Mahāvastu

51. Campaka Jātaka

atha bhikṣū āhansuḥ || bhagavāṃ yaśodharāye vadhe nirnīyanto trāyito | bahukarā bhagavato bodhisatvabhūtasya saṃsāre saṃsarantasya yaśodharā āsi || bhagavān āha || vāḍhaṃ bhikṣavaḥ bahukarā yaśodharā āsi tathāgatasya saṃsāre saṃsarantasya | anyadāpi ahaṃ etāye yaśodharāye amitrahastagato rakṣito || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan* || bhagavān āha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade ugraseno nāma rājā rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo susaṃgṛhītaparijano dānasaṃvibhāgaśīlo mahākośo mahāvāhano | tasya taṃ rājyaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇajanamanuṣyaṃ ca sukhitajanamanuṣyaṃ ca praśāntadaṇḍaḍamaraṃ sunigṛhītataskaravyavahāra­saṃ­pannaṃ ca || tasya dāni janapade campako nāma nāgarājo prativasati kṛtapuṇyo utsadakuśalasaṃcayo aneka­nāga­śata­sahas­ra­pari­vāraḥ || tasya dāni caṃpakasya nāgarājño bhavanaṃ devabhavanasaṃnibhaṃ saptaratnamayāni vimānāni sarvatrakāni sarvakālikāni puṣpaphalāni ratnamayāyo puṣkariṇīyo utpalapadumanalinikumuda­puṇḍa­rīka­saṃ­channā || tāye puṣkariṇīye avidūre vaiḍūryastambhaprāsādo ratnāmayo musāragalvatalāstṛto || tasya ca rājño ṣoḍaśanāgakanyāsahasrāṇi antaḥpuraṃ || so dāni tahiṃ nāgabhavane yathā devarājā tathā modati || so dāni aṣṭamīṃ caturdaśīṃ paṃcadaśīṃ triṣkṛtvo pakṣasya caturmahāpathe upoṣadhaṃ upoṣati | aṣṭāṃgasamanvāgato osṛṣṭakāyo viharati ||

so dāni nāgarājā tahiṃ caturmahāpathe upavāsaṃ samādatto ahituṇḍakena dṛṣṭo | tena so ahituṇḍikena campako nāgarājo tataś caturmahāpathāto gṛhya sarpakaraṇḍake prakṣipto āsati | nāpi tasya ahituṇḍikasya kupyati nāntarahīyanto mahābalo mahātejo nāgarājā icchati sajanapadāṃ vārāṇasīṃ bhasmīkareyā || tatra sarpakaraṇḍe taṃ vrajam anupālento āsati || tenāpi nāgarājñā parivārasya nimittāni ācikṣitāni yadi mama ettha caturmahāpathe upavāsaṃ samādattasya kocid viheṭheya tahiṃ nāgabhavane nimittāni bhaviṣyanti | yadi iha nāgabhavane etāni vanaspatīni saṃmilāyensuḥ etāni ca utpalapadumakumuda­puṇḍa­rīkasaugandhikāni tato jānetha baddho so nāgarājā | yadi etāni vanaspatīni sarvāṇi sarvaśuṣkapatrā bhavensuḥ etāni ca puṣkariṇīni nirodakāni bhavensuḥ tataḥ jānetha hato nāgarājā ti || tena dāni campakena nāgarājñā ahituṇḍakena sarpakaraṇḍake baddhena tahiṃ nāgabhavane etāni nimittāni prādurbhavanti || te dāni nāgā ca nāgakanyā ca tahiṃ nāgabhavane tāni nimittāni dṛṣṭvā sarve utkaṇṭhitā baddho nāgārājā | kiṃ tato || ekameko samartho taṃ nāgarājaṃ tataḥ ahituṇḍikasya hastāto mokṣayituṃ na ca taṃ nāgarājaṃ bhokṣayanti || yat kāraṇaṃ pūrve va nāgarājena parivārasya saṃdiṣṭaṃ | yadi mama upavāsasamaṃgisya kocid hareya vā bandheya vā na yuṣmābhis tasya kenacid apriyo vā viprayo vā kartavyo | yat kāraṇaṃ eṣa mama vratottamaḥ ||

tasya dāni nāgarājño agramahiṣī ṣoḍaśānāṃ strīsahasrāṇāṃ + + + | tāye ca vārāṇasīṃ gatvā rājño ugrasenasya upariprāsādavaragasya nāgarājño grahaṇaṃ sanidānam ārocitaṃ || rājā ugraseno tasyā nāginīye sakāśāto campakasya nāgarājño taṃ guṇaparikīrtanaṃ śrutvā prīto saṃvṛtto | rājā tāṃ nāgakanyām āha || niṣīdāhi vā svakaṃ vā bhavanaṃ gacchāhi yāvat sudūtā taṃ nāgarājam anveṣiya āgacchanti iti || nāginī āha || mahārāja ahituṇḍikaṃ saṃtoṣayitvā grāmavareṇa vā hiraṇyasuvarṇena vā taṃ nāgarājānaṃ mokṣehi mā rājājñayā || rājā āha || nāgini evam astu ahituṇḍikaṃ paritoṣetvā grāmavareṇa vā hiraṇyasuvarṇena vā caṃpakaṃ nāma nāgarājānaṃ mokṣayiṣyāmi || sā dāni nāgakanyā ugrasenasya kāśirājño āha || śaraṇagato te mahārāja caṃpako nāma rājā sārdhaṃ ṣoḍaśahi strīsahasrehi || evam uktvā sā nāgakanyā antarahitā || rājñā ugrasenena samantā dūtā preṣitā | campako nāgarājā upavāsasamaṃgī ahituṇḍikena gṛhītako taṃ ānetha ||

manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ
acireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇāṃ ||

rājño ugrasenasya vacanamātreṇa rājadūtehi ahituṇḍako sanāgarājo ānīto || rājñā taṃ ahituṇḍikaṃ paritoṣetvā grāmavareṇa hiraṇyasuvarṇena ca caṃpako nāgarājo bhokṣitaḥ || muktamātro ca campako nāgarājā devarājaviṣayo saṃvṛtto nāgabhavano ca yathāpaurāṇaṃ saṃvṛttaṃ devabhavanasannibhaṃ tasya ca nāgarājño parivāro yathāpaurāṇaṃ naṃ bhavanaṃ dṛṣṭvā prītā tuṣṭā saṃvṛttā | mukto nāgarājā ||

so dāni nāgarājā ugrasenena kāśirājā sārdhaṃ ekaparyaṃkena niṣaṇṇo || so taṃ kāśirājaṃ nimantreti icchāmi mahārāja yaṃ saparivāro mama bhavanaṃ paśyesi || rājā āha || yūyaṃ nāgā tīkṣṇaviṣā ca krodhanā ca | na śakyāmi nāgabhavanaṃ gantuṃ || nāgarājā tam āha || mahāraja saśarīro so mahānarake prapateyā yo asmākam edṛśaṃ tava pūrvopakārim apakṛtvāna jīvaṃ narake pateyā | sacandratārā pṛthivī pateyā nadyo ca pratiśrotaṃ vahensuḥ || na khalv evaṃ ahaṃ mṛṣāvādaṃ bhāṣeyā tava ca kṛtaṃ na jāneyā || rājā āha || yathā nāgarājasya iṣṭaṃ tathā bhavatu | paśyāmi te bhavanaṃ || rājñā ugrasenena amātyā āṇattā | yujyantu rathā hasti aśvā vividhāni ca yānāni nāgarājño bhavanaṃ drakṣyāmaḥ || vacanamātreṇa rājño amātyehi pratijāgṛtaṃ || rājā sāmātyaparijano sayugyabalavāhano campakena nāgarājñā sārdhaṃ ekayānam abhiruhitvā mahatā rājānubhāvena mahatā rāja-ṛddhīye mahato janakāyasya hakkārahikkā­rama­rupaṭahaśaṃ­khasanninādena vārāṇasīye nagarāto niryātvā yena campakasya nāgarājño bhavanaṃ tena prayāsi | yāvattāṃ yānānāṃ bhūmiṃ tāva yānehi yātvā padacāreṇa caṃpakasya nāgarājño bhavanaṃ praviṣṭo saparivāro || so dāni taṃ campakasya nāgarājño bhavanaṃ paśyati devabhavanasaṃnibhaṃ puṣpaphalopetehi vṛkṣasahasrehi upaśobhitaṃ nānāprakārehi ca mālyehi upavāsitaṃ puṣkariṇīhi ca ratnāmayīhi upaśobhitaṃ utpalapadumanalinikumuda­puṇḍa­rīkasaugandhika­saṃ­channāhi nānāvicitrehi ca ratnamayehi kūṭāgārehi prāsādehi ca vaiḍūryastambhehi musāragalvāstṛtatalehi || tatra kāśirājā campakena nāgarājena ratnāmaye paryaṅke upaviśāpitaḥ || tāni ṣoḍaśa nāgakanyāsahasrāṇi caṃpakaṃ nāgarājaṃ upakramya pṛcchanti | kathan te amitramadhye vāso āsi kathaṃ te kṣudhāpipāsā vinoditā kathaṃ vā tataḥ mokṣo āsi || nāgarājā āha || labdho me yathocitam annapānaṃ imena ca kāśirājñā mokṣito || tā dāni ṣoḍaśa nāgarājakanyāsahasrāṇi rājño ugrasenasya prītā tuṣṭā saṃvṛttā muktānāṃ paṃca vaiḍūryamiśrāṇi vāhaśatāni dinnāni || campakena nāgarājena sarvākāraṃ ugrasenasya rājño bhavanaṃ paśyati devabhavanasannibhaṃ || rājakulaṃ parirakṣitaṃ asti dāgho ca utpanno campakena nāgarājena nirvāpitaḥ ||

iti śrīcampakasya nāgarājasya parikalpapadaṃ samāptaṃ ||

atha

kā nu vidyud ivābhāsi sarasi viya tārakāḥ ||

tāmra­pād­apayaṣṭir vā puṣpitā vanam antare ||

asi tvaṃ nandane jātā jātā citrarathe vane ||

devī asi vā gandharvī na tvaṃ asi hi mānuṣī ||

nāgakanyā āha ||

nāhaṃ devī na gandharvī na mahārāja mānuṣī ||

nāgakanyāhaṃ bhadran te avīcī iha āgatā ||

rājā āha ||

citrāntacittā vilutendriyāsi
netrehi te vāri śravanti kin te ||

naṣṭaṃ hi kiṃcī abhiprārthayantī
ihāgatā tāni na dīrghaṃ brūhi ||

nāgakanyā āha ||

yam ugratejaṃ urago tti āhu
nāgo ti naṃ āhu janā janendra ||

tam agrahe puruṣo jīvitānvitaṃ
taṃ bandhanā muṃca patiṃ me deva ||

nagaraṃ pi nāgo bhasmīkareyā
tathā hi yāvac ca balopapeto ||

dharmaṃ tu nāgo ayaṃ yācamāno
hastatvam āgacche vaṇīpakasya ||

rājā āha ||

kathaṃ vijāneya gṛhītanāgo
sa ugratejo balasthāmavanto ||

durāsado duḥprasaho bhujaṃgo
hastatvam āgacche vaṇīpakasya ||

nāgakanyā āha ||

caturdaśīṃ paṃcadaśīṃ ca aṣṭamīṃ
catuṣpathe gacchati nāgarājo ||

osṛṣṭakāyo vicaranto nāgo
hastatvam āgacche vaṇīpakasya ||

evaṃ vijānesi gṛhītanāgo
so ugratejo balasthāmaprāpto ||

durāsado duḥprasaho bhujaṃgo
hastatvam āgacche vaṇīpakasya ||

rājā āha ||

niṣīda vā tiṣṭhahi tvaṃ va nāgi
gacchāhi vā tāva svakaṃ niveśanaṃ ||

yāvadmi dūtā gato nīyatāṃ ti
anveṣisuḥ nāganṛpaṃ yaśasvinaṃ ||

nāgakanyā āha ||

dharmeṇa mocehi asāhasena
grāmeṇa niṣkena ca gośatena ||

osṛṣṭakāyo nigṛhītanāgo
puṇyārthiko mucyatu nāgarājo ||

rājā āha ||

dharmeṇa moceṣyam asāhasena
grāmeṇa niṣkeṇa gavāṃ śatena ||

osṛṣṭakāyo ca bhujaṃgo gacchatu
prīto ca saṃpadyatu nāgarājā ||

nāginī āha ||

soḍaśa strīsahasrāṇi āmuktamaṇikuṇḍalā ||

vārivāsagṛhāśritā ārya tvāṃ śaraṇāgatā ||

rājadūtehi ahituṇḍiko ca nāgarājā ca ānīto || rājā ugrasena āha ||

demi niṣkaśataṃ labdhaṃ sthūlā ca maṇikuṇḍalā ||

catuḥśataṃ ca paryaṃkaṃ dāmakapuṣpasannibhaṃ ||

bhāryāṃ ca sadṛśīdevīṃ mucyatu uragādhipaḥ ||

ahituṇḍiko āha ||

vinā tu dānā vacanān narendra
muṃcāmimaṃ dhārmiko nāgarājā ||

mahānubhāvo paralokadarśī
mahābalo so ca na saṃviheṭhyo ||

mukto campako nāgo kāśirājānaṃ bhāṣati ||
namo te kāśināṃ rāja namo te kāśivardhana ||
aṃjalin te pragṛhṇāmi paśya rāja mo niveśanaṃ ||

rājā ugrasena āha ||

suduṣkaraṃ nāga mayā kṛtaṃ te
duḥkhāsi tvaṃ bandhanād asi muktaḥ ||

jāto ca loke na kṛtāni jānati
mā khussa me nāga kṛtaṃ na jāne ||

nāgarājā āha ||

narakasmiṃ jīveya ciraṃ sa kāmaṃ
mā kāyikaṃ kiṃci labheya sādhu ||

yo bādhate pūrvakarisya rājño
asmādṛśo tuhya kṛtaṃ na jāne ||

rājā āha ||

tumhe hi me tīkṣṇaviṣā udārā
mahābalā kṣiprakopā ca nāgā ||

nāgāham etaṃ abhiśraddadhāmi
no tvaṃ amanuṣo manuṣasya kruddho ||

nāgarājā āha ||

narakasmiṃ so śaktitale pateyā
+ + + ūrdhvapādo adhośiro ||

yo bādhate pūrvakarisya rājño
asmādṛśo tuhya kṛtaṃ na jāne ||

apy eva vāto girim āvaheya
candro ca sūryo ca kṣitiṃ pateya ||

sarvā ca nadyo pratiśrotā vahensuḥ
na tv evahaṃ rāja mṛṣā bhaṇeyaṃ ||

rājā āha ||

yatheṣṭaṃ nāgarājasya tathā bhotūragādhipa ||

yathā tuvaṃ yācesi paśyāmi te niveśanaṃ ||

rājā ugraseno amātyān āha ||

yujyantu te rājarathā sucitrā
kambojakā aśvavarā sudāntā ||

hastī ca yujyantu suvarṇacchatrā
drakṣyāmy ahaṃ nāganiveśanāni ||

amātyā āhansuḥ ||

yuktā ime aśvarathā sucitrā
kambojakā aśvavarā sudāntā ||

hastī ca yuktās te suvarṇacchatrā
niryātu (rājendro) mahābalena ||

tato ca rājā niryāsi senā ca caturaṃginī ||

mitrāmātya­pari­vṛto jñātīsahapuraskṛto ||

bherī mṛdaṃgā paṭahāś ca saṃkhā
vādyensu veṇū ugrasenarājño ||

niryāti rājā mahatā balena
puraskṛto nārigaṇasya madhye ||

gatvāna kāśīnāṃ rājā nāgarājaniveśanaṃ ||

adrākṣīn nāgarājasya devānāṃ bhavanaṃ yathā ||

āmrajambūhi saṃchannaṃ kokilagaṇasevitaṃ ||

addarśā nāgarājasya kāśirājā niveśanaṃ ||

samantato vanagulmā puṣpitā sarvakālikā ||

manoj­ñagandhaṃ pravāyanti nāgarājaniveśane ||

suvarṇa­rūpya­so­pānā puṣkariṇyo abhinirmitā ||

padumotpala­saṃ­channā nānādvijaniṣevitā ||

vaiḍūryastambhaprāsādā musāragalvatalāstṛtā ||

addarśā nāgarājasya kāśirājā niveśane ||

praviśya kāśīnāṃ rājā nāgarājaniveśanaṃ ||

paryaṃkasmiṃ upaviśe jātarūpamaye śubhe ||

dṛṣṭvāna taṃ āgataṃ ca nāgarājaṃ ca campakaṃ ||

kāśirājena sārdhaṃ ca kṛtvāna aṃjaliṃ natā ||

pṛcchati nāgakanyā yadāsi amitramadhyame ||

tato pipāsāṃ kṣudhāṃ ca kathaṃ tatra vinodaye ||

nāgarājā āha ||

yathocitaṃ labhyati annapānaṃ
kṣudhāpipāsāya vinodanārthaṃ ||

ayaṃ ca me + + + kāśirājā
kṣipraṃ nāma mocaye bandhanāto ||

tā dāni ṣoḍaśa nāgakanyāsahasrāṇi ugrasenaṃ kāśirājam abhistavensuḥ ||

evaṃ nandāhi bhadran te kāśirāja sabāndhavo ||

yathā vayam adya nandāma dṛṣṭvānam uragādhipaṃ ||

evaṃ nandāhi tvaṃ rāja saha sarvehi jñātihi ||

yathā vayam adya nandāma samagrā patinā saha ||

muktāna te vāhaśatāni paṃca
vaiḍūryamiśrāna dadāsi rājñe ||

antaḥpure bhūmi samāstarā hi
niṣkardamā tviṣimati nīrarāja ||

taṃ tādṛśaṃ atha sa rājā dṛṣṭvā
antaḥpuraṃ devavimānakalpaṃ ||

nārīgaṇena paricaryamāṇo
anuśāsate kāśipuraṃ samṛddhaṃ ||

rājā ugrasena āha ||

tvaṃ kaṃcukāmbaradharo suvastro
tatra yāpento anupamavarṇo ||

divyehi kāmehi samaṃgibhūtaḥ
kimarthaṃ nāga bhuvi tvaṃ caresi ||

nāgarājā āha ||

nānyatra bhave mānuṣako jano tu
saṃcintyati so divasaṃgamo vā ||

yonimahaṃ mānuṣīṃ prārthayanto
tasya kāraṇāya tapaṃ carāmi ||

rājā ugraseno cintayati ||

dṛṣṭā nāgā ca nāgī ca prārthayantā mānuṣaṃ bhavaṃ ||

kiṃ kariṣyāmi śubhaṃ karma apāyasamatikramaṃ ||

pūrvenivāsaṃ bhagavāṃ pūrvejātim anusmaran* ||

jātakam idam ākhyāsi śāstā bhikṣūṇa santike ||

te skandhā tāni dhātūni tāni āyatanāni ca ||

ātmānaṃ ca adhikṛtya bhagavān tam arthaṃ vyākare ||

anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṣitaṃ purā ||

campako haṃ tadā āsi nāgarājā maharddhiko ||

yaśodharā nāgakanyāsi evaṃ dhāretha jātakaṃ ||

evam idam aparimitaṃ bahuduḥkhaṃ
uccanīcaṃ caritaṃ purāṇaṃ ||

vigatajvaro vigatabhayo aśoko
svajātakaṃ bhāṣati bhikṣusaṃghamadhye ||

bhagavānāha || tadāpy ahaṃ bhikṣavaḥ nāgabhūto ahituṇḍikena baddho mānsārthaṃ yaśodharāye mokṣito | aśvavāṇijako pi santo vārāṇasīye saṃjāto mocito ||

iti śrīcampakanāgarājasya jātakaṃ samāptaṃ ||