Mahāvastu

27. The Three Birds

bhūtapūrvaṃ vāsiṣṭhāho atītam adhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano | tasya ca rājyaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇajanamanuṣyaṃ ca bahujanamanuṣyākīrṇaṃ ca sukhitajanamanuṣyaṃ ca praśāntadaṇḍaḍamaraṃ sunigṛhītataskaraṃ vyavahārasampannaṃ || vistīrṇo ca antaḥpuro aputro ca || tasya rājño bhavati || kathaṃ me putro bhaveyā || sa śṛṇoti amātyānāṃ || anuhimavante āśrame ṛṣayo mahānubhāvā prativasanti paṃcābhijñā caturdhyānalābhino te pṛcchitavyā kathaṃ putro bhaveya || te mahānubhāvā ṛṣayo ācikṣiṣyanti yathā devasya putro bhaviṣyati || so dāni rājā sāntaḥpuro sakumārāmātyo sabalavāhano yena teṣām ṛṣīṇām āśramas tena saṃprasthito || antaramārge vāsam upagato rājā sabalavāhano sāntaḥpuro || tena tahiṃ dṛṣṭā sāmbalīkoṭarāto trayo pakṣiyo niryāntāyo ulūkī śārikā śukī || tasya dāni rājño dṛṣṭvā kautūhalaṃ saṃjātaṃ || tena puruṣo āṇatto gaccha jānāhi kim atra koṭare || so āruhya nidhyāyati paśyati trīṇi aṇḍakāni || so āha || deva trīṇi aṇḍakāni || rājā āha || pṛthak pṛthak puṭake bandhiya otārehi yathā na vipadyante || tena puruṣeṇa puṭakasmiṃ pṛthak pṛthag bandhiya otāritā avipannāḥ || amātyā pṛcchīyanti || kasyemāni aṇḍakāni || amātyā āhuḥ || eteṣāṃ khu śākuntikā pṛcchīyanti| eteṣām atra viṣayo || śākuntikā śabdāpitā || śākuntikā rājñā pṛcchīyanti || rājā āha || bho bhaṇe jānātha kasya imāny aṇḍakāni || te tatra caritā śākuntikāḥ sarveṣāṃ pakṣījātīnāṃ aṇḍakānāṃ vidhijñā pakṣiṇāṃ pi vidhijñā yo yādṛśo pakṣīti || te āhansu || mahārāja imāni trīṇy aṇḍakāni ekam ulūkīye dvitīyaṃ śārikāye tṛtīye śukīye || rājā āha || kiṃ bhavyāny etāni aṇḍakāni abhinirbhedāya || te āhansuḥ || bhavyāni mahārāja otāritāni avipannāni || rājā pṛcchati || ko eteṣām aṇḍakānām upacāro yathaite upacīrṇā vidyensuḥ svastinā ca abhinirbhedaṃ gacchanti || śākuntikā āhansuḥ || mahārāja vihataṃ kārpāsaṃ ubhayatrāśraye saṃstaritavyaṃ || tatra etāni aṇḍakāni madhusarpiṣā mrakṣitvā nikṣiptavyāni upari vihataṃ kārpāsaṃ tam ete mātṛkārthaṃ poṣiṣyati || yathā tehi śākuntikehi āṇattaṃ tathā tāni aṇḍakāni nikṣiptāni || rājā taṃ ṛṣīṇām āśramam anupūrveṇānuprāpto || ekāntena balavāhanaṃ sthāpayitvā sāntaḥpuro ṛṣīṇām āśramam upasaṃkrānto || ṛṣayo rājānaṃ dṛṣṭvā pratyudgatāḥ yathā ṛṣīṇāṃ samudācāro || svāgataṃ mahārāja anurāgataṃ mahārāja niṣīdatu mahārājā imāny āsanāni || rājā sāntaḥpuro ṛṣīṇāṃ pādā vanditvā niṣaṇṇo || ṛṣīṇāṃ mahattarako kulapatī || so taṃ rājānaṃ pratisaṃmodetvā pṛcchati || kiṃ mahārāja ātmano prayojanaṃ ṛṣīṇāṃ sakāśāto || rājā āha || mama vistīrṇo antaḥpuro na kasyācit putro aputro smi yaṃ icchāmi saṃdiśyatu yathā me putro bhaveya || ṛṣīṇāṃ mahattarako āha || mahārāja yāni tāni trīṇi aṇḍakāni amukāto śāmbalīkoṭarato otāritāni tāni veṣṭāvehi tato te putrā bhaviṣyanti || rājā vismito || mahābhāgā ime ṛṣayo yan taṃ nāma yaṃ imāni amukāto śāmbalīkoṭarāto trīṇi aṇḍakāni otārāpitāni imeṣām iha āśrame prativasantānāṃ viditaṃ || mahābhāgā ime ṛṣayo || so ṛṣīṇāṃ pādā vanditvā bhūyo vārāṇasīṃ saṃprasthito | anupūrveṇa vārāṇasīṃ praviṣṭo || tāni aṇḍakāni kālena samayena sarvāṇi trīṇi prabhinnāni ||

ekato ulūkapotako jāto dvitīyāto śārikapotako jāto tṛtīyāto śukapotako jāto || rājāṇattīye unnīyanti vardhīyanti || yatra velāye saṃvṛddhā sarve trayo paṇḍitā meghāvino manuṣyālāpino manujāye vācāye ālāpasaṃlāpaṃ karonti parasparaṃ || so dāni rājā brahmadatto teṣāṃ buddhibalaṃ jñātvā pṛthak pṛthak* rājadharmaṃ pṛcchati || te ca jñātvā vyākaronti || teṣāṃ vyākaraṇaṃ śrutvā sarveṣāṃ trayāṇāṃ rājā brahmadatto prīto saṃvṛtto ||

vārāṇasyām abhūd rājā brahmadatto pratāpavān* |
tasya rājño abhūt putrā sakunā trīṇi paṇḍitāḥ ||

prathamo kauśiko āsi dvitīyo āsi śāriko |
tṛtīyo ca śuko āsi sarve paṇḍitajātikāḥ ||

teṣāṃ buddhibalaṃ jñātvā tuṣṭo rājā janādhipaḥ |
rājadharmāṇi pṛccheyaṃ sarvāṃ pratyekaśo rahe ||

kauśikaṃ tāva pṛcchāmi śakunta bhadram astu te |
rājyaṃ praśāsamānasya kiṃ kṛtyaṃ putra manyase ||

kauśiko āha ||

cirasya vata māṃ tāto rājadharmāṇi pṛcchati |
hanta te haṃ pravakṣyāmi ekāgramanaso śṛṇu ||

na krodhasya vasaṃ gacche sa tu krodhaṃ nivārayet* |
na hi kruddhasya artho vā dharmo vākramati pārthiva ||

akruddhasya hi rājasya artho dharmo janādhipa |
prajñākramati sarvatra tasmā krodhaṃ nivārayet* ||

tato vivāde utpanne ubhau pakṣau samāhitaḥ |
ubhābhyāṃ vacanaṃ śrutvā yathādharmaṃ samācaret* ||

mā ca cchandā ca doṣā ca bhayā mohā ca pārthiva |
ubhābhyāṃ vacanaṃ śrutvā yathādharmaṃ samācaret* ||

na ca gacchati so hāniṃ paṇḍito hi arthakāraṇāt* |
yaśakīrtiñ ca rakṣanto svargaṃ mārgeti pārthiva ||

tato adharmaṃ varjetvā rājadharmehi pārthiva |
anuśāsa mahīpāla evaṃ tatra gamiṣyasi ||

rañjanīyeṣu kāmeṣu mātivelaṃ pramodyahi |
pramattasya hi kāmehi paraśatru balīyati ||

tato nagaravṛttāni sarvāṇi anuvartaye |
atha jānapadavṛttaṃ dharmeṇa anuvartayet* ||

paurajāna­padaṃ rāṣṭraṃ guṇehi abhidhārayet* |
bhogadravyapradānena kṛtyānāṃ karaṇena ca ||

tataḥ parijanaṃ sarvaṃ vaṭṭena abhidhārayet* |
bhogadravyapradānena abhedyapuruṣo bhave ||

anuraktaṃ viraktaṃ ca sarvaṃ jānesi pārthiva |
balāgre upajīviṣu paurajānapadeṣu ca ||

pratyavekṣitvā karmāntā bhūtāṃ harṣāṇi dāpayet* |
sarveṣu hiṃsāṃ varjetvā dharmeṇa phalam ādiśet* ||

yathā pūrvakehi rājehi āgatāṃ janatāṃ bahuṃ |
yathā rāṣṭraṃ niveśeya tathā kuruhi pārthiva ||

anugrahaṃ ca dīnānāṃ āḍhyānāṃ paripālanaṃ |
sadā vijitavāsīnāṃ karohi manujādhipa ||

dhanakrīḍārato rājā paradāraniratas sadā |
rāṣṭrasya apriyo bhavati kṣipraṃ jahati jīvitaṃ ||

alubdho punar medhāvī paradāravirataḥ sadā |
rāṣṭrasya priyo bhavati suciraṃ tāta jīvati ||

vairabandhaṃ ca mā kuryā pāṭirājehi pārthiva |
yo vairī hi mahīpāla vairam arpenti vairiṇaḥ ||

mitrabandhaṃ ca kuryāsi pāṭirājehi pārthiva |
dṛḍhamitrāṃ hi rājāno pūjenti aparā prajā ||

prakīrṇoccāraṇo māsi sarvārthehi janādhipa |
hetukāraṇasaṃyuktaṃ mantraṃ kālena vyāhare ||

guhyam arthaṃ ca dhārehi sadā vārehi pārthiva |
bhinnamantrā hi rājendrā anubhonti vyasanaṃ bahuṃ ||

guhyam arthaṃ dhārayitvā labhate vipulāṃ śiriṃ |
na cāmitravasam eti paścāc ca nānutapyati ||

ye ’muḍhamantrā avikīrṇavācā
yuktāś ca kāryārthe janā narendra |
na teṣu śatrū janayanti krodhaṃ
maṇiviṣāṇāṃ yathā śataghnīyo ||

guhyakam arthasaṃbandhaṃ saṃdhārayati yo naraḥ |
satru bhedabhayāt tasya dāsabhūto ca vartati ||

dharmas­thiteṣu ārakṣāṃ sadā kuryāsi pārthiva |
balacakraṃ hi niśrāya dharmacakraṃ pravartate ||

dharmas­thitānāṃ tejena sarvā śāmyanti ītayo |
samayena varṣanti devā śasyaṃ nivartate tahiṃ ||

dṛṣṭadharme hitārthaṃ ca saṃparāye sukhāni ca |
evaṃ bhoti mahārāja guṇavanteṣu yat kṛtaṃ ||

tasmāt taṃ parirakṣeyā rājā dharmeṇa pārthiva |
taṃ hi rāja hitaṃ tuhyaṃ rāṣṭrasyāpi ca taṃ hitaṃ ||

samīkṣākārī asyā hi sarvārthehi janādhipa |
koṣṭhāgāre ca koṣṭhe ca apramattaś ca saṃbhava ||

etāvatī arthavatī eṣā mahyānuśāsanī |
taṃ sarvam ogṛhītvāna evaṃ kuruhi pārthiva ||

evaṃ te pratipannasya yaśo kīrtiś ca bheṣyati |
kṣemaṃ bhaviṣyate rāṣṭraṃ ṛddhaṃ sphītaṃ janākulaṃ ||

kauśikasya śrutvā vākyaṃ śreṣṭhaṃ dharmārthasaṃhitaṃ |
tathā śārikaṃ pṛcchāmi rājadharmā bravīhi me ||

sārikapoto āha ||

cirasya vata māṃ tāta rājadharmāṇi pṛcchasi |
hanta te haṃ pravakṣyāmi ekāgramanaso śṛṇu ||

dvibhis tu pādakais tāta atra lokaḥ pratiṣṭhitaḥ |
alabdhalābho arthasya labdhasya parirakṣaṇaṃ ||

tasmād arthasya lābhārthaṃ labdhasya parirakṣaṇe |
dṛḍhaṃ kuryāsi vyāyāmaṃ dharmeṇa manujādhipa ||

yo vai bhūmipatir deva adharmeṇānuśāsati |
rāṣṭraṃ sya dubbalaṃ bhoti cchidrabhūtaṃ samantataḥ ||

yo ca bhūmipatir deva dharmeṇānuśāsati |
rāṣṭraṃ sya sthāvaraṃ bhavati ṛddhaṃ sphītaṃ janākulaṃ ||

nigṛhṇe nigṛhītavyaṃ pragrahārhāṃ ca pragṛhṇe |
saṃgṛhṇe saṃgṛhītavyāṃ anugraharucir bhava ||

yo nigrahaṃ na jānāti pragrahaṃ vā janādhipaḥ |
saṃgrahānugrahaṃ cāpi so arthā parihāyati ||

putrāṃś ca bhrātarāṃ cāpi śurāṃ sāhasikāṃ chavāṃ |
mā tvan te īśvarāṃ kāsi grāme janapadeṣu vā ||

anugrahaṃ kuryā bhūpo mātāpitārthaṃ pārthiva |
vimānitā hi dāyadyā udbhrāntā bhonti śatravaḥ ||

paṃca rāṣṭrā bhave rājyaṃ kuṭilaśatrusevitaṃ |
mā tāṃ ca viśvase tatra mā ca pratipadye utpathe ||

utpathe ca pratipanno kṣatriyo ca vasānugo |
amitrāṇāṃ vasam eti paścāc ca anutapyati ||

ātmanā balalābhārthaṃ amitrāṇāṃ pi nigrahe |
rāṣṭrasya anukampārthaṃ saṃtulehi janādhipa ||

samīkṣiyāna kathaya rātrau vā yadi vā divā |
upaśrotā hi tiṣṭhanti te śrutvā vikarensu te ||

śūro vyāvartyate kṣipraṃ āḍhyaḥ saṃgṛhṇate balaṃ |
arthavaśī mantrabalī kupito kare ’rthaṃ na te ||

tasmād arthavasaṃ vipraṃ saputradāraṃ pravāsayet* |
āḍhyaṃ mantravaraṃ vaiśyaṃ tanuṃ vāpi śaṭhaṃśaṭhaṃ ||

amātyaṃ deva kuryāsi paṇḍitam arthacintakaṃ |
alubdham anuraktaṃ ca rāṣṭrasya pariṇāyakaṃ ||

duṣprajñānām amātyānāṃ prajñāvikalpakāriṇāṃ |
rāṣṭrāṇi duḥkham edhanti rāṣṭrādhipatinā saha ||

paṇḍitānām amātyānāṃ prajñātejena pārthiva |
rāṣṭrāṇi sukham edhanti rāṣṭrādhipatinā saha ||

lubdho ca alpabuddhī ca amātyo manujādhipa |
naiva rājño hito bhoti rāṣṭrasyāpi na so hitaḥ ||

tasmād alubdhamedhāviṃ amātyaṃ manujādhipa |
mantrasyānuyuktaṃ kuryā rāṣṭrasya pariṇāyakaṃ ||

nāsti cārasamaṃ cakṣuḥ nāsti cārasamo nāyo |
tasmāc cāraṃ prayojeyyā sarvārtheṣu janādhipaḥ ||

sarvaṃ parijanaṃ rāṣṭraṃ saṃparigṛhṇa pārthiva |
balāgram upajīviñ ca kṛtyākṛtyehi pārthiva ||

tasmād dhīraṃ pratīhāraṃ pratipadyāsi pārthiva |
apramādaṃ sa kuryā ca tavam etat sukhāvahaṃ ||

etāvatī arthavatī eṣā mahyānuśāsanī |
taṃ sarvam ograhetvāna evaṃ kuruhi pārthiva ||

evan te pratipannasya yaśo kīrtiś ca bheṣyati |
kṣemaṃ bhaviṣyati rāṣṭraṃ ṛddhaṃ sphītaṃ janākulaṃ ||

kauśiko cāpi pṛcchito te pṛṣṭā vyākarensu me |
rājadharmaṃ yathātathā tvaṃ dāni śuka pṛcchasi ||

balaṃ katividhaṃ rājño paṇḍita arthacintaka |
rājadharmaṃ yathātathā icchitavyaṃ bravīhi me ||

śuko āha ||

balaṃ paṃcavidhaṃ rājñaḥ icchitavyaṃ narādhipa |
ekāgramanaso bhūtvā śṛṇohi vacanaṃ mama ||

prathamaṃ balaṃ sahajaṃ dvitīyaṃ putrabalaṃ tathā |
jñātimitrabalaṃ cāpi tṛtīyaṃ manujādhipa ||

caturaṃ­ga­balaṃ cāpi caturthaṃ bhavati pārthiva |
paṃcamaṃ ca balaṃ kruhi prajñābalam anuttaraṃ ||

etaṃ balaṃ paṃcavidhaṃ yasya cāpi janādhipa |
rāṣṭro ’sya sthāvaro bhoti ṛddhaṃ sphītaṃ janākulo ||

balavaṃ punar eteṣāṃ prajñābalam anuttama |
prajñābalena saṃgrahe kṛtyākṛtyaṃ janādhipa ||

akṛtyaṃ parivarjeti kṛtyaṃ ca anutiṣṭhati |
ātmano jñātimitrāṇāṃ rāṣṭrasya ca sukhāvahaṃ ||

kulīno ’pi hi duṣprajño rājārthe manujādhipa |
naiva rājño hito bhoti rāṣṭrasyāpi na so priyaḥ ||

kṣipraṃ tu naśyate rājyaṃ pratirājehi pārthiva |
viraktā prakṛtiyo ca anyaṃ mārganti svāmikaṃ ||

atīva satkṛto bhavati paṇḍito arthacintakaḥ |
varānyo ca sthāpayati śūrāṃ vīrāṃ vicakṣaṇāṃ ||

yaśaṃ ca iha lokasmiṃ saṃparāye ca svargati |
adharmaṃ parivarjetvā dharmam ācarate sadā ||

dharmaṃ cara mahārāja mātāpitṛṣu pārthiva |
iha dharmaṃ caritvāna rājā svargaṃ gamiṣyati ||

dharmaṃ cara mahārāja putradāre janādhipa |
iha dharmaṃ caritvāna rājā svargaṃ gamiṣyati ||

dharmaṃ cara mahārāja mitrāmātye janādhipa |
iha dharmaṃ caritvāna rājā svargaṃ gamiṣyati ||

dharmaṃ cara mahārāja śramaṇe brāhmaṇe tathā |
iha dharmaṃ caritvāna rājā svargaṃ gamiṣyati |
dharmaṃ cara mahārāja pure jānapadeṣu ca ||

iha dharmaṃ caritvāna rājā svargaṃ gamiṣyati ||

dharmaṃ cara mahārāja asmiṃ loke paratra ca |
iha dharmaṃ caritvāna rājā svargaṃ gamiṣyati ||

etāvatī arthavatī eṣā mahyānuśāsanī |
taṃ sarvam ograhītvāna evaṃ kuruhi pārthiva ||

evan te pratipannasya yaśo kīrti ca bheṣyati |
kṣemaṃ bhaviṣyate rāṣṭraṃ ṛddhaṃ sphītaṃ janākulaṃ ||

tān evam uvāca rājā brahmadatto pratāpavān* |
samantapaṇḍitā putrā nipuṇā arthacintakā ||

sarveṣāṃ vo kariṣyāmi vacanam anuśāsanīṃ |
dṛṣṭo dhārmikathayā vo artho yaṃ sāṃparāyikaḥ ||

pūrvenivāsaṃ bhagavāṃ pūrvejātim anusmaran* |
jātakam idam ākhyāsi śāstā bhikṣūṇam antike ||

anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṣitaṃ purā |
śuko ahaṃ tada āsi śāriputro ca sāriko ||

ānando kauśiko āsi brahmadatto śuddhodano |
evam idam aparimitaṃ bahuduḥkhaṃ
uccanīcaṃ caritaṃ purāṇaṃ |
vigatajvaro vigatabhayo aśoko svajātakaṃ
bhagavāṃ bhāṣati bhikṣusaṃghamadhye ||

iti śrīmahāvastu-avadāne triśakunīyaṃ nāma jātakaṃ samāptaṃ ||

atha bodhisatvas taṃ śukabhavaṃ jahitvā kumāro saṃvṛttaḥ daśakuśalāṃ karmapathāṃ deśeti ||

daśa vaśitā ākhyātā buddhenādityabandhunā |
bodhisatvāna śurāṇāṃ bhāṣato taṃ śṛṇotha me ||

vaśī āyuṣmanto dhīro pratibhāne tathaiva ca |
upapattiyā ca karme ca cinte ca vaśitāṃ gato ||

dharme ca ṛddhivaśitā abhiprāyavaśis tathā |
kāladeśe vaśī dhīro ity ete vaśitā daśa ||

vaśitādaśasu etāsu pratiṣṭhāya viśāradāḥ |
satvakoṭisahasrāṇi paripācenti nararṣabhāḥ ||

buddhakṣetraṃ viśodhenti bodhisatvā ca nāyakā |
bodhisatvā dyutimanto mahākāruṇalābhino ||

jātaka­parya­vasāne tahiṃ ca paripācitā |
caturaśītihi prāṇisahasrehi dharmo abhisaṃmato ||