Mahāvastu

46. The Kinnarī Jātaka

bhikṣū bhagavantam āhansuḥ || bhagavatā yaśodharā khedena labdhā || bhagavān āha || na bhikṣavo idānīm eva yaśodharā khedena labdhā anyadāpi eṣā mayā mahatā khedena mahatā śrameṇa mahatā vīryeṇa labdhā || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan* || bhagavān āha || anyadāpi bhikṣavo ||

bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ hastināpure rājā subāhur nāma rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano ṣaṣṭinagarasahasrāṇām īśvaro ||

tasya sudhanur nāma kumāro ekaputro prāsādiko darśanīyo rūpavān kṛtapuṇyo maheśākhyo guṇavān mātṛjño pitṛjño pitrā subāhunā yuvarājye pratiṣṭhāpito || so amātyehi sārdhaṃ tāni paitṛkāni nagarasahasrāṇi paripāleti || rājā subāhuḥ rājakṛtyato odhṛtabhāro rājakule upariprāsādavaragato nirvṛto āsati | tasya dāni rājño subāhusya āsannarājā sucandrimo nāma vayasyo sannikṛṣṭo siṃhapure nagare rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano || tasya dāni rājño sucandrimasya mahāyajño pratyupasthito | sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṣyāmi | tena yattakā vijitavāsino lubdhakāḥ teṣām āṇattī dinnā | sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṣyāmi | ye te sthalacarāḥ prāṇā apadā vā dvipadā vā caturpadā vā bahupadā vā tāni sarvāṇi prāṇakajātīni samānetha || niṣādā pi uddiṣṭāḥ | ye kecij jalacarā prāṇāḥ tena upasthapetha sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṣyāmi ||

manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ |
nacireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇām iti ||

rājño vacanamātreṇa lubdhakehi ca niṣādehi ca jalacarā ca sthalacarā ca prāṇakajātīyo samānītā mahaṃ ca vāṭaṃ māpetvā tatra tāni sthalacarāṇi prāṇakajātīni uparuddhāni | yāni pi jalacarāṇi tāni samānetvā puṣkariṇīyaṃ oruddhāni | kinnarīvarjitaṃ sarvaprāṇakajātīyo samānītāḥ ||

atha khalu rājño sucandrimasya yaṃ kālaṃ yajñavāṭo sarvopakaraṇehi sajjīkṛto tato śīrṣasnāto āhatavastranivastro upariprāsādavaragato gandhapuṣpadhūpair arcanaṃ kṛtvā caturdiśam aṃjaliṃ praṇāmetvā yena bhagavantaḥ puras­timadakṣiṇapaścimottarāye diśāye ṛṣayo caturdhyānalābhino paṃcābhijñā maharddhikā mahānubhāvā antarīkṣacarās tān ahaṃ yajñavāṭe nimantrayāmi || tatra dāni ye ṛṣayo caturdhyānalābhinaḥ paṃcābhijñā maharddhikā mahānubhāvā te samanvāharitvā vaiḥāyasena ṛddhyā yajñavāṭaṃ gatāḥ || so dāniṃ rājā sucandrimo tān ṛṣīṃ yajñavāṭe āgatāṃ dṛṣṭvā pramudito prītisaumanasyajāto pādābhivandanaṃ kṛtvā etad uvāca || pratyavekṣantu bhagavanto yajñavāṭaṃ kiṃ paripūrṇaṃ na veti || te dāni ṛṣayaḥ pratyavekṣitvā rājānaṃ sucandrimam etad uvāca || mahārāja sarvo paripūrṇo yajñavāṭo ekena aṅgena ūno || rājā āha || katamena aṅgena ūno || ṛṣayo āhu || deva kinnarīye ūno || atha khalu rājā sucandrimo lubdhakān āha || teṣām ṛṣīṇāṃ bhagavatāṃ yajñavāṭe kinnarīye artho taṃ gacchatha yatnaṃ karotha yathā mama kinnarīṃ ānetha || tahiṃ dāni yo teṣāṃ lubdhakasahasrāṇāṃ sarvapradhāno lubdhako vīryeṇa ca labena ca pauruṣeṇa ca so tehi lubdhakehi sarvagaṇena utsāhito | tvaṃ pratibalo kinnarīṃ samartho ānayituṃ || sa lubdhako gaṇena utsāhito samāno rājñā ca sucandrimena dhanukalāpam ādāya anuhimavantaṃ praviṣṭaḥ ||

tahiṃ anyataraṃ himavante paśyati ṛṣisya āśramaṃ ramaṇīyaṃ mūlapatraphalopetaṃ || so taṃ ṛṣim upasaṃkrānto ṛṣisya pādavandanaṃ kṛtvā sthitaḥ ṛṣiṇā ehi svāgatavān iti ācaṣṭo svāgatan te etāṃ śivikāṃ niṣīdāhi || ṛṣiṇā tasya lubdhakasya sārāyaṇīyaṃ kṛtaṃ | yathā ṛṣidharmo phalodakam upanāmitaṃ || so dāni phalāni paribhuṃjiya pānīyaṃ pibitvā tatra āsati | tatra ca ṛṣisya mūle aśrutapūrvaṃ ca madhuraṃ gītaśabdaṃ śṛṇoti || so taṃ ṛṣiṃ pṛcchati || bhagavaṃ kasya etaṃ evaṃ manojñaṃ gītaśabdaṃ devakanyānāṃ nāgakanyānāṃ || ṛṣi āha || na etaṃ devakanyānāṃ gītaśabdaṃ na nāgakanyānāṃ kinnarīnāṃ etaṃ gītaśabdaṃ || so dāni tam ṛṣiṃ pṛcchati || bhagavan imaṃ gītaśabdaṃ śrūyate na ca dṛśyanti | kahiṃ vā gāyanti || ṛṣi āha || imasya āśramasya uttare pārśve mahāpadminī tahiṃ sarvārtukāni sarvakālikāni utpalakumudapaduma­puṇḍa­rīkasaugandhikāni | tatra kailāsāto parvatāto drumasya kinnararājño manoharā nāma dhītā bahūhi kinnarehi kinnarīhi ca parivṛtā etāṃ padminīṃ krīḍārtham āgacchati || so paṇḍito lubdhako tam ṛṣiṃ upāyena pṛcchati || āha || bhagavaṃ śruṇīyati asti kecit* manuṣyā kinnarīhi sārdhaṃ krīḍanti paricārenti | kathan te manuṣyāṇāṃ kinnarīyo vaśagatā bhavanti || ṛṣi āha || satyavākyena etā badhyanti na śaknonti antarahāyituṃ || mādhuryeṇa ca ṛṣiṇā asamanvāharitvā ṛjubhāvena ācakṣitaṃ na jānāti kinnarīye etasya artho ti ||

so dāni lubdhako tasya ṛṣisya abhivādanaṃ kṛtvā taṃ padmasaraṃ gato yatra sā drumasya kinnararājño dhītā krīḍati || tā dāni kinnarīyo gītakṛtye pramattā jaladardarake ca taṃ lubdhakaṃ na paśyanti | sā ca tatra manoharā sarvapradhānā rūpeṇa ca svareṇa ca || tena lubdhakena śravaṇapathe sthitena sā manoharā satyavākyena baddhā ||

dhītā tvaṃ kinnararājasya drumarājño yaśasvinī |
etena satyavākyena tiṣṭha baddhāsi kinnarī ||

yathā tvaṃ drumarājasya dhītā drumeṇa rājñā saṃvṛddhā |
satyavacanena bhadre manohare mā padaṃ gaccha ||

sā dāni manoharā tena lubdhakena satyavākyena baddhā na śaknoti antarahāyituṃ | te anye hi kinnarā ca kinnarī ca sarve samantarahitā ||

sā dāni manoharā tena lubdhakena siṃhapuram ānītā | tahiṃ yajñavāṭaṃ praveśitā || kinnarīṃ dṛṣṭvā rājā sucandrimo mahāṃ ca janakāyo tasya lubdhakasya prīto saṃvṛtto || lubdhakena vipulo ācchādo lubdho || sā baddhā pāśehi ānītā sucandrimasya siṃhapuraṃ brāhmaṇapuraṃ saṃvṛttaṃ yajñavāṭaṃ samabhinītā || rājñā sucandrimeṇa yajñasya samupakaraṇaṃ sajjetvā rājño subāhusya hastināpuraṃ dūto preṣito | sarvabhūtehi mahāyajñaṃ yajiṣyāmi āgaccha | iha anumodāhi || rājñā subāhunā putro sudhanukumāro visarjito | gaccha siṃhapuraṃ sucandrimo rājā yajñaṃ yajiṣyati taṃ anumodāhi ||

sudhanukumāro siṃhpuram āgato anyān api bahūni rājāna śatāni | sarveṣāṃ ca sudhanukumāro sarvapradhāno rūpeṇāpi tejenāpi parivāreṇāpi gandhenāpi || sudhanukumāro taṃ yajñavāṭaṃ praviṣṭaḥ bahūhi rājāna śatehi parivṛto || tena tatra yajñavāṭe tāni bahūni prāṇisahasrāṇi duṣṭāni sthalacarajalacarāṇi | sāpi kinnarī dṛṣṭā || paśyantasyaiva sudhanusya kumārasya kinnarīye udāraṃ premaṃ nipatitaṃ kinnarīye pi sudhanusya premaṃ nipatitaṃ || yathoktaṃ bhagavatā sūtrapade ||

pūrve vā saṃnivāsena pratyutpanne hitena vā |
sarvātaṃ jāyate premaṃ utpalaṃ vā yathodake ||

evan teṣāṃ parasparaṃ darśanamātreṇa premaṃ saṃjātaṃ || sudhanukumāro rājño sucandrimasya pṛcchati || kisya ime ettakā prāṇasahasriyo yajñavāṭe uparuddhāyo || so rājā āha || etehi yajñaṃ yajiṣyāmi etena ca prabhūtena khādanīyabhonīyena || kumāro pṛcchati || etasya yajñasya kiṃ phalaṃ kiṃ guṇanirvṛtti | kedṛśam etena yajñaguṇaṃ nirvartayiṣyati imaṃ ettakaṃ prāṇavadhaṃ kṛtvā || rājā āha || ete yattakā prāṇajātī atra yajñe haniṣyanti sarve svargaṃ gamiṣyanti | ahaṃ ca yattakā ete prāṇā ettha yajñe haniṣyanti tattakāṃ vārāṃ svarge upapadyāmi || kumāro āha || mahārāja na evaṃ etaṃ mithyādṛṣṭi eṣā ahiṃsā paramaṃ dharmaṃ || prāṇātipāto adharmo prāṇātipātavairamaṇo dharmo | adinnādāno adharmo adattādānavairamaṇo dharmo | kāmeṣu mithyācāro adharmo kāmeṣu mithyācāravairamaṇo dharmo | surāmaireyamadyapānaṃ adharmo surāmaireyamadyapānāto vairamaṇo dharmo | mṛṣāvādo adharmo mṛṣāvādāto vairamaṇo dharmo | piśunavācā adharmo piśunavācāto vairamaṇo dharmo | saṃbhinnapralāpo adharmo saṃbhinnapralāpāto vairamaṇo dharmo | avidyā adharmo avidyāto vairamaṇo dharmo | vyāpādo adharmo vyāpādāto vairamaṇo dharmo | mithyādṛṣṭi adharmo samyagdṛṣṭi dharmo || daśa kuśalā karmapathā dharmo || daśahi mahārāja akuśalehi karmapathehi samanvāgatāḥ satvā narakeṣūpapadyanti | daśahi kuśalehi karmapathehi samanvāgatāḥ satvā svargeṣūpapadyanti || tad evaṃ mahārājena na eṣa svargāṇāṃ patho gṛhīto narakeṣu gamanāya eṣa patho gṛhīto || evaṃ sudhanusya kumārasya dharmadeśanāṃ śrutvā rājā sucandrimo te ca sarve rājāno sarvo maḥājanakāyo prīto | tena rājñā sucandrimeṇa sudhanusya kumārasya dharmadeśanāṃ śrutvā te sarve prāṇakajātīyo jalacarā ca sthalacarā ca osṛṣṭā ||

manoharā kinnarī sudhanusya kumārasya allīnā | sarvaṃ ca kinnarabhavanaṃ manasi na vartati sudhanasya premena || sudhanusyāpi anyā krīḍātīyo manasi na vartanti manoharāye premena || rājñāpi sucandrimeṇa yathā sudhanunā kumāreṇa saṃdiṣṭaṃ tathā nirgaḍaṃ yajñaṃ anavadyaṃ || anekāni śrama­ṇabrāhmaṇakṛpaṇavaṇīpaka­sahas­rāṇi annapānena santarpitāḥ ācchādanehi ācchāditāḥ || vṛtte yajñe sudhanukumāro manoharāye sārdhaṃ hastiskandhavaragato mahatā parivāreṇa mahatā samṛddhīye mahatā samudayena mahatā vibhūṣāye siṃhapurāto hastināpuraṃ gato ||

kumārasya hastināpuraṃ praviśantasya nagaraṃ hastināpuraṃ alaṃkṛtaṃ vitatavitānaṃ citraduṣyaparikṣiptaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ siktasaṃmṛṣṭaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ deśedeśeṣu naṭanartaka­ṛllamallapāṇis­varyākumbhathūnikā || evaṃ sudhanukumāro mahatā samṛddhīye mahatā samudayena manoharāye sārdhaṃ hastiskandhavaragato hastināpuraṃ praviṣṭo || tena kumāreṇa sarvā rājakanyā osṛṣṭā manoharāye sārdhaṃ krīḍate va || rājño subāhusya ṣaṣṭīhi nagarasahasrehi kāryasahasrāṇi parihāyanti anekasahasrāṇi nivartanti || naigamajānapadehi rājā subāhu vijñapto | mahārāja sudhanukumāro manoharāye kinnarīye pramatto arthārthāni na samanuśāsati rājakāryāṇi parihāyanti ṣaṣṭīhi nagarasahasrehi anekasahasrāṇi nivartanti || rājñā subāhunā sudhanukumāro śabdāpito || putra jānpadā oravanti | arthārthāni na samanuśāsasi yathāpurvaṃ manoharāye kinnarīye pramatto viharasi visarjehi putra etāṃ kinnarīṃ anujānāhi tāṃ gamanāye || so kumāro manoharāye tṛṣṇājālena baddhako na tām anujānāti | pitare punaḥ punar uccati | putra visarjehi etāṃ kinnarīṃ anyāni te rājakanyāni yattakāni jalpasi tattakāni ānayiṣyāmi || so kumāro punar punaḥ tena pitunā ucyanto na vivarjayati || amātyā ca punaḥ punaḥ rājño subāhusya nivedenti || mahārāja sudhanukumāro manoharāye kinnarīye pramatto rājakāryāṇi na karoti bahūni rājakāryāṇi parihāyanti || rājñā ca amātyā āṇattā uparundhatha kumāraṃ || so amātyehi rājāṇattīye uparuddho || uparuddhena kumāreṇa gṛhaṃ niḥśreyaṃ saṃvṛttaṃ sarvā lakṣmī antarahitā | manoharā svayaṃ subāhunā anujñātā niratiṃ kinnaranagaraṃ gamanāya | manohare gaccha anujñātāsi yena sukhāni śītalāni vanāni mātāpitṝṇāṃ sakāśaṃ ||

sā dāni sarvālaṃkāravibhūṣitā tataḥ prāsādato otaritā | tāye otarantīye bahūni strīsahasrāṇi sudhanusya rodanti manoharāye śokena | hastināpure janapadasya antaraṃ nāsti vāmadakṣiṇena hastena manoharāye hastināpurāto niṣkramantiye | vāmadakṣiṇāto aṃjalisahasrāṇi pratīcchamānā gandhamālyena pūjiyamānā strīsahasrehi bahunā ca janakāyena anugacchiyamānā sā dāni hastināpurāto niryātvā janakāyasya visarjanaṃ kṛtvā uttarāmukhaṃ yena himavāṃ parvatarājā tena praṇatā upagacchati ca uttarāmukhaṃ yena ca hastināpuraṃ tena sudhanuṃ avaloketi || tahiṃ ca anuhimavante śatadrunadīkūle duve lubdhakaputrā mṛgavyāṃ aṇvanti | eko lubdhakaputro utpalako nāma dvitīyo lubdhakaputro mālako nāma || tehi dṛṣṭā manoharā kinnarī dūrato āgacchantī sarvālaṃkāravibhūṣitā akṣudrānulepanā amilānagandhamālyā punar punaḥ pṛṣṭhatomukhī avalokayantī āgacchantī || tehi sā kinnarī pratyabhijñātā || te kṛtāṃjalipuṭā pranipatitā pṛcchanti ||

gacchanti avalokesi avalokenti gacchasi |
kiṃ bhadre avalokesi kahiṃ vā tvaṃ gamiṣyasi ||

manoharā āha ||

ubhayaṃ abhiprārthemi + + + kiṃpuruṣanagaraṃ |
sudhanuṃ cāvalokemi niratiṃ cābhiprārthaye ||

te dāni lubdhakaputrā āhaṃsuḥ ||

sudhanusya kumārasya kurupaṃcāleṣu nāriyo |
tāhi sārdhaṃ ramamāṇo na so tubhyaṃ smariṣyati ||

manoharā āha ||

ānayiṣyāmy ahaṃ sudhanuṃ prekṣitena smitena ca |
kocid dṛddho va mātaṃgo vaśe eṣo bhaviṣyati ||

tāye teṣāṃ lubdhakaputrāṇāṃ haste śatasahasramūlyā ca aṃgulikā dinnā tālīsamālā ca | yadi mama pṛṣṭhato sudhanukumāro āgaccheya mama mārgamāṇo imaṃ abhijñānaṃ dāsyatha mama vacanā abhivādanaṃ pṛccheyātha | vaktavyo | ito evaṃ nivartāhi durgamo paratareṇa manuṣyāṇāṃ | niyato me manuṣyāṇāṃ vinābhāvaḥ || evaṃ lubdhakaputrāṇāṃ saṃdiśitvā manoharā aspṛśantī pādatalehi udakaṃ śatadrunadīṃ tīrṇā ||

rājñā subāhunā yaṃ kālaṃ jānāti gatā manoharā iti tato sudhanukumāro ānāpito utsaṃge upavisāpito pitare mātare pi || mā putra kinnarīm anusmarāhi vistīrṇo te antaḥpuro bahūni kanyāsahasrāṇi aparāṇi te ānāpeṣyaṃ | tāhi sārdhaṃ krīḍāhi ramāhi paricārehi kin te kinnarīye tvaṃ mānuṣo || rājā kumāraṃ cāśvāsayati amātyā ca āṇattā | kumārasya gṛhaṃ alaṃkārāyetha || antaḥpurasya saṃdiṣṭaṃ | suṣṭu kumāraṃ abhiramāpetha yathā kumāro manoharāṃ na samanusmareya || rājño vacanamātreṇa kumārasya gṛhaṃ yathā divyaṃ vimānaṃ tathā alaṃkṛtaṃ sarvasaṃjñitaṃ || saptasu dvāraśālāsu sucūrṇaghaṭāni sthāpitāni akṣatāni sthāpitāni yāni anyānyapi lokasya maṃgalasaṃmatāni sarvāṇi sthāpitāni || brāhmaṇasahasriyo kumārasya dvāre upasthāpitāni tathānyo pi janakāyo kumāraṃ pratipālayanto || kumāro pi pitarā samāśvāsitvā visarjito | gaccha gṛhaṃ upasevehi snāhi vilimpāhi āsaktamālyabharaṇo krīḍāhi ramāhi pravicārehi rājakāryāṇi ca samanuśāsehi || evaṃ saṃdiśitvā pitare kumāro sudhanu visarjitaḥ ||

so dāni rājakulāto niryātvā sārdhaṃ vasantakena ekinā paricārakena bhāvānuraktena hastināpurāto nagarāto niryātvā yena himavantaparvatarājā tena praṇato manoharāye arthāye || kumārasya tāni paitṛkāni ṣaṣṭinagarasahasrāṇi sphītāni sanigamajanapadāni vistīrṇaṃ ca antaḥpuraṃ manasi na vartati | manoharām eva kinnarīṃ śocati samanusmarati |

rājyaṃ rājaparidevavīkṣaṇakālena tan dadā sarvaṃ |
apavijjhiyāna prakrami adhautamalinaṃ paṭaṃ gṛhya ||

anuraktabhakti­bhāvaṃ caikaṃ paricārakaṃ grahetvāna |
parvatarājābhimukho so himavantam abhiprasaresi ||

acireṇa gato sudhanū himavantaṃ ramyaparvatanitambaṃ |
tatrāddaśāsi lubdhakau uppalakaṃ mālakaṃ caiva ||

paśyati ca śatadrunadīṃ śucivimalasphaṭikavikāśāṃ satataṃ |
+ + + + + + + + + + + + + + + + + + + + +
śubhā suśītalatoyā prasyandamānā mṛdutaruṇasujātā |
sā śādvalā pralulitā vahanti akṣauhinyo śatadrū ||

sudhanū uvāca kāṃcil lubdhakā śyāmāṃ akṣudrānulepanāṃ |
nārīṃ amilānagandhamālyāṃ vikramantiṃ apaśyatha ||

avoca lubdhakaputra yādṛśīṃ tvaṃ pṛcchasi sā ito ciraṃ |
uttīrya nadīṃ gatā sā imena kālena himavantaṃ ||

pravyāhṛtaṃ hi tāye sudhanur nāmena pṛṣṭhato mahyaṃ |
yadi eṣyati lubdhakaputrā dāsyātha imaṃ abhijñānaṃ ||

imam aṅgulīyakaṃ imāṃ ca tālīsagandhīkāṃ mālāṃ |
dāsyātha lubdhakaputrā bhartā mama svāmikasvāmi ||

abhivādanaṃ ca lubdhakā mama vacanā svāmikaṃ bhaṇeyātha |
pratigaccha hastināpuraṃ niyato niyamo vinābhāvo ||

pratyagrahesi mālāṃ ālambesi mudrikāṃ pramodanto |
api maraṇaṃ abhyupemi manoharāye va samāgamaṃ ||

te taṃ bhaṇanti lubdhakā sudhanuṃ ito eva tvaṃ nivartehi |
hastināpurasmiṃ nagare kā tuhyam abhukta varteyā ||

taṃ tasya naiva hṛdaye nāpi ca teṣāṃ śṛṇoti so vacanaṃ |
gantuṃ yevādhyavasito śatadruṃ ca mahānadīṃ tīrṇo ||

lubdhakā pi te vyavasthitā rājāmarṣo bhaveyā asmākaṃ |
yadi sudhanum evaṃrūpe atyayasmiṃ parityajeyāmaḥ ||

avatīrṇā te pi nadiṃ vyāghra­gaṇa­siṃ­havāraṇa­saṃ­ghoṣāṃ |
mṛgavihaṃgamānuyātāṃ manoramāṃ ca cakravākarutāṃ ||

tān tatkṣaṇena tīrṇā mahānadīṃ hansasārasābhirutāṃ |
vyāḍehi kinnarehi ca prapātajālāṃ suramaṇīyāṃ ||

tatra dāni kumāro ca vasantako ca paricārako utpalako ca lubdhakaputro mālako ca lubdhakaputro evaṃkṛtādhyavasāyā manoharāye padehi himavantaṃ parvatarājaṃ praviśanti | manoharāpi nānāvarṇani varakusumāni olambamānāni ābandhamānā gacchati || te dāni kusumāni pacchā dṛṣṭā anugacchanti | iha viśramitvā śyāmā ito gatā || iha muhūrtam āsi ayam asyā puṣpanikaraṃ iha kṛtāni śubhamālāni nirmālyakāni cāsyā vara­kusuma­karṇapūradhāriṇīye deśedeśe paśyanti jānanti ito gatā śyāmā evan te gacchanti | ābharaṇāni nānāprakārāṇi panthe patitāni paśyanti vanaśākheṣu lagnāni paśyanti anyāni ca cihnāni paśyanti || yathāyathā ca himavantaṃ anupraviśanti tathātathā bahūni ratnaratnāni paśyanti || suvarṇaśṛṃgāni parvatāni paśyanti rūpyaśṛṃgāni paśyanti lohakārāṇi paśyanti tāmrakārāṇi paśyanti ārakūṭakārāṇi paśyanti yaśadaśṛṃgāni paśyanti aṃjanaparvatāni paśyanti manaśilaparvatāni paśyanti | kinnaramithunāni krīḍantāni paśyanti | anyāni bahūni āścaryādbhutaśatāni paśyanti | deśedeśe kinnarīgītaśbdāni śṛṇvanti siṃhanādaśabdāni ca śṛṇvanti śārdūlanādaśabdāni ca śṛṇvanti | acchabhallanādāni ca śṛṇvanti | mṛgarutāni ca nānāvarṇāni śṛṇvanti | yakṣarākṣasarutāni ca śṛṇvanti | piśācakumbhāṇḍarutāni śṛṇvanti || nānāprakārāṇī ca auṣadhīsahasrāṇi paśyanti vidyādharāṇi ca paśyanti ||

tehi gacchantehi kāśyapasya ṛṣisya āśramaṃ dṛṣṭaṃ bahu­mūla­patra­puṣpaphalopetaṃ vṛkṣasahasrasaṃchannaṃ pānīyasaṃpannaṃ ca || te dāni tahiṃ āśrame praviṣṭāḥ paśyanti ca tatra āśrame kāśyapaṃ ṛṣiṃ vṛddhaṃ mahābhāgaṃ saparivāraṃ āsannaṃ || te dāni ṛṣisya abhivādanaṃ kṛtvā saparivārasya agrato sthitā || ṛṣisya bhavati || mahātmanā imena kumāreṇa bhavitavyaṃ kṛtapuṇyena puṇyavantena yo eṣo imaṃ āśramaṃ praviṣṭaḥ | pradeśo na kṣemeṇānuprāpto || tena kumāro abhinandito || svāgataṃ kumārasya niṣīdāhi | etāni śivikāni || kumāro niṣaṇṇo saparivāro | ṛṣiṇā kṣudramadhusadṛśāni phalāni allīpitāni pānīyaṃ ca || yatra velāṃ kumāreṇa phalā paribhuktāni pānīyaṃ ca pītaṃ tato naṃ so ṛṣi pṛcchati || kiṃ kumārasya sukhasaṃvṛddhasya imahiṃ āgamanaprayojanaṃ || kumāro āha || kācit te bhagavaṃ evaṃrūpā nārī atikramantī dṛṣṭeti || ṛṣi āha || āma dṛṣṭā allīnā sā imaṃ āśramaṃ mama pādau vanditvā girivarasya anutaṭehi gatā | tat kumāro ito evaṃ āśramāto nivartatu | duṣkaraṃ kumāreṇa kṛtaṃ imaṃ tāvat pradeśaṃ gacchantena kiṃ puna ato paratareṇa gatena agamanaṃ manuṣyāṇāṃ ito evaṃ nivartāhi || kumāro āha || na śakyāmi bhagavan nivartituṃ | yā tasyā manoharāye gati sā mama yenaiva mārgeṇa gatā tenaivāhaṃ gamiṣyāmi || ṛṣi āha || anyā kinnarīṇāṃ gatiḥ anyā manuṣyāṇāṃ | pakṣī pi kinnarāṇāṃ gatiṃ na saṃbhuṇanti kṛto manuṣyā | pakṣī pi taṃ pradeśaṃ kathaṃ cid gacchanti | kinnarā yatra gacchanti modamānā rativihāraṃ samanubhonto agamyan taṃ kumāra manuṣyāṇāṃ pathehi | ito evam āśramāto nivartāhi || pitā te ṣaṣṭīṇāṃ nagarahasrāṇāṃ īśvaro nanu udārehi paribhogehi kumāreṇa krīḍitavyaṃ ramitavyaṃ anubhavitavyaṃ etaṃ agamyaṃ deśaṃ na śakyasi gantuṃ || kumāro āha || bhagavaṃ maraṇaṃ vā sā vā paśyitavyā ||

ṛṣi mahābhāgo mahāmaitrīvihārī kāruṇiko | tasya bhavati || se kumārasya agamyaṃ deśaṃ gacchantasya śarīravināśo bhaveyā || so ṛṣi āha || kumāra imāṃ rātriṃ iha āśrame vītināmehi yāva iha uddeśe vānarā prativasanti | yo teṣāṃ yūthapati so mama abhiprasanno nityakālaṃ mama pādavanto āgacchati kṣudramadhusadṛśāni phalāni ādāya | tam ahaṃ vānararājaṃ adhyeṣiṣyaṃ | so tava drumasya kinnararājño niratiṃ nāma kinnaranagaraṃ neṣyati || kumāro ṛṣisya vacanena tahiṃ āśrame tāṃ rātriṃ sthito rātriye ca prabhātāye kumāro siṃhasya ca osarantasya śabdaṃ śṛṇvati | kumāro ṛṣikumārāṇāṃ pṛcchati | kasya eṣa osaraṇaśabdo || ṛṣikuṃāro āha || evaṃ vānarādhipatisya osarantasya śabdo nityaṃ eṣo iha velāye kṣudramadhusadṛśāni phalāni ādāya taṃ osaranto drumāt* drumaṃ saṃkramanto asmākam upādhyāyasya pādavanto āgacchati || tadāni kautūhaleva utthāya yato taṃ vānarasya osarantasya śabdaṃ tataḥ nidhyāyati || tena so vānararājā dṛṣṭo drumāto drumaṃ saṃkramanto āgacchanto || so vānararājā taṃ āśramam āgatvā kṣudramadhusadṛśāni phalāni ṛṣisya purato nikṣipitvā niṣaṇṇo || ṛṣi āha || vānararāja karohi me vyāpāraṃ || vānararājā āha || bhagavaṃ kariṣyāmi | āṇapehi || ṛṣi āha || imaṃ kumāraṃ ātmanā caturthaṃ drumasya kinnararājño niratiṃ nāma kinnaranagaraṃ tahiṃ tehi || vānaro āha || bhagavan nemi ||

so dāni vānarādhipati tato eva āśramāto ātmanā caturthaṃ kumāraṃ pṛṣṭhaṃ ārohayitvā parvatānāṃ śṛṃgato śṛṃgaṃ saṃkramanto drumāto drumaṃ nacirasyaiva drumasya kinnararājño nagaraṃ kailāsasya parvatasya mūrdhne anuprāpto | paśyati ca kailāsasya parvatasya mūrdhne drumasya kinnararājño niratiṃ nāma nagaraṃ sarvasauvarṇaśubha­karma­nirmitaṃ udyānasahasramaṇḍitaṃ sarvaratnāmayehi puṣkariṇītaḍāgehi maṇḍitaṃ sarvaratnāmayehi vaiḍūryaphalasopānehi saptaratnavedikā­pari­kṣiptehi utpalapadumakumuda­puṇḍa­rīkasaugandhika­saṃ­channehi ratanāmayehi ratanāmayehi taṭakehi āyuktehi nānāratnavicitrāhi nāvāhi plavantīhi vasantacitrāhi ca nānāprakārehi plavehi plavantehi | nānāprakārehi puṣpapatraphalopetehi drumasahasrehi saṃchannaṃ ca atimuktakacampakavārṣi­kamal­likāsumananavamālikāyūthikopaśobhitaṃ || te tahintahiṃ paśyanti kinnaramithunasahasrāṇi krīḍantāni | kācij jaladardarakāni vādenti kācit* nānāprakārāṇi vādyāni vādenti madhureṇa ca svareṇa manoharāṃ parigāyanti || abhyantaranagare ca tūryaśataśabdāni śṛṇvanti madhurāṇi ca gītaśabdāni śṛṇvanti ||

atha nu dāni tahiṃ kinnaranagarasya vāhyato upavane sthitā paśyanti saṃbahulā kinnarīyo prāsādikā darśanīyā alaṃkṛtā ābhūṣitāḥ sauvarṇaghaṭakahastā āgacchanti tāṃ puṣkariṇīṃ yatra sudhanuḥ sthito udakahāriṃ || sudhanur etā pṛcchati || kiṃ atra nagare parvo yaṃ | so īdṛśo āmodo || tā dāni āhansuḥ || na adya kiṃcit parvo na utsavo | api drumasya kinnararājño nāma dhītā mānuṣehi nītā āsī sā bahūhi varṣehi āgatā tāye āgatāye drumo ca kinnararājo sarvaṃ ca nagaraṃ prītaṃ tatraiṣa edṛśo āmodaḥ || sudhanu pṛcchati || kahiṃ udakaṃ imaṃ nīṣyati || āhansu || sā manoharā snāpayiṣyati | tasyā manuṣyagandham apanayiṣyati || tena kumāreṇa aṃgulīyakā paścime udakaghaṭe prakṣiptā yathā tāhi kinnarīhi na dṛṣṭā || manoharā snāyati ca aṃgulīyakā snāyantīye tato ghaṭakāto utsaṃge patitā || manoharāye sā aṃgulīyakā dṛṣṭvā parijñātā | tāye etad abhūṣi | sudhanukumāraḥ āgato mama arthāya | sukumāro rājaputro kathaṃ so imām agamyāṃ diśam āgato || sā dāni tvaritatvaritā vastrāṇi prāvaritvā aśrukaṇṭhā rudanmukhā mātāpitṝṇāṃ praṇipatitvā āha || yo mama jambudvīpe bhartā so āgato sudhanu nāma rājaputro subāhusya rājño ekaputro || drumo kinnararājā na pattīyati | putri na śakyaṃ mānuṣehi imāṃ diśām āgantuṃ || manoharā āha || na hi tāta vyaktam āgato || drumo kinnararājā pṛcchati || kiṃ tvayā svayaṃ dṛṣṭo utāho parato śruto ti || sā āha || na me svayaṃ dṛṣṭo nāpi parato śruto api me snāpayantīye sudhanusya aṃgulīyakā utsaṃge patitā ||

drumeṇa kinnararājñā udakahārīyo śabdāpitāyo | tā dāni śabdāpiya pṛcchīyanti || kvacid vo udakahāriṃ gatāhi puruṣo dṛṣṭo || tā āhansuḥ || mahārāja dṛṣṭo kinnarakumāraḥ prāsādiko darśanīyo ātmanā caturtho puṣkariṇīye kūle || tasya bhavati || so evam eṣo kumāro manoharāye ti || kathaṃ so śakyati imāṃ diśām āgantuṃ || so dāni tāṃ dhītaraṃ pṛcchati || manohare praviśatu sudhanu rājakumāro imaṃ rājakulaṃ || sā āha || tāta praviśatu || so iha mama premena āgato bahu ca tena mama nidānaṃ pitṛsakāśāto apriyo asatkāro | tena bandhanavadhaduḥkho anubhūto na ca tena ahaṃ kadācit parityaktā | tato sudhanu kumāro pitareṇa subāhunā bandhanāgare bandhitvā ahaṃ visarjitā | so eṣa mukto samāno mama pṛṣṭhato āgato || drumeṇa kinnararājñā amātyā āṇattā || śīghraṃ nagaraṃ alaṃkārāpetha yāvac ca rājakulaṃ yāvac ca asurakā puṣkariṇī vitatavitānaṃ kārāpetha citrapuṣpaparikṣiptaṃ avasaktapaṭṭadāmakalāpaṃ siktasaṃmṛṣṭaṃ muktapuṣpāvakīrṇaṃ sarvagandhodakasiktaṃ || ye mama nagare pradhānapuruṣāś caturaṃgabalakāyo sarve te mama jāmātuḥ pratyudgacchantu chatradhvajapatākāni ca ādāya || amātyehi vacanamātreṇa sarvaṃ pratijāgṛtaṃ mahatā samṛddhīye pratyudgamanaṃ kṛtaṃ || manoharāpi mahārahena aṃśukena prāvṛtā sarvālaṃkāravibhūṣitā bahūhi kinnarasahasrehi parivṛtā tūryasahasrehi vādyamānehi pratyudgatā || sā dāni sudhanuṃ dṛṣṭvā mūrdhnena pādehi patitā mukhena ca keśena ca pādāni saṃparimārjati || evaṃ sudhanu mahatā vibhūṣāye mahatā samṛddhīye drumasya kinnararājño nagaraṃ praveśito yāvad rājakulaṃ drumeṇa ca kinnararājñā abhinandito utsaṅge saṃveśito āśvāsito ca || eṣo te nagaro sarvasauvarṇa udyānasahasramaṇḍito anantakalyāṇo iha mama dhītarāye manoharāye saha krīḍāhi ramāhi pravicārehi ||

sudhanu dāni kinnaranagare bahūni varṣāṇi prativasitvā krīḍitvā ramitvā pravicāretvā sarvodyāneṣu saṃvartanīyaṃ anubhavitvā manoharām āmantresi || manohare jānasi tvaṃ yathā ahaṃ mātāpitṝṇāṃ ekaputrako priyo manāpo | ahaṃ tava premena anāpṛcchitvā mātāpitṝṇāṃ sarvakāni ujjhitvā ātmanā parityāgaṃ kṛtvā iha āgato iha me adya bahūni varṣāṇi prativasantasya | tato āmantrehi mātāpitaraṃ gamiṣyāmi hastināpuraṃ || tāye manoharāye mātāpitṝṇāṃ ārocitaṃ || drumeṇa kinnararājñā sudhanu pṛcchīyati || kumāra gamiṣyasi mātāpitṝṇāṃ sakāśaṃ || kumāro āha || yadi tāta abhipretaṃ tato gamiṣyāmi || drumo āha || visarjayiṣyāmi iti || yambhakā nāma yakṣā kinnarāṇām āṇattikarāḥ || rājñā yambhakā yakṣā āṇattā || mama jāmātāraṃ saparivāraṃ manoharāsahitaṃ yena hastināpuraṃ netha prabhūtaṃ ca ratnaratanaṃ || tehi sudhanu kumāro saparivāro manoharā ca kinnaranagarāto śayanagatā evam utkṣipitvā prabhūtaṃ ca ratnaratanaṃ hastināpuram ānetvā rājakye udyāne sthapitā || prabhātāye rātrīye kumāro sudhanu vibuddho hastināpure va bherīghoṣaṃ śṛṇoti janaśabdaṃ ca || tasya bhavati || kahiṃ ahaṃ hastināpuraṃ ānīto || imaṃ rājakyaṃ udyānaṃ paśyati | tāni ratnamayāni paryaṃkāni yathā prajñaptāti manoharāṃ taṃ trivargaṃ parivāraṃ prabhūtaṃ ca ratnaṃ | kumāro prīto saṃvṛtto yathābhipretaṃ svakaṃ nagaram āgato ||

kumārasya hastināpurā gatasya rājñā subāhunā mārgaṇā kāritā mahatā udyogena | yaṃ kālaṃ rājā kumārasya pravṛttiṃ na upalabhati tasya bhavati | mṛto bhaviṣyati kumāro manoharāṃ mārganto || tena rājñā kumārasya sudhanusya mṛtasya kāryāṇi kāritāni || sarvasya adhiṣṭhānasya bhavati | mṛto sudhanu || tahiṃ dāni rājakye udyāne agradvāreṇa udyānapālā nirdhāvitā udyāne patākān ucchrāpayanti āgatā ca udyānaṃ paśyanti taṃ ca sudhanuṃ manoharāṃ ca taṃ ca trivargaṃ parivāraṃ ratnamayāni ca paryaṃkāni mahāntaṃ ca ratnarāśiṃ dṛṣṭā ca punaḥ dhāvanto hastināpuraṃ praviṣṭā || mahājanakāyo pṛcchati kṣemaṃ | te āhansuḥ | kṣemaṃ sudhanu kumāro āgato hi | so eva prīto bhavati || tehi rājakulaṃ gatvā udyānapālehi rājño subāhusya ārocitaṃ || mahārāja diṣṭyā vṛddhi sudhanu kumāro āgato || rājā śravaṇamātreṇa prīto saṃvṛtto sarvaṃ ca rājakulṃ | teṣāṃ udyānapālānāṃ vipulo dāyo dinno || rājā subāhu sāmātyaparijano devī ca sudhanusya mātā sarvaṃ ca antaḥpuraṃ udyānaṃ nirdhāvitaṃ kumāraṃ draṣṭuṃ sarvaṃ ca nagaraṃ kumārasya sudhanusya āgamanaśabdaṃ śrutvā manoharāye ca | antaro janasya nāsti hastināpurāto rājakṛtyaṃ udyānaṃ nirdhāvantasya kumāraṃ draṣṭuṃ manoharāṃ ca || sudhanu mātāpitaraṃ dṛṣṭvā mūrdhnena nipatito manoharā ca śvaśrūśvaśuraṃ ca dṛṣṭvā mūrdhnena nipatitā || kumāro pitareṇa subāhunā sārdhaṃ suvarṇālaṃkṛtaṃ hastināgam āruhitvā hemajālasaṃchannaṃ mahatā rājānubhāvena mahatā rāja-ṛddhīye mahatīye viyūhāye mahatīye vibhūṣāye hastināpuraṃ praveśito ||

evaṃ samentu satvā sarvehi priyehi abodhiprahīṇā ||

yatha tasmiṃ samayasmiṃ samāgataḥ kinnariye sudhanuḥ ||

bhagavān āha || syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣṃākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena sudhanu nāma kumāro abhūṣi | na etad evaṃ draṣṭavyaṃ || tat kasya hetoḥ || ahaṃ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena sudhanur nāma kumāro abhūṣi | anyaḥ sa tena kālena tena samayena subāhur nāma rājā abhūṣi | naitad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣo bhikṣavo rājā śuddhodano tena kālena tena samayena subāhur nāma rājā abhūṣi ||

anyā sā tena kālena tena samayena sudhanusya mātā abhūṣi | na etad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣā bhikṣavo māyā devī tena kālena tena samayena sudhanusya mātā abhūṣi || syāt khalu punar bhikṣavaḥ yuṣmākam evaṃ asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena sudhanusya paricārako vasantako nāma abhūṣi | na etad evaṃ draṣtavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣa bhikṣavaś chandako tena kālena tena samayena sudhanusya paricārako || anyo so tena kālena tena samayena uppalako nāma lubdhaputro abhūṣi | naitad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo rāhulo uppalako nāma lubdhakaputro abhūṣi || anyo so tena kālena tena samayena mālako nāma lubdhakaputro abhūṣi | naitad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo ānandasthaviro tena kālena tena samayena mālako nāma lubdhakaputro abhūṣi || anyo so tena kālena tena samayena kāśyapo nāma ṛṣi abhūṣi | naitad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣa bhikṣavaḥ mahākāśyapaḥ sthaviraḥ tena kālena tena samayena anuhimavante kāśyapagotro ṛṣi abhūṣi || anyo sa tena kālena tena samayena anuhimavante vānararājā abhūṣi | naitad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo kaṇṭhako aśvarājā tena kālena tena samayena anuhimavante vānararājā abhūṣi || anyo sa tena kālena tena samayena kailāsamūrdhni drumo nāma kinnararājā abhūṣi | naitad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo mahānāmo śākyo tena kālena tena samayena drumo kinnararājā abhūṣi || anyā sā tena kālena tena samayena manoharāye mātā abhūṣi | naitad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣā bhikṣavaḥ yaśodharāye mātā tena kālena tena samayena manoharāye mātā abhūṣi || anyā sā tena kālena tena samayena manoharā kinnarī abhūṣi | naitad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣā bhikṣavo yaśodharā tena kālena tena samayena manoharā kinnarī abhūṣi | tadāpi eṣā mayā khedena labdhā ||

vicitragambhīrakatho bahuśruto
kileśaghātī paravādimardano ||

sa bhikṣu śobheta svayaṃbhuśāsane
nabhe va candro paripūrṇamaṇḍalo ||

iti śrīkinnarījātakaṃ samāptaṃ ||