Mahāvastu

76. The Jātaka of the Crow

bhikṣū bhagavntam āhaṃsuḥ || paśya bhagavaṃ kathaṃ āyuṣmatā udāyinā ayaṃ rājā śuddhodano abhiprasādito || bhagavān āha || na hi bhikṣavo etarahim eva etena udāyinā eṣo rājā śuddhodano abhiprasādito anyadāpi eṣa etena udāyinā rājā śuddhodano abhiprasādito || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavaṃ || bhagavān āha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṃ bhikṣavo atītam adhvānaṃ nagare vārāṇasīye kaśijanapade rājā brahmadatto nāma rājyaṃ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo susaṃgṛhītaparijano dānasaṃvibhāgaśīlo mahābalo mahākośo mahābalavāhano | tasya taṃ nagaraṃ vārāṇasī kāśijanapadaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca ākīrṇajanamanuṣyaṃ ca bahujanamanuṣyaṃ ca sukhitamanuṣyaṃ ca praśāntaḍimbaḍamaraṃ sunigṛhītataskaraṃ vyavahārasaṃpannaṃ || tatra supātro nāma kākarājā prativasati aśītisahasraparivāro ||| tasya dāni kākarājño supārśvā nāma kākabhāryā | tasyā kākīye rājabhojanena dohalako | sā tasya supātrasya kākarājño taṃ dohalaṃ ācikṣati || so āha || ahaṃ ānāpayiṣyaṃ rājabhojanaṃ bhuṃjāhīti || so dāni kākarājā amātyam āha || supārśvāye rājabhojanena abhiprāyo āṇāpehi kākānāṃ yaṃ rājño brahmadattasya mahānasāto rājabhojanam āhariṣyanti || so amātyo āha || svāmi ānayiṣyāmi rājabhojanaṃ pi || so dāni āmātyo teṣāṃ kākānām āṇāpeti | gacchatha rājño brahmadattasya mahānasāto rājabhojanam ānetha supātrasya kākarājño bhāryā paribhuṃjiṣyati || te kākā āhansuḥ || rājakulaṃ iṣvastraśikṣitaiḥ rakṣīyati | parisamantena rājakulasya pakṣī na śaknoti atikramituṃ tato na śakyāma vayaṃ rājño brahmadattasya mahānasāto rājabhojanam ānayituṃ || apare pi āṇāpyanti na ca utsahanti | aśītihi kākasahasrehi na ca kocid utsahati rājño brahmadattasya mahānasāto rājabhojanam ānetuṃ mā tatra gatā kāṃḍena vā guḍikāye vā hanyema || tasya dāni kākarājño amātyasya etad abhūṣi || ahaṃ supātrasya kākarājño aśītināṃ kākasahasrāṇāṃ amātyo yadi ca ahaṃ na śaknomi etaṃ supātrasya kākarājño āṇattikaṃ kartuṃ na puruṣakārakaṃ bhavati asmākaṃ gacchāmi svakaṃ rājño supātrasya nivedituṃ || mahārāja atra svakaṃ mahānasāto rājabhojanaṃ ānemi yadi hanyāmi yaṣṭaṃ bhavatu ekaśarīreṇa na punaḥ supātrasya kākarājño bhāryāye bhojanaṃ nānemi || so dāni teṣāṃ rājapuruṣāṇāṃ iṣvastraśikṣitānāṃ py āluptacittānāṃ nājñāto | tataḥ rājño brahmadattasya mahānasāto nānāprakāraṃ rājabhojanaṃ pratyagraṃ varṇarasopetaṃ tuṇḍenādāyāpagacchati || divase divase punarpunaḥ harati ||

tehi tehi sūpehi rājño brahmadattasya nivedituṃ || atra mahānase kāko aparādhyati rājabhojanam ucchiṣṭhīkaroti viṭṭāleti vidhvaṃseti vayaṃ karme praśṛtā tehi karmehi utkṣiptā sma nivārayituṃ || rājñā amātyā āṇattā || evaṃ mahānasaṃ jālena pidhāpetha yatha so kāko na mahānase śakyeya aparādhyituṃ ||

manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ
nacireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇām iti ||

rājño brahmadattasya vacanamātreṇa sarvantaṃ mahānasaṃ jālena apihitaṃ || so kāko tatra mahānase na śaknoti opatituṃ nāpi śaknoti aparādhyituṃ || so pi tarketi kathaṃ ahaṃ ato rājabhojanaṃ hariṣyanti || tasya kākasya etad abhūṣi || yan nūnāhaṃ etaṃ panthaṃ rakṣeyaṃ yena pathena mahānasāto rājño bhaktaṃ allīpīyati || yataḥ panthāto taṃ paśyati rājño allīpīyantaṃ odanaṃ vā vyañjanaṃ vā mānsaprakārāṇi vā khajjakaṃ vā tilakṛtaṃ vā anyaṃ vā kaṃcid bhakṣyaṃ tataḥ taṇḍenādāya gacchati || rājñā āṇattaṃ sarveṣām eteṣāṃ pariveṣakānāṃ varṣavarāṇāṃ ca bhojanabhājanānāṃ pidhānāni detha || te dāni pariveṣakā taṃ bhojanaṃ pidhānehi apihitvā mahānasāto rājño allīyanti || tato so kāko na bhūyo śaknoti hartuṃ || tasya dāni kākasya etad abhūṣi || katham ahaṃ śakyeyaṃ kākarājño bhāryāye bhūyo rājabhojanaṃ hartuṃ || so dāni yaṃ rājā brahmadatto ceṭīnāṃ haste arpayanto devīnāṃ kabalāni preṣati tataś ceṭīnāṃ hastāto harati || rājñā brahmadattena śrutaṃ | ataḥ devīnāṃ kabalehi praveśīyantehi so kāko ceṭīnāṃ hastāto bhojanaṃ harati || rājñā āṇattaṃ || sarvāsāṃ ceṭīnāṃ kabalāni praveśayantānāṃ apidhānāni detha || tatra ca rājño brahmadattasya gurukaṃ amarṣaṃ saṃjātaṃ || aho yādṛśo eṣo kākaḥ dhṛṣṭo mukharo pragalbho ca sāhasiko ca dhanuhastehi na śakyati rakṣituṃ antan dṛraṣṭvā opatati || rājñā āṇattaṃ || yo me etaṃ kākaṃ jīvantaṃ gṛhītvā allīpeya tasya vipulaṃ abhicchādanaṃ dadeyaṃ || sarvasya parivārasya āṇattaṃ evaṃ rājā brahmadatto jalpati ||


aparā dāni ceṭī rājño brahmadattasya arpayato svakāye devīye kabalaṃ ādāya vastrehi apihitvā gacchati | sā dāni tena kākena dṛṣṭā | tasya etad abhūṣi | kathaṃ ato ceṭīya hastāto bhojanaṃ hareyaṃ | yan nūnāhaṃ asyā ceṭīye nāsāgre lagneyaṃ tataḥ sā ceṭī trastā imaṃ bhojanaṃ ujjhiṣyati tato ahaṃ yaṃ taṃ bhojanaṃ gṛhya gamiṣyāmi || so dāni yenābhūd dāsī opatitvā tāye ceṭīye nāse lagno | tatra nāse vraṇo kṣato | ceṭīye bhītāye bhojanam ujjhitvā so kāko ubhayehi hastehi gṛhīto || sā dāni ceṭī kākam ādāya nāsāya rudhireṇa gharantena rājño brahmadattasya upasaṃkrāntā | ayaṃ so dṛṣṭakākaḥ gṛhīto || so dāni rājā brahmadatto tasyā ceṭīye prīto saṃvṛtto | śobhanaṃ te kṛtaṃ yaṃ tvayā eṣo kāko gṛhīto || tena dāni rājñā brahmadattena tāye ceṭīye vipulo ācchādo dinno || so ca kāko paribhāṣiyati | na śobhanaṃ yaṃ tvaṃ rājakulaṃ pi dharṣayasi || so dāni kāko rājānaṃ brahmadattaṃ gāthāye adhyabhāṣe ||

vārāṇasyāṃ mahārāja kākarājā nivāsito |
aśītikākasahasrehi supātro parivārito ||

tasya dohalinī bhāryā supārśvā mānsam icchati |
rājño mahānase pakvaṃ pratyagraṃ rājabhojanaṃ ||

tasyāhaṃ vacanaṃ śrutvā karanto anuśāsanīṃ |
bhartur apacitiṃ kṛtvā nāsāye akari vranaṃ ||

atha khalu bhikṣavaḥ rājā brahmadatto tasya kākarājāmātyasya prīto saṃvṛtto | imasya kākarājāmātyasya tasya kākarājasya sakāśāto naiva grāmo na bhogo nāpi ca anyā kācid vṛttiḥ | svakena tuṇḍena vṛttiṃ paryeṣanto ātmatyāgaṃ tasya kākarājasya kāryaṃ karoti || atha bhikṣavo rājā brahmadatto amātyapārṣadyāṃ gāthāye adhyabhāṣe ||

etādṛśo arahati rājabhogaṃ hi bhuṃjituṃ |
yathāyaṃ kākarājasya prahva āmaraṇād dvijo ||

tasya dāni kākasya rājñā brahmadattena daivasikaṃ rājabhojanaṃ anujñātaṃ | rājabhojanasya pratyagrasya nānāprakārasya pūraṃ bhojanaṃ kṛtvā tasya kākasya arthāye ekānte kṣipyati ataḥ taṃ daivasikaṃ svayaṃ ca bhuṃjesi kākarājasya ca haresi || parivārasya āṇattaṃ | na kenacid etasya kākasya rājakulaṃ gacchantasya vā āgatasya vā kiṃcid vyāghātaṃ utpādayitavyaṃ ||

bhagavān āha || syāt khalu punar bhikṣavo yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena supātro nāma kākarājā abhūṣi | na khalv evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | ahaṃ sa kākarājo abhūṣi || yā kākarājasya bhāryā supārśvā nāma sā eṣo yaśodharā abhūṣi || yaś ca kākarājasya aśītīnāṃ kākasahasrāṇām amātyo abhūṣi eṣo sa kālodāyī sthaviraḥ || yo bhūd rājā brahmadattaḥ sa eṣa rājā śuddhodano abhūṣi || tadāpi eṣo etena prasādito etarahiṃ pi eṣa etena prasāditaḥ ||

kākajātakaṃ samāptaḥ ||