac ca yamakasālavanaṃ, yāvac ca mallānā mukuṭabandhanacaityam atrāntarā dvādaśa yojanāni sāmantakena yatra tathāgatasya ṣaṭkṛtvaḥ śarīranikepo ’bhūt sa ca rājñaḥ kṣatriyasya mūrdhābhiṣiktasya iha saptamikāṃ vārāṃ. tac ca tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya nāhaṃ mahārāja taṃ pṛthivīpradeśaṃ samanupaśyāmi yadivā pūrvasyāṃ diśi yadivā dakṣiṇasyāṃ yadivā paścimasyāṃ yadivā uttarasyāṃ diśi yatra tathāgatasyāṣṭamaṃ vā śarīranikṣepo bhaviṣyati. tat kasya hetoḥ.

ucchinnā tathāgatasya mahārāja bhavanetrī / cchinnā
vikṣīṇo jātisaṃsāro nāstīdānīṃ punarbhava || 1 || iti ||

antaroddānaṃ
prācīnanyāsastaṃbhā avasaṃgā annāgra­baladharaṇyaniryūhā /
phalakasopānavedikā kūṭatālakanakāś ca || 2 || iti

atha rājā mahāsudarśano dharme prāsāde paṃca pratyekabuddhaśatāni bhojayitvā praty­ekapratyekaṃ duṣyayugenācchādayitvā gāthāṃ bhāsate.

labdhvā hi vipulaṃ cittaṃ na pramādyed vicakṣaṇaḥ /
dadyāt saṃpannaśīlebhyo yatra ridhyanti dakṣiṇā || 3 ||
evaṃ datveha medhāvī śrāddho muktena cetasā /
avyābādhasukhe loke upapadyeta paṇḍitaḥ || 4 || iti.

syāt khalu mahārājānyas sa tena kālena tena samayena mahāsudarśano nāma rājā cakravartī caturdvīpeśvaraḥ saptabhi ratnaiḥ samanvāgataḥ catasṛbhi mānuṣikābhi riddhibhir iti, na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ. aham eva sa tena kālena tena samayena mahārājābhūvan mahāsudarśano nāma rājā cakravartī caturdvīpeśvaraḥ saptabhi ratnaiḥ samanvāgataḥ catasṛbhi mānuṣikābhi riddhibhiḥ iti. syāt khalu mahārāja tena mayā dānena vā dānasaṃvibhāgena vā anuttarā samyaksaṃbodhir adhigateti, na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ. api tu tad dānam anuttarāyās samyaksaṃbodheḥ hetumātrakaṃ pratyayamātrakaṃ saṃbhāramātrakam iti.

mahā­sudarśanāvadānaḥ samāpta.