Mahāvastu

102. The Questions of Nālaka

bhagavān samyaksaṃbuddho yad arthaṃ samudāgato tam arthaṃ abhisaṃbhāvayitvā vārāṇasyāṃ viharati ṛṣivadane mṛgadāve śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca vistareṇa nidānaṃ kṛtvā avantīṣu markaṭaṃ nāma nigamaṃ tatra brāhmaṇamahāśālo rājño ujjhebhakasya toṇehārakasya purohitaḥ rājācāryo mahādhano mahābhogo prabhūtabhogo prabhūtasvāpateyo prabhūta­dhanadhānyakośakoṣṭhāgāro prabhūta­jātarūpa­raja­tavittopakaraṇo prabhūta­dāsīdā­sakar­makarapauruṣeyo prabhūtahastyaśvājagaveḍako kātyāyanasagotro | tasya dāni dve putrā eko nālako nāmena dvitīyo ca uttaro | uttaro jyeṣṭhaḥ nālako kanīyaso paṇḍito nipuṇo medhāvī uddhaṭitājño tīkṣṇabuddhiko || teṣāṃ mātulo asito nāma ṛṣī avantīṣu viṃdhyaparvate āśramapade prativasati paṃcaśiṣyaśataparivāro mūlaphalamakṛṣṭa­uṃ­chavṛttiko paṃca māṇavakaśatāni mantravedāṃ vācayati ||

uttareṇa tahiṃ gatvā vedā adhītā | so dāni saṃgītiṃ kṛtvā pituḥ sakāśam āgato || so dāni pituḥ purato pareṣāṃ ca brāhmaṇānāṃ vedapāragāṇāṃ anuyogaṃ deti | tasyānuyogaṃ dentasya tāni vedāni nālakena sarvāṇi ogṛhītāni || tenāpi pituś ca teṣāṃ brāhmaṇānāṃ vedapāragāṇāṃ purato tasya bhrātuḥ sakāśāto vedāni śrutvā anuyogo dinno | tasya so pitā te ca brāhmaṇā vedapāragā vismitā aho māṇavakasya buddhīti || so dāni mātāpitṛhi vuccati buddho loke utpanno gaccha pravrajāhīti || so vindhyaparvataṃ gatvā mātulasya asitasya ṛṣisyāśrame ṛṣipravrajyāṃ pravrajito | tena yujyantena ghaṭantena vyāyamantena pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikāyogam anuyuktena viharantena catvāri dhyānāny utpāditāni paṃcābhijñā sākṣīkṛtā ||

yadā bhagavān anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho pravṛttapravara­dharma­cakro vārāṇasyāṃ viharati ṛṣivadane mṛgadāve devamanuṣyāṇāṃ arthacaryāṃ caramāṇo prāṇaśatasahasrāṇi amṛtaṃ prāpayanto tadāntevāsiko asitena ṛṣiṇā vuccati | buddho loka utpanno gaccha prācīnaṃ pravrajāhi || so dāni ṛṣisyāśramāto anupūrveṇa vārāṇasīm āgato || vārāṇasyāṃ ṣaṭ* śāstārapratijñā prativasensuḥ kāśyapo pūraṇo maskarī gosālikāputro ajito keśakambalī kakudo kātyāyano saṃjayī veraṭṭikāputro nirgrantho ca jñātiputro || teṣāṃ nālako ṣaṇṇāṃ śāstārapratijñānāṃ upasaṃkrānto na cāsya cittam ārādhyati || catvāro mahānidhayo saṃkho vārāṇasyāṃ mithilāyāṃ padumo kaliṃgeṣu piṃgalo takṣaśilāyāṃ elapatro || vārāṇasyāṃ saṃkhasya māsiko samājo vartati | tahiṃ nidhānādhipatayo nāgarājāno nimantritakā āgatā ||

tatra ca elapatreṇa nāgarājñā praśnā sthāpitā etāṃ yo praśnāṃ visarjeti tasya dhītā ca dīyati suvarṇasahasraṃ ca ||

kiṃ sva adhipatī rājā kathaṃ bhoti rajasvaro |
kathaṃ sva virajo bhoti kathaṃ bālo ti vuccati ||

bhagavān āha ||

ṣaṣṭho adhipatī rājā rājye bhoti rajasvaro |
arakto virajo bhavati rakto bālo ti vuccati ||

elapatro āha ||

kena so vuhyati bālo kiṃ su nudati paṇḍito |
yogakṣemī kathaṃ bhoti taṃ me ākhyāhi pṛcchato ||

bhagavān āha ||

yogehi vuhyati bālo yogaṃ nudati paṇḍitaḥ |
sarvayoga-asaṃyukto yogakṣemīti vuccati ||

elapatro āha ||

buddha­buddhehi vuccasi svapnaṃ atha darśanaṃ |
nirīkṣya bhāṣesi tatvaṃ udīraya cchinda saṃśayaṃ ||

devatā āha ||

sākṣaṃ dṛṣṭo mahāvīro mṛgadāvāntarāśrito |
dharmaśreṣṭhaṃ prakāśento siṃho va girikandare ||

cirasya vata drakṣyāma tārakair iva lakṣaṇaiḥ |
vicitragātraṃ + + + buddhasya varabuddhino ||

cirasya tava śroṣyāma vāṇiṃ brahmasvaropamāṃ |
anityaṃ duḥkham anātmeti sarvakleśapradāraṇīṃ ||

etāṃ śrutvā navaghoṣāṃ vāṇiṃ brahmasvaropamāṃ |
mokṣaṃ prāpsyāma tīrthebhyaḥ āsādetva nararṣabhaṃ ||

dṛṣṭvāna lokārthacaraṃ maharṣiṃ
mahāyaśaṃ kāśyapa arthadarśiṃ |
+ + + sarvasya śubhasya mūlaṃ
śīlaṃ rakṣyāmo camarīva bālaṃ ||

chittvāna panthaṃ kuvanāntarasmiṃ
yathā śāstāraṃ muniṃ no ca kṛtvā |
khaṇḍitva śikṣāṃ paramārthadarśino
mārgā cyuto vīcim upeti kṛcchraṃ ||

patanti gātreṣu giriprakāśā
+ + + vṛṣṭir anantaviddhiḥ |
śāṭeti gātrāṇi duḥkhārditasya
tato pramocehi viśālakīrte ||

śṛṇomi dharmaṃ na ca addaśāmi
netroddhṛtaḥ sūryam ivodayantaṃ |
āśvāsayādityamarīciteja
mokṣo kadā bheṣyati tiryagyoniṣu ||

imaṃ vikṛtasaṃdehiṃ dṛṣṭvā duḥśīlasaṃbhavaṃ |
aśrukaṇṭho rudanto pi ko śīlaṃ na samācaret* ||

sa vai pramodeṣu rato na + + +
bhave suśīleṣv acalo ’calopamo |
vyākarṣa tvaṃ arthadṛśo matīmāṃ
maitreyagotro bhavarāgasūdano ||

nālako kātyāyano bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantam etad uvāca ||

purohito mahyaṃ pitā toṇehārasya rājino |
utpādeṣu vidyāyukto nikṣatreṣu gatiṃgato ||

tan me pitā avacāsi arthakāmānukampako |
buddho khu putra utpanno gaccha prācīna pravraja ||

so haṃ bhagavan* anuprāpto sādhu tvaṃ pravrājehi māṃ |
vaiśāradyehi saṃpannāṃ vācāṃ bhāṣe tathāgato ||

kātyāyanaṃ brāhmaṇaṃ ca ehi bhikṣūti ālape |
sā etasya pravrajyā hi abhū ca upasaṃpadā ||

āyuṣmāṃ kātyāyano āha ||

ajñāsi etaṃ vacanaṃ asitasya yathātathaṃ |
tvāṃ tu gautama pṛcchāmi sarvadharmāṇa pāraga ||

anagāraṃ upetasya bhikṣājīvaṃ cikīrṣato |
muni pravyāhara dharmaṃ mauneyaṃ uttamaṃ padaṃ ||

bhagavān āha ||

mauneyaṃ ca pṛcchasi nāla duḥkaraṃ durabhisaṃbhuṇaṃ |
hanta te taṃ ca vakṣyāmi saṃstambhasva dṛḍho bhava ||

samānabhāgaṃ kuryāsi grāme ākruṣṭavanditaṃ |
manopradoṣaṃ rakṣesi kṣānto cānumato bhava ||

uccāvacā niścaranti dāve agniśikhā iva |
nārī munipralobhāye tāva taṃ mā pralobhaye ||

virato maithunā dharmā hitvā kāmaṃ parovaraṃ |
aviruddho asaṃruddho ye satvā trasasthāvarāḥ ||

yathātmano tathānyeṣāṃ yathānyeṣāṃ tathātmano |
ātmānaṃ upamāṃ kṛtvā naiva hiṃse na ghātaye ||

hitvām iha alpicchāṃ pi aniccho bhohi nirvṛto |
tyaja icchāṃ ca lobhaṃ ca yatra saktā pṛthagjanāḥ |
paṇḍito pratipajjeya so tare narakaṃ imaṃ ||

tato rātrivivāsāto grāmaṃ piṇḍāya otare |
āhvayaṃ nābhinandeya abhihāraṃ ca grāmato ||

na muni grāmam āsādya kuleṣu sahasā care |
ghāseṣī na cchinnakatho na vācā prepsutāṃ bhaṇe ||

sa pātrapāṇī vicareyā amūgo mūgsaṃmato |
taṃ taṃ dānaṃ na niṃdeyā dātāraṃ nāvajāniyā ||

adāsi iti te sādhu nādāsi bhadram astu te |
ubhayenaiva sadṛśo rukṣatvaṃ vinivartaye ||

so piṇḍacāraṃ caritvā navāntaṃ abhirakṣaye |
ūnodaro mitāhāro alpeccho syād alolupaḥ ||

so vṛkṣamūlopagato āsanopagato muni |
dhyāpayati ato bhavyaṃ ātmānaṃ nātitoṣaye ||

yasyātra saritāā nāsti cchinnaśrotasya bhikṣavaḥ |
kṛtyākṛtyaprahīṇasya paridāgho na vijjati ||

evaṃ layanam ākhyātaṃ saṃbuddhena prajānatā |
eko va abhiramiṣyasi evaṃ gamiṣyasi diśo daśa ||

evaṃ mauneyaṃ upeṣyasi kṣuradhāropamo bhava |
jihvāya tālum āsādya tādṛśo saṃyato bhava ||

nirāmagandho asito vṛkṣamūlaparāyaṇo |
ekāsanasya śikṣāsi śramaṇopāsanasya ca ||

śrutvā ṛjurahaṃ dhyānaṃ dhyāyināṃ kāmacāgināṃ |
tato hiriṃ ca śraddhāṃ ca bhūyo śikṣeya māmako ||

na pāraṃ dviguṇāyati nāpi caivaṃ guṇāyati |
uccāvacā pratipadā śrāmaṇyena prakāśitā ||

taṃ nadīṣu vijānāti randhreṣu pradareṣu ca |
sannādayati khu ogho śāntaiva mahodadhiḥ ||

yaṃ ūnakaṃ taṃ svanati yaṃ pūraṃ śāntam eva taṃ |
ūnakumbhopamo bālo hradapūro va paṇḍitaḥ ||

yo munī bahu bhāṣati upetaṃ arthasaṃhitaṃ |
nirvāṇaṃ sākṣātkuryāya jānanto bahu bhāṣati ||

yo ca dhīro mitabhāṇī jānanto na bahu bhāṣati |
sa munī maunam arhati sa munī maunam adhyagātti ||

nālakapraśnaṃ samāptaṃ ||