Mahāvastu

30. The Story of Mālinī

buddhānām anutpāde pratyekabuddhā loke utpadyanti || tūṣṇīkaśobhanā mahānubhāvā ekacarā khaḍgaviṣāṇakalpā ekam ātmānaṃ damenti parinirvāyanti || aparo dāni pratyekabuddho kāśibhūmiṣu pūrvāhṇe grāmaṃ piṇḍāya praviśati prāsādikena abhikrāntapratikrāntena ālokitavilokitena saṃmiñjitaprasāritena saṃ­ghaṭīpātracīvara­dhāra­ṇena nāgo viya kāritakāraṇo antargatehi indrayehi abahirgatena mānasena sthitena dharmatāprāptena yugamātraṃ prekṣamāṇaḥ || grāmiko ca grāmato araṇyaṃ nirdhāvati karmāntaṃ pratyavekṣaṇāye prāsādiko abhiprasannadevamanuṣyo || pratyekabuddho taṃ grāmaṃ sāvadānaṃ piṇḍāya caritvā yathādhautena pātreṇa tataḥ grāmāto nirdhāvati || prāyonnakālo vartati na ca kenacid bhikṣā dinnā || grāmiko karmāntā pratyavekṣayitvā punar grāmaṃ praviśati paśyati ca naṃ pratyekabuddhaṃ grāmato nirdhāvantaṃ || tasya bhavati || prāyonnakālo vartati || jānāmi tāvaṃ kiṃ imena pravrajitena bhaikṣaṃ labdham iti || grāmikaḥ pratyekabuddham upasaṃkramya pṛcchati || ārya labdhaṃ bhaikṣaṃ ti || pratyekabuddho tūṣṇīkaśobhano tucchakaṃ pātraṃ grāmikasya darśayati || grāmiko pratyekabuddhasya tucchakaṃ pātraṃ dṛṣṭvā nam āha || yāvad asaṃvibhāgaśīlo jano yatra nāma evarūpo dakṣiṇīyo evaṃ mahantāto grāmāto yathādhautena pātreṇa nirdhāvati || ime kiṃ uddīpayaṃ paribhuṃjanti || so āha || bhagavaṃ āgaccha ahaṃ te āhāraṃ dāsyāmi || so taṃ pratyekabuddhaṃ gṛhītvā taṃ grāmaṃ praviṣṭo || so catuḥmahāpathe sthitvā avidhāvidhā ti krandati || avasthitagrāmikasya avidhāvidhan ti śabdaṃ śrutvā sastrīmanuṣyo grāmo sannipatitaḥ || grāmikasya upasaṃkramitvā pṛcchanti || kiṃ kṣemaṃ kiṃ avidhāvidhaṃ ti krandasi || grāmika āha || krandāmi yenaite na saṃvibhāgaratā na saṃvibhāgaśīlāḥ yatra nāma evaṃ mahantāto grāmāto eko bhikṣu yathādhautena pātreṇa nirdhāvati || te dāni grāme mahallakā tasya grāmikasya śrutvā taṃ pratyekabuddhaṃ satkartavyaṃ manyensu || grāmikena pratyekabuddhaṃ gṛhaṃ praveśetvā āhāreṇa pratimānetvā yāvajjīvam upanimantrito || aham āryasya nimantremi yāvajjīvaṃ sarvasukhopadhānena || svayaṃdhītā saṃveditā || evan tuvaṃ āryaṃ taṃ divasam āhāreṇa upasthihisi || dārikā prītā tuṣṭā saṃvṛttā || śobhanaṃ me kalyāṇaṃ karma sevitaṃ || sā dāni taṃ pratyekabuddhaṃ divasam āhāreṇa upasthihati prāsādikābhiprasanna­deva­manuṣyā || pratyekabuddho parijñātabhojano sarvāśuciparikṣīṇo mahābhāgo || tasya dāni grāmikasya dhītus tāṃ pratyekabuddhasya īryāṃ paśyitvā udāraṃ pasādaṃ jātaṃ || tathā anye pi janā prasannā || so dāni pratyekabuddho tasya grāmikasya prasādena tatraiva grāmakṣetre anupādāya parinirvṛto || tato grāmikena taṃ pratyekabuddhaṃ dhyāyetvā stūpaṃ kṛtaṃ na cātikhuḍḍākaṃ na cātimahantaṃ sudhāmṛttikālepanaṃ || sā dāni grāmikasya dhītā taṃ stūpaṃ daivasikaṃ kāṃsyapātreṇa pūjeti gandhena mālyena ca dhūpena ca || paścāt tato stūpāto taṃ nānāprakāraṃ mālyaṃ vātena apakarṣīyate || tāye dāni taṃ mālyaṃ saṃkaḍḍitvā ceṭīhi sārdhaṃ dīrghamālāguḍikā nicitopacitā nānāpuṣpāṇāṃ || tatra tāye mālāye taṃ pratyekabuddhasya stūpaṃ sarvaṃ pariveṭhitaṃ || tasyā tāṃ mālāṃ tahiṃ stūpe sthitāṃ ca mālā ca sarvā rūpeṇa ca tejena ca abhibhavitvā tiṣṭhantīṃ deveṣu divyam āyuḥpramāṇaṃ kṣapetvā śobhantīṃ dṛṣṭvā ati-r-iva cittaprasādam utpannaṃ || sā dāni prasannacittā praṇidhānam utpādeti || yādṛśeṣā mālā atra stūpe śobhati etādṛśā me mālā mūrdhni prādurbhaveyā yatra yatra upapadyeyaṃ ||

sā dāni taṃ kalyāṇaṃ karmaṃ kṛtvā tatra cyavitvā deveṣūpapannā ratanamālāye ābaddhā tasyā tahiṃ upapannāye apsarasāṃ śatasahasraṃ parivāresi ||

tato pi cyutā vārāṇasīyaṃ kṛkisya rājño agramahiṣīye kukṣismiṃ upapannā || navānāṃ vā daśānāṃ vā māsānām atyayena devīye dārikā prajātā prāsādikā darśanīyā ratanamālāye ābaddhā || tasyā mālinīti nāmaṃ kṛtaṃ || rājño kṛkisya priyā manāpā tathā sarvasya parijanasya sammatā sarvasyādhiṣṭhānasya yāvat kṛtapuṇyā dārikā ||

pratiy­eka­buddho grāmaṃ piṇḍāya upasaṃkrame |
yathādhautena pātreṇa tato grāmāto niṣkramet* ||

tam enaṃ grāmiko dṛṣṭvā saṃbuddham idam abravīt* |
kiñci arogo bhagavāṃ labhyate piṇḍayāpanaṃ ||

tato ’sya bhagavan pātraṃ grāmikasya praṇāmaye |
na cātra adarśī bhikṣāṃ daurmanasyaṃ grāmikasya ’bhūt* ||

andhabhūto ayaṃ loko mithyādṛṣṭihato sadā |
etādṛśaṃ dakṣiṇīyaṃ na pūjenti yathārahaṃ ||

grāmāntaṃ upasaṃkramya sthihitvāna catuṣpathe |
avidhāvidhaṃ ti krandati tato sannipate janāḥ ||

mahājano samāgatvā istriyo puruṣā pi ca |
grāmikaṃ upasaṃkramya kiṃ karoma avidhāvidhaṃ ti ||

grāmiko āha ||

yaṃ nūnaṃ koṭi yuṣmākaṃ na saṃvibhāgarato jano |
eṣo hi etasmiṃ grāmasmiṃ eko bhikṣu vihanyati ||

grāmikasya vacanaṃ śrutvā sarvo grāmo sa-istriyo |
sārāyaṇīyaṃ karensu saṃbuddhasya punaḥ punaḥ ||

tam enaṃ grāmiko vaca sabhāryāko saputrako |
sarvasukhavihāreṇa nimantremi tathāgataṃ ||

grāmikasya svakā dhītā śucivastrā suvāsanā |
ācāraguṇasampannā upasthīya tathāgataṃ ||

grāmikasya prasādena tasmiṃ grāmasmiṃ suvrato |
saṃbuddho parinirvāyi ṛṣi kṣīṇapunarbhavaḥ ||

taṃ nirvṛtaṃ dhyāyetvāna stūpaṃ kāresi grāmiko |
nṛtyavāditagītena pūjāṃ kāresi maharṣiṇo ||

samāsādya sitaṃ puṣpaṃ vātena apakarṣitaṃ |
ekādhyaṃ saṃharitvāna dīrghamālāṃ vagūhayet* ||

sā yādṛśī tatraiva mahyaṃ mālā citrā upaniśritā |
etādṛśī me śirasi bhotu mālā yathā ayaṃ ||

yatra yatropapadyehaṃ tatra m’ etaṃ samṛdhyatu ||

sā taṃ karmaṃ karitvāna kalyāṇaṃ buddhavarṇitaṃ |
trāyastriṃśeṣu deveṣu upapadyi ’tha apsarā ||

apsarā­śata­sahasraṃ ca puraskṛtvāna tāṃ sthitā |
tāsāṃ sā pravarā śreṣṭhā nārī sarvāṅgaśobhanā ||

tato tāsāṃ cyavitvāna devakanyā maharddhikā |
rājño kṛkisya bhāryāya kukṣismiṃ upapadyi ’tha ||

nirgate dvādaśamāse rājabhāryā prajāyata |
mālinīṃ nāma nāmena nārīṃ sarvaṅgaśobhanāṃ ||

+ + + + + + ativarṇā atirūpavatī abhūt* |
śreṣṭhā ca rājakanyānāṃ dhītā sā kāśirājino ||

ācāraguṇasampannā śucivastrā suvāsanā |
rājño kṛkisya antike tiṣṭhate prāṃjalīkṛtā ||

tam enam avadad rājā tiṣṭhantīṃ prāṃjalīkṛtāṃ |
brāhmaṇāṃ me tuvaṃ bhadre bhojāpehi atandritā ||

pituḥ sā vacanaṃ śrutvā brāhmaṇānām anūnakāṃ |
viṃśatsahasrāṃ bhojeti sarvakāmehi mālinī ||

tam enaṃ brāhmaṇā dṛśya mālinīm apsaropamāṃ |
rāgagrasitacittāś ca ullapanti punar punaḥ ||

uddhatāṃ unnatāṃ dṛṣṭvā capalāṃ prākaṭendriyāṃ |
mālinī saṃvicinteti na ime dakṣiṇārahā ||

sā āruhitvā prāsādaṃ samantena vilokaye |
adarśī bhagavato siṣyaṃ saṃbuddhasya śirīmato ||

sā prāsādavaragatā kāśikavaracandanena āliptā |
rājño kṛkisya dhītā sarvā diśatā viloketi ||

sā addaśāsi + + + prāsādiken’ iṃjitena praviśantāṃ |
buddhasya śrāvakān bāhitapāpāṃ antimaśarīrāṃ ||

sā dāsīṃ preṣeti eteṣāṃ ṛṣīṇāṃ vandanaṃ bruhi |
vanditvā ca bhaṇāhi praviśatha bhadanta niṣīdātha ||

sā dāsī upagamya pādāṃ vanditvā bhāvitātmanāṃ |
prāñjalikṛtā avocat praviśatha bhadanta niṣīdātha ||

rāgā upātivṛttā viśāradā agrapaṇḍitā loke |
buddhasya śrāvakā bāhitapāpā antimaśarīrāḥ ||

taṃ pāṇḍaraṃ ca sukṛtaṃ sutoraṇaṃ khaḍga-asiguptaṃ |
praviśensuḥ antaḥpuraṃ rājño dhītuḥ manāpāye ||

kāśikapratyāstaraṇaṃ suvicitrakalāpakaṃ maṇivicitraṃ |
vicitrapuṣpāvakīrṇaṃ prajñaptaṃ āsanaṃ āsi ||

padmam iva śubhābhāsaṃ jaleruhaṃ yatha jale anupaliptaṃ |
tatha anupaliptacittā tatra niṣīde vigatamohā ||

śālīnāmodanavidhim akālakam anekavyaṃjanam upetaṃ |
svahastam upanāmayate yathā bhadantāna abhiroce ||

te bhikṣū avacensuḥ śāstā mo agrapaṇḍito loke |
tasyā prathamaṃ bhaktaṃ so bhuṃjaye va mahāvīro ||

buddho ti sruṇitva ghoṣaṃ loke kutūhalaṃ aśrutapūrvaṃ |
adhikataraṃ sā prasīde imehi kila so viśiṣṭataro ||

sā mālinī avoca bhuñjitvā śāstuno haratha bhaktaṃ |
abhivādanaṃ ca brutha mama vacanāto lokanāthasya ||

adhivāse bhaktaṃ bhagavāṃ suvetanā sārdhaṃ bhikṣusaṃghena |
antaḥpurasya madhye rājño dhītuḥ manāpāya ||

te dāni bhagavato kāśyapasya agraśrāvakā tiṣyo ca bhāradvājo mālinīye bhaktaṃ paribhuṃjitvā bhagavato kāśyapasya bhaktam ādāya ṛṣivadanaṃ nirdhāvitā || bhagavato kāśyapasya piṇḍapātram upanāmetvā mālinīye vacanena bhagavantaṃ kāśyapaṃ vandanaṃ vadensu || kṛkisya bhagavaṃ kāśirājño dhītā bhagavato vandanaṃ pṛcchati saśrāvakasaṃghasya śuvedāni ca bhaktena nimantreti sārdhaṃ bhikṣusaṃghena rājño kṛkisya antaḥpure tasyā bhagavāṃ adhivāsetu anukampām upādāya || bhagavatā kāśyapena vaineyavaśena adhivāsitaṃ || ye tehi mahāśrāvakehi sārdhaṃ puruṣā gatā bhagavato kāśyapasya ovādam ādāya tehi gatvā mālinīye niveditaṃ || adhivāsitaṃ tena bhagavatā kāśyapena śuvedāni bhaktaṃ sārdhaṃ bhikṣusaṃghena || mālinīye teṣāṃ puruṣāṇāṃ śrutvā tām eva rātriṃ prabhūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ pratijāgaritvā bhagavato kāśyapasya kālam ārocāpitaṃ || bhagavāṃ kālajño velājño samayajño pudgalajño pudgalaparāparajño || kālyam eva nivāsayitvā pātracīvaram ādāya yena cārikāvikālo saṃprāpto sāyaṃ māgadhe prātarāśe vartamāne sārdhaṃ viṃśatīhi bhikṣusahasrehi vārāṇasiṃ nagaraṃ praviśet* || haṃsapraḍīnakam iva buddhā bhagavanto nagaraṃ praviśanti || dakṣiṇapārśve tiṣyo mahāśrāvako || vāme pārśve bhāradvājo mahāśrāvakaḥ || teṣāṃ pṛṣṭhato catvāro mahāśrāvakā caturṇāṃ aṣṭa aṣṭānāṃ ṣoḍaśa ṣoḍaśānāṃ dvātriṃśa dvātriṃśatānāṃ catuṣaṣṭi || evaṃ bhagavāṃ viṃśatīhi bhikṣusahasrehi puraskṛto rājño kṛkisya antaḥpuraṃ praviśati || bhagavato nagaraṃ praviśantasya onatā bhūmir unnamati samaṃ bhūmitalaṃ jātaṃ saṃsthāti || aśuci­pāṣāṇa­śarkarakaṭhallā bhūmiṃ praviśanti muktapuṣpāvakīrṇā mahī saṃsthāti || puṣpopagā vṛkṣā puṣpanti phalopagā vṛkṣā phalanti | ye tatra mārge vāmadakṣiṇena vāpīyo vā puṣkariṇīyo vā śītalasya vārisya bharitā bhavanti utpalapadumakumuda­puṇḍa­rī­kana­linīsaugandhikāpracchannā | udupānamukhā toyaṃ prasyandati | aśvā hīṣyanti ṛṣabhā nardanti hastikuṃjarā nardanaṃ muṃcanti || samanantaraṃ indrakīlaṃ pādena cokramati sarvaṃ ca nagaraṃ prakampati | andhā ālokenti badhirāḥ śabdaṃ śṛṇvanti unmattakāḥ smṛtiṃ pratilabhante vyādhitā vyādhito muṃcanti gurviṇīyo arogāḥ prasūyanti nagnānāṃ cailāḥ prādurbhavanti bandhanabaddhānāṃ bandhanāni sphuṭanti peḍākaraṇḍāvṛtāni ratanāni saṃghaṭṭanti bhājanāni raṇanti | ye bhavanti nagare parivādinīyo vallakīyo veṇuvīṇāmṛdaṃ­gabherīpaṇavā asaṃkhatāny api aghaṭṭitāni saṃpravādyanti | śukasārikakokilahaṃ­samayūrāḥ svakasvakāni rutāni muṃcanti || caturaṅgulena ca bhūmiṃ asaṃspṛśanto gacchati dharaṇitale ca padacakrāṇi prādurbhavanti sahasrārāṇi sanābhikāni sarvākāraparipūrṇāni antarīkṣe ca devā divyāni tūryasahasrāṇi pravādayanti divyāni puṣpavarṣāṇi pravarṣanti || bhagavāṃ kāśyapo saśrāvakasaṃgho edṛśāye vidhīye edṛśāye vibhūṣāye edṛśena samudayena edṛśāye ṛddhīye edṛśena vibhavena devamanuṣyehi satkriyanto saśrāvakasaṃgho rājño kṛkisya antaḥpuraṃ praviṣṭo || bhagavāṃ mālinīye saśrāvakasaṃgho tahiṃ abhyantarime catuḥśāle mahāsatkāreṇa pariviṣṭo prabhūtena praṇītena svādanīyena bhojanīyena ṛjurasena agrarasena avigatarasena pratyagrarasena || bhagavāṃ bhuktāvī saśrāvakasaṃgho dhautahasto apanītapātro mālinīṃ dharmayā kathayā saṃdarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃ­praharṣayitvotthāyāsanāto prakrame ||

yāni tāni kṛkisya kāśirājño viṃśati brāhmaṇasahasrāṇi nityabhojikā te kupitā yaṃ mālinīye bhagavāṃ kāśyapo saśrāvakasaṃgho rājakule pariviṣṭo mahatā satkāreṇa mahatā sanmānena || tehi sarvā brāhmaṇapariṣā sannipātitā anekāni brāhmaṇasahasrāṇi || tena kālena tena samayena brāhmaṇākrāntā pṛthivī bhavati || saṃnipatitā mālinīṃ ghātetukāmā || eṣā yeva atra rājakule brāhmaṇānāṃ kaṇṭako utpanno || kṛkiś ca rājā brāhmaṇeṣu abhiprasanno tasya viṃśa brāhmaṇasahasrā daivasikaṃ bhuṃjanti eṣā ca pitṛṇā brāhmaṇānāṃ niyojitā etāni brāhmaṇāni daivasikaṃ bhojehīti etāye brāhmaṇānāṃ avamanyitvā śramaṇā rājakule praveśitā eṣāṃ ca edṛśo pūjāsatkāro kṛto || sā eṣā yat taṃ brāhmaṇānāṃ upajīvyaṃ rājakulāto pūjāsatkārārthaṃ śramaṇānāṃ pariṇāmeti mānayantīti || tehi brāhmaṇehi eṣo vyavasāyo kṛto mālinī māretavyā || kṛkī ca kāśirājā janapadaṃ pratyavekṣako va gato || tehi brāhmaṇehi kṛkisya rājño dūto preṣito || edṛśaṃ mālinīye brāhmaṇānāṃ mūle abahumānam utpannaṃ | kāśyapasya saśrāvakasaṃghasya rājakulaṃ praveśitvā edṛśo ca pūjāsatkāro kṛto brāhmaṇānāṃ darśanaṃ pi na deti || yathā mahārājena saṃdiṣṭaṃ tathā na karoti || yan tu brāhmanānāṃ rājakule nityakaṃ viṃśatīnāṃ brāhmaṇasahasrāṇāṃ taṃ pi na vartati || mālinī brāhmaṇānāṃ darśanaṃ pi na deti || rājā śrutamātreṇaiva janapadātto vārāṇasim āgato paśyati anekāṃ brāhmaṇānāṃ sahasriyo samāgatāni || so yena brāhmaṇās tenaiva gato || brāhmaṇā pi rājño pratyudgatā jayena vardhāpayitvā etāṃ prakṛtiṃ mālinīye taṃ sarvaṃ kṛkisya rājño nivedenti || mahārāja eṣā mālinī brāhmaṇānāṃ kaṇṭako utpannā na śakyaṃ brāhmaṇehi rājño nityakaṃ pratīcchituṃ yāvan na mālinī ghātitā || eṣa samagrāye brāhmaṇaparṣāye niścayo utpanno || rājā pi brāhmaṇyo | eṣā brāhmaṇapariṣāya kriyā anuparivartitavyā || yadi te brāhmaṇyaṃ aparityaktaṃ mālinīṃ parityajāhi | atha te mālinī aparityaktā nāsti te brāhmaṇyaṃ || brāhmaṇapariṣāyā kriyām anuparivartantasya tasya rājño etad abhūṣi || imā brāhmaṇākrāntā pṛthivī bahubrāhmaṇyā | yadi mālinīṃ na parityajiṣyāmi ḍimbaṃ bhaviṣyati | naivaṃ mālinī bhaviṣyati naivam ahaṃ ||

tyajed ekaṃ kulasyārthaṃ grāmārthaṃ tu kulaṃ tyajet* |
grāmaṃ janapadasyārthaṃ ātmārthaṃ pṛthivīṃ tyaje ||

te dāni kāśirājñā mālinī parityaktā || yathā brāhmaṇapariṣāye abhiprāyam tathā bhavatu || te dāni brāhmaṇā āhansu || yadi parityaktā mālinī āṇāpiyatu rājñā || tato tena bāhire nagarāto brāhmaṇānāṃ mūle sthitakena dūto preṣito || āgacchatha mālinīm ānetha tti || rājavacanena dūto rājakulam anuprāptaḥ || āgaccha mālinī parityaktāsi pitari brāhmaṇānāṃ | brāhmaṇehi jīvitād vyaparopyasi || mālinīye mātaraṃ āgatvā ārāvo mukto sarveṇa ca antaḥpureṇa || nagare sarvajano tena ārāvaśabdena utkaṇṭhito ākulībhūto || mahaṃ āsi rodanaṃ ||

mālinī vārāṇasīto dūtena niṣkāsyati pituḥ sakāśaṃ || sā dāni dūtehi niṣkāsītā pituḥ allīpitā || iyaṃ mahārāja mālinī || rājñā aśrukaṇṭhena rudanmukhena mahato janakāyasya mālinī brāhmaṇānāṃ dattā parityaktā pitare || sā dāni mālinī yatra kāle pitari parityaktā brāhmaṇānām ājñākṛtā || tataḥ mālinī prāṃjalīkṛtā brāhmaṇapariṣāye praṇipatitvā || icchāmi ekāṃ prajñaptiṃ brāhmaṇapariṣā yadi pramāṇan ti || te āhansu || jalpa yā te vijñapti || āha || ahaṃ pitari brāhmaṇānāṃ parityaktā yuṣmākaṃ ahaṃ vaśagatā || brāhmaṇapariṣāye evam eva niścayo mālinī māretavyā || tad icchāmi brāhmaṇapariṣāyam eva sakāśāto saptāhaṃ jīvituṃ dānaṃ dāsyāmi puṇyaṃ ca kariṣyāmi || ahaṃ ca brāhmaṇānāṃ kṛtopasthānā mayāpi brāhmaṇā upasthāpitā pitur vacanena || tato me saptāhasyātyayena māretha yaṃ vā vo kṣamati taṃ karotha || teṣāṃ brāhmaṇānāṃ mahattarakānām utpannaṃ || evam etaṃ yathā mālinī jalpati cirakālam etāye brāhmaṇā upasthāpitā pitur vacanena bhojāpitāḥ | paścā etāye pāpakaṃ cittam utpannaṃ yaṃ brāhmaṇāṃ mellitvā śramaṇānām abhiprasannā || tato nārhati bhūyo śramaṇānāṃ dānaṃ dātuṃ utsṛṣṭā na teṣāṃ brāhmaṇānām eva eṣā saptarātraṃ dānaṃ dāsyati | tad dīyatu etāya vijñaptiḥ mucyatu saptarātraṃ saptāhasyātyayena haniṣyati || yaṃ kāraṇaṃ brāhmaṇapariṣāye eṣa niścaya utpannas taṃ mālinīye jīvamānāya kāryaṃ || tasyā tehi brāhmaṇehi dattā vijñaptiḥ || saptarātram utsṛṣṭā mahato janakāyasya brāhmaṇānāṃ sakāśāto apramādā bhaveyā saptarātraṃ pi na vilupe tti || sā dāni osṛṣṭā samānāpi nūnaṃ sārdhaṃ mahatā janakāyena parivṛtā punaḥ rājakulaṃ praviṣṭā pitaraṃ vijñāpeti || icchāmi imāni sapta divasāni dānaṃ ca dātuṃ puṇyaṃ ca kartuṃ yatra mama abhiprāyo || rājā āha || evam astu karohi putri puṇyaṃ yatra te abhiprāyo || sā āha || bhagavantaṃ kāśyapaṃ samyaksaṃbuddhaṃ saśrāvakasaṃghaṃ saptāham iha rājakule pariviṣeyaṃ || rājā āha || anumodāhi tvaṃ || bhagavāṃ kāśyapo saśrāvakasaṃgho rājakule saptāhaṃ bhaktena upanimantrito || anukampām upādāya bhagavatā kāśyapena vaineyavaśena mahājanakāyaṃ vinayam āgamiṣyatīti adhivāsitaṃ || te brāhmaṇā parikupitā icchanti hanituṃ jīvantīṃ || mālinī prāṃjalīkṛtā || kṣamatha tāvat saptāhaṃ yāvad dadāmi dānaṃ || dadanto brāhmaṇā kāmakāro vaḥ ||

tāye prathamasmiṃ divasasmiṃ śāstā bhojāpito saha gaṇena antaḥpurasya madhye mātuś ca pituś ca madhyagatāye || śāstā ca prasādanīyāṃ rājño kathaye kathāṃ || vinīvaraṇe ca dharme abhisameti rājā antaḥpureṇa saha || dvitīyasmiṃ divasasmiṃ vinesi paṃca putraśātā || tṛtīyasmiṃ divasasmiṃ yo teṣām abhūṣi parivāro ca || caturthasmiṃ divase rājāmātyāṃ vineti saṃbuddaḥ || paṃcame yaṃ ca balāgraṃ prathamaphale niveśaye śāstā || ṣaṣṭhasmiṃ divasasmiṃ rājācāryaṃ vineti saṃbuddhaḥ || nigamāṃ ca saptame śrotāpattiphale vinaye || rājāpi hṛṣṭacitto saṃbuddhaṃ paśyiya saha gaṇena bhagavantaṃ kāśyapaṃ nimantrayed agrabhaktena || mālinīye saptame divase bhagavantaṃ kāśyapaṃ bhuktāviṃ viditvā apanītapātraṃ praṇidhānam utpāditaṃ || anantareṇāhaṃ duḥkhasyāntaṃ kareyaṃ | edṛśo me putro bhaveyā yathāyaṃ bhagavanto kāśyapo devamanuṣyāṇāṃ arthacaryāṃ carati || evaṃ mama putro anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbodhitvā devamanuṣyāṇām arthacaryāṃ caratu || mālinīye bhrātā aniyavanto nāma kumāro | tenāpi praṇihitaṃ || edṛśo me pitā bhaveyā yathāyaṃ bhagavāṃ kāśyapo etarahiṃ | tatra ca ahaṃ duḥkhasyāntaṃ kareyaṃ || evaṃ bhagavatā kāśyapena kṛkī ca kāśirājā sāntaḥpuro paṃca kumāraśatā amātyā ca bhaṭṭabalāgraṃ yobhūyena ca naigamā sarve āryadharmehi vinītā || teṣām etaḍ abhūṣi || asmākaṃ mālinī kalyāṇamitrā mālinīm āgamya asmākaṃ sarvadharmeṣu dharmacakṣur viśuddhaṃ || tāṃ brāhmaṇā jīvitād vyaparopayiṣyanti || api nāma vayaṃ ātmānaṃ parityajeyāma na mālinīṃ || tehi teṣāṃ brāhmaṇānāṃ saṃdiṣṭaṃ || ete vayaṃ mālinīye saha āgacchāmaḥ mālinī asmākaṃ kalyāṇamitrā na yuṣme śaktā asmehi jīvantehi mālinīṃ jīvitād vyaparopayituṃ || yadā vayaṃ sarve na bhavāma evaṃ yuṣme śaknotha tāṃ mālinīṃ jīvitād vyaparopayituṃ || te dāni saparivārāḥ sabalavāhanāḥ mālinīm agrato kṛtvā vārāṇasīto nirgamya yena tāni brāhmaṇasahasrāṇi tena praṇatā || te brāhmaṇās taṃ anantaṃ balāgraṃ dṛṣṭvā mālinīye saha āgacchantaṃ bhītā trastā || tehi dūto preṣito rājño ca || nirgamyatu muktā bhavatu mālinī taṃ divasaṃ yā caiṣā uddhṛtadaṇḍā eṣā pitare ālokaṃ nisṛṣṭā bhavatūddhṛtadaṇḍā || eṣā na asmākaṃ mālinī aparādhyati | kāśyapo asmākaṃ saparivāro aparādhyati tasya vayaṃ daṇḍaṃ kariṣyāmaḥ ||

tehi dāni sannaddhakavacitāḥ sahasrayogā daśa puruṣā ṛṣivadane preṣitāḥ kāśyapaṃ śramaṇaṃ saśrāvakasaṃghaṃ jīvitād vyaparopayatha || te bhagavatā kāśyapena maitryā sphāritvā āryadharmehi pratiṣṭhāpitā || tehi brāhmaṇehi apare viṃśa puruṣāḥ sannaddhakavacitāḥ preṣitāḥ kāśyapaṃ śramaṇaṃ jīvitād vyaparopayatha || te puruṣā ṛṣivadanaṃ gatāḥ sannaddhāḥ sapraharaṇāḥ || te pi bhagavatā maitryā sphāritvā ārye dharme pratiṣṭhāpitāḥ || evaṃ triṃśac catvāriṃśa paṃcāśaṃ yattakā preṣitā tattakā kāśyapena bhagavatā maitryāya sphāritvā āryadharmehi pratiṣṭhāpitāḥ || ākarṣaṇā eṣā buddhānāṃ || bhagavatā vaineyasatvānāṃ ākarṣaṇatāyai yattakā tahiṃ buddhavaineyā āsi tehi brāhmaṇasahasrehi tattakā tehi visarjitāḥ te ca bhagavatā sarve āryadharmehi vinītāḥ || mithyāpratipannā avaśiṣṭā anekaprāṇasahasriye || teṣām āryadharmehi vinītānāṃ bhavati || na ete brāhmaṇā buddhamāhātmyaṃ jānanti | yadi ete bhagavantaṃ kāśyapam upasaṃkramensuḥ mahatā arthena saṃyujyensuḥ || tehi teṣāṃ brāhmaṇānāṃ dūto preṣito || bhagavāṃ kāśyapo samyaksaṃbuddho mahātmā mahākāruṇiko lokasyānugrahapravṛtto || mā bhavanto bhagavato kāśyapasyāntike bhikṣusaṃghasya bādhituṃ pradūṣetha || evaṃ mānaṃ ca madaṃ ca jahitvā āgacchatha sarve bhagavato kāśyapasya pādavandanaṃ mahatā arthena saṃprayujyatha ||

satya apiśunavarṇā naṃ ca arthavatī śucī |
anyeṣāṃ madhurā vyaktā buddhasya sakhilā girā ||

tarpaṇīyā nirvamhaṇī sarvadāhavināśanī |
nelavarṇā sukhavarṇā buddhasya sakhilā girā ||

agadgadā avikalā avitathā ananyathā |
yathātathā avikalpitā buddhasya sakhilā girā ||

jñeyajñānā anutpannā anosānā asādiśā |
naravaśā suvibhaktā ca vācā amitabuddhino ||

satyaṃ cāpiśunaṃ ca bhāṣati
sa sarvataḥ puna maitracitto |
upakāre paramārthasaṃhitaṃ
etaṃ vā paramaṃ subhāṣitaṃ ||

āviṣṭaṃ gaditaṃ sa bhāṣati
uccanīcam atha api madhyamaṃ |
anupadaṃ anvakṣaraṃ viśuddhaṃ
etaṃ vā paramaṃ subhāṣitaṃ ||

paramakaruṇam uditayuktāṃ
girāṃ bhāṣati daśaphalayuktāṃ |
aṣṭāṃg’ upetacatuṣprakārāṃ
etaṃ vā paramaṃ subhāṣitaṃ ||

vācāṃ bhāṣati paṃcapuṇyāṃ
suniścitāṃ vā puna chinnasaṃśayāṃ |
na ca karma kiṃci karoti pāpaṃ
tathāvidhaṃ uttamapauruṣatvaṃ ||

evaṃ upetaṃ varalakṣaṇehi
mahādyutigaṇam anuśāsate |
varaṃ jñātīratanaṃ prahāya
ratiṃ ca sphītāṃ abhiniṣkrame ||

amṛtapadaṃ jigīṣuṃ nandajātā
drumasāraṃ varagandham uttamaṃ |
locetvāna kṛtavikṛtaṃ taṃ
atha tenaiva pacesi odanaṃ ||

evam iha kāśyapaṃ maharṣi
paribhāṣanti janā parīttaprajñāḥ |
svākhyātapadaṃ aninditaṃ
puruṣājāniyam anatikramaṃ ||

śamitāviṃ prahāya puṇyapāpaṃ
bhavasaṃyojanasaṃkṣaye rataṃ |
śāntaṃ suvibhaktamānasaṃ
taṃ jano garahati anaṃganaṃ ||

bhikṣū ca upāsakā ime
bahu kāśyapaśāsane ratā |
jvalitaṃ va hutāśanaṃ śikhiṃ
etha vandāma sametya kāśyapaṃ ||

eṣo dvipadānam uttamo
so cakṣudado vināyako |
mānaṃ ca madaṃ ca viprahā
etha vandāma sametya kāśyapaṃ ||

te brāhmaṇā sarve nityatvaniyatarāśī buddhasahasram api yadi dharmaṃ deśeya abhavyā te dharmam ājānituṃ buddhe ca dharme ca saṃghe ca prasādayituṃ || te dāni daṇḍalaguḍahastā yena bhagavān kāśyapo tena pradhāvitā || bhagavatā pṛthivīdevatā ābhāṣṭā || sā dāni tālamātreṇa ātmabhāvena bhagavato purato sthitā || bhagavāṃ tāṃ pṛthivīdevatām āha || ke ca te tatra brāhmaṇā bhavanti || sā dāni āha || ete mama pṛthivīnisṛtā dāsā || bhagavān āha || tena hi yathā dāsā parākramyante tathā parākrama || sā dāni mahāntaṃ tālaskandham unmūletvā yena te brāhmaṇā tena pratyudgatā || taṃ tālaskandhaṃ pṛthivīye chaṭāchaṭāye uparipatitaṃ || te brāhmaṇā bhītā nāśanaṣṭāḥ ||

iti śrīmahāvastu-avadāne mālinīye vastu samāptaṃ ||