Mahāvastu

77. The Jātaka of the Female Elephant

The First Version of the Story of the Female Elephant

bhikṣū bhagavantam āhansuḥ || paśya bhagavan katham iyaṃ mahāprajāpatī bhagavato śokena andhā saṃjātā bhagavantaṃ cāgamya anandhā saṃjātā || bhagavān āha || na bhikṣavo etarahim eva eṣā mahāprajāpatī mama śokena kāruṇyena ca andhā saṃjātā mama eva cāgamya anandhā saṃjātā | anyadāpy eṣā mahāprajāpatī mama āgamya anandhā saṃjātā || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan* || bhagavān āha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṃ bhikṣavaḥ atītamadhvāne himavantapārśve caṇḍagirir nāma parvato tasya dāni pārśve mahanto vanakhaṇḍo vṛkṣasahasrehi puṣpaphalopetehi saṃchanno padminīhi ca āśramehi ca upeto ṛṣigaṇānucīrṇo prānto pravivikto || tatra mahāntaṃ hastiyūthaṃ prativasati ṣaḍdantakulaṃ || tahiṃ ājaniyo hastipoto jāto ṣaḍdanto indragopakaśīrṣo saptāṃgasupratiṣṭhito kumudavarṇo | so yadā saṃvardhito tadā mātāṃ gurugauraveṇa premnena ca paricarati | tasyā pūrvaṃ bhojanaṃ pānīyaṃ ca dattvā paścād ātmanā paribhuṃjati kālena ca tāṃ kālena uddhataśarīrāyā vanalatāyā parimārjati snāpayati || evaṃ so hastipoto sāvahitaṃ prasādena premnena ca gauraveṇa ca sarvakālaṃ janetriṃ paricarati || so dāni kadācit tāṃ mātuṃ snāpayitvā pariviṣitvā āsitāṃ jñātvā gajagaṇena sārdhaṃ caranto vāhyena nirgato || so dāni mṛgalubdhakehi mṛgavyaṃ aṇvantehi dṛṣṭo tehi gatvā kāśirājño niveditaṃ | deva amutra vanakhaṇḍe edṛśo gajapotako prativasati prāsādiko darśanīyo devasya yogyo bhaveya ||

atha khalu bhikṣavaḥ kāśirājā teṣāṃ lubdhakānāṃ śrutvā sabalavāhano taṃ vanakhaṇḍam āgame || tena sa hastipoto vanakhaṇḍāto nigṛhya aparāhi kareṇuhi parivārito vārāṇasīṃ praveśito hastiśālāyāṃ ca thāvito || tasya dāni rājño bhavati | bhadrako me ayaṃ yāno bhaviṣyatīti || so dāni sarvasatkārehi satkriyati svayaṃ rājā tasya bhojanaṃ ca pānīyaṃ ca dadāti | tasya taṃ sarvasatkāraṃ na prīṇayati śokena tāṃ mātaraṃ anusmarantasya gambhīraṃ ca niśvasati aśrūṇi ca pātayati śuṣyati ca milāyati ca || so dāni rājā premnānugato aṃjaliṃ pragṛhṇetvā taṃ gajapotaṃ pṛcchati || sarvasatkārehi te gajottama satkaromi atha ca punas tvaṃ śuṣyasi ca milāyasi ca parihāyasi ca varṇarūpato na ca te paśyāmi udagram āttamanaṃ prahṛṣṭamukhavarṇaṃ | dehi me vācaṃ ākhyāhi kena te upakaraṇena vaikalyaṃ upasthāpayiṣyāmi priyo ca me tvaṃ gajottama manāpo ca ākhyāhi me kena tvaṃ parihāyasi bhojanaṃ ca pānīyaṃ ca na pratīcchasi || so dāni gajapoto rājñā pṛcchīyamāno mānuṣikāye vācāye āha || deva na me kenacid vaikalyaṃ upakaraṇena naivam āhāreṇa mama kṛtyaṃ mama mātā tahiṃ vanakhaṇḍe prativasati jīrṇā vṛddhā gatavayā cakṣurvihīnā durbalakāyā yadā vijñāprāpto smi nābhijānāmi mātur pūrvaṃ adattvā bhojanaṃ vā pānaṃ vā svayaṃ paribhuṃjituṃ | eṣa me samādāno mama maraṇaṃ ihaiva bhaviṣyati | na punar ahaṃ adattvā mātāye svayaṃ paribhuṃjeyaṃ bhojanaṃ vā pānīyaṃ vā || so dāni kāśīrājā dhārmiko ca sakṛpo ca parānugrahapravṛtto ca | tasya etad abhūṣi | āścaryam idaṃ imasya hastipotasya yāva mātṛjño ca dhārmiko ca ājāneyo ca yasya adya ettakāni divasāni bhojanaṃ apratīcchantasya pānīyam apibantasya mātṛśokena | ekatyeṣu manuṣyeṣu naite guṇā sulabharūpā ye imasya gajapotasya | naitam asmākaṃ sādhu na pratirūpaṃ yaṃ vayaṃ imān evarūpā kalyāṇasatvā viheṭhāma || so dāni mahāmātrāṇām āha || muṃcatha etaṃ hastipotaṃ gacchatu vanakhaṇḍaṃ yato smābhi ānīto mātṛvartako mātare samāgacchatu mā iha anāhāro mariṣyati tato vayaṃ nirarthakā adharmeṇa saṃyujyema || so dāni rājāṇattīye tasyaiva vanakhaṇḍasya samīpe netvā mukto ||

so dāni taṃ vanakhaṇḍaṃ gatvā naivāhāraṃ karoti na pānīyaṃ pibati tāṃ mātaraṃ mārgati || tasya dāni sā mātā śokena rudamānā ca taṃ putrakaṃ apaśyantī andhībhūtā || so dāni gajapotako tāṃ mātaraṃ alabhanto parvataśikharam abhiruhitvā kuṃjararāvāṃ muṃcati | tasya mahāntaṃ kuṃjararāvaṃ muṃcato tāye mātare taṃ svaraṃ pratyabhijñātaṃ putrasya me eṣo svaro ti tāye pi mahāninādaṃ muktaṃ || tataḥ tena mātusvaro pratyabhijñāto || so dāni tasyā mātu mūle upasaṃkrame || tasya sā mātā udakahradasya mūle āsati andhā paribhramantī putraśabdaṃ śrutvā reṇuguṇṭhitaśarīrā || so dāni gajapotako tataḥ tato vanalatāṃ sukumārāṃ bhuṃjitvā tāṃ mātaraṃ parimārjati reṇuṃ cāsyā śarīrāto apaneti | tataś ca udakahradāto śuṇḍaṃ udakasya pūretvā hṛṣṭo āttamano prītisaumanasyajāto tāṃ mātāṃ snāpeti || sā dāni snātā ca tāni ca akṣīṇi dhautāni sarvamalaṃ mrakṣitaṃ aśucyapagataṃ cāsyā pariśuddhā dṛṣṭī saṃvṛttā || sā dāni hastinikā taṃ putrakaṃ paśyitvā prītisaumanasyajātā pṛcchati | putra kahiṃ si gato mama mellitvā anāthāye durbalacakṣuyeti || so tasyā mātāye tāṃ prakṛtiṃ vistareṇa ācikṣati yathā gṛhīto yathā ca osṛṣṭo || sā taṃ putrakaṃ āha || evaṃ putra ānandatu kāśirājā saparivāro yathā adya tava dṛṣṭvā ahaṃ nandāmi ||

syāt khalu bhikṣavaḥ yuṣmākam evam asyād anyaḥ sa tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṣi | na khalv etad evaṃ draṣṭavyaṃ | tat kasya hetoḥ | eṣo nando mama pitriyaputro bhrātā so kāśirājā abhūṣi || yo gajapotako aham eva tadā abhūṣi || yā gajapotasya mātā abhūṣi eṣā sā mahāprajāpatī gautamī tadāpi mama śokenāndhā saṃjātā mama evāgamya anandhā saṃjātā | etarahiṃ pi eṣā mahāprajāpatī gautamī mama śokenāndhā saṃjātā mama yeva cāgamya anandhā saṃjātā ||

samāptaṃ hastinikājātakasya parikalpaṃ ||

The Jātaka of the Female Elephant

nīvaraṇaṃ vijahitvā śṛṇotha ekāgramānasā sarve |
yatha bodhisatvacaryā suduṣkarā harṣaṇīyā ca ||

tiryagyonigatasyāpi gajasya svamātare sauhṛdam āsi |
kiṃ punaḥ manuṣyabhūto guruṃ puricareya taṃ vipraṃ ||

kāmaṃ pi bodhisatvā sarvajagati vatsalā prakṛtisnigdhā |
ativatsalā tu guruṣu yathā śrutaṃ kīrtayiṣyāmi ||

himavanta­pād­apārśve caṇḍogre caṇḍaparvate ramye |
tāpasakula-āśramehi kvacit kvaci kṛtābhyalaṃkāre ||

kinnarakuṃ­jaravānaravarāhaśārdūlavyāghra­gaṇa­cīrṇe |
rurumahiṣasarabhacarite vṛṣabhacamariśambarākīrṇe ||

moraśukajīvajīvakacakorakaraviṃ­kaśakunamithunehi |
samantaṃ hi taṃ vanavaraṃ śobhati madhuraṃ ravantehi ||

śobhanti ca kvacikvacit padmasarā rājahaṃsaparipūrṇā |
kalahaṃsalīlagalitā gajayūthavilolitāś ca pure ||

kvacid bhramaramadhukaribhiś cūrṇitakusumehi pādapasamīpaṃ |
kṛtasaṃstarā vicitrā hariṇaśakunalīlitā sthānti ||

kvacid vṛddhatāpasehi dhyānaratiratehi nirjharagatehi |
saṃśobhate vanavaraṃ svādhyāyaratehi ca parehi ||

kvaci dṛṣṭakumārehi dīrgha­jaṭā­ajinavalkaladharehi |
saṃśobhate vanavaraṃ vicitraphalamūlahastehi ||

tasmiṃ pravaṇe bhirāme pariharati janetrīṃ netraprahīṇāṃ |
jīrṇāṃ durbalagātrāṃ gajottamo sarvabhāvena ||

so gajagaṇena sārdhaṃ ramanto apanirgato mahaddūraṃ |
rājā ca saha balena gajagrahaṇakāraṇaṃ prāpto ||

dṛṣṭvāna taṃ gajavaraṃ rājñaḥ sūto pi harṣito avaci |
gajavaro lakṣaṇupapeto gajottamo pārthiva yūthe ||

gajagaṇagataṃ gajendraṃ taṃ dṛṣṭvā vāhanaṃ udāraṃ taṃ |
saṃgṛhṇi kāśirājā vanāt puravaraṃ nibandhitvā ||

so naiva pibati pānaṃ na ca bhuṃjati śvasati ca so bhīkṣṇaṃ |
taṃ avaca madhuragirayā sa hastiratnaṃ pṛthivīpālo ||

nāgavara mā kṛśo bhava pratīccha bhaktaṃ pibāhi pānīyaṃ |
abhirāmayiṣyāmi idha purottame khu śociṣṭhāḥ ||

gajottamo āha ||

na khu śocāmi narapate bandhanam uparodhanaṃ kṣudhapipāsāṃ |
ito ca me duḥkhataraṃ nareśvara tena śocāmi ||

rājā āha ||

kin tava ito gajavara duḥkhataraṃ duḥkhataraṃ punar anyaṃ |
yena te na pratibhāti pānīyam aśanaṃ ca ākhyāhi ||

gajapotako āha ||

mātā mama gatavayā jīrṇā ativatsalā nayanahīnā |
sā mayā vinā mariṣyati nareśvara tena śocāmi ||

tasyāhaṃ bisamṛṇālaṃ pūrvaṃ upānayāmi anayanāye |
bhuṃjāmi paścātmanā sādya anasanā ti śocāmi ||

grīṣme paridagdhagātrā śītalavanacchāditodakaṃ caivaṃ |
upanāmemi snapemi ca sādya anātha ti śocāmi ||

saṃprati vane anayanā paribhramati reṇuguṇṭhitaśarīrā |
hā putreti ca vadati tad adya duḥkhataram āsādya ||

śrutvā gajendravacanaṃ manujendro sumadhuraṃ sukaruṇaṃ ca |
aśruparipūrṇavadano naravaro vāraṇam adhyabhāṣita ||

ekatyeṣu manuṣyeṣu sudullabhā edṛśā guṇā samyak* |
yena tava imā gajavara hṛdayasmiṃ jāyate pīḍā ||

muṃcatha laghu gajavaraṃ caratu vane gurujanaṃ paricaranto
bhavatu jananī āśvastā naṃdatu saha putraratanena ||

sā gajavarasya mātā duḥkhārditaśokaśalya­saṃ­śīrṇā |
gagaṇam iva kālamehgo nādayati vanaṃ paricarantī ||

bhavatu jananī savatsā nandantu vanamṛgā ca vanadevatā |
ākhyāte nandatu me anayanā mātā ratanakena ||

iṣṭaṃ lubdhehi dantahetoḥ vyāghrehi rudhiramānsārthaṃ |
nītaṃ va rājadhāniṃ gajottamaṃ kāśim āvikṣe ||

vanadevatā bhaṇanti gajottamo pravaralakṣaṇasamaṃgī |
taṃ gṛhṇe kāśirājā vanāt puravaraṃ nibandhitvā ||

taṃ khu maraṇaṃ bhaviṣyati mahyaṃ anāthāye naṣṭanayanāye |
so pi ca gajo mariṣyati suvatsalo mahyaṃ śokena ||

yo vicare girivareṣu vaneṣu pravareṣu phullaśikhareṣu |
sa khu mariṣyati nāgo mama copavanaṃ ca śocanto ||

atha tava na jātu gajavara janetrī tvayi roṣitā na paribhraṣṭā |
premnena anucarittha tatha tuhya vibhokṣaṇaṃ bhavatu ||

atha tvaya na jātu vīra adattva tava jananiye prathamabhaktaṃ |
phalamūlabhojanaṃ vā tatha tuhya vibhokṣaṇaṃ bhavatu ||

atha gajavaro tvarito mātaram upagamya ālapati snigdhaṃ |
sukumāralatāye ca parimārjati reṇupariśuddhāṃ ||

baddho smi kāśirājñā purottame dāruṇehi pāśehi |
tava tu kṛtena anayanā mukto puna dharmarājena ||

sā gajavarasya ghoṣaṃ śrutvā sparśaṃ ca tasya upalabhya |
prītamanasā udagrā punaḥ sanayanā gajaṃ labdhvā ||

hastinikā āha ||

evaṃ nandatu nandanto kāśirājā sabāndhavo |
yathāhaṃ adya nandāmi putreṇa nayanehi ca ||

etaṃ putraṃ pūrvaṃ śailavane mṛgānvite |
saputrā adya netrehi paśyati varakuṃjaraṃ ||

pūrvajātim abhijñāya saṃbuddho vadatāṃ varo |
jātakam idam ākhyāsi śāstā bhikṣuṇam antike ||

ahaṃ gajavaro āsi mātā sā āsi hastinī |
tenādyāpy asyā putro haṃ gāḍasnehā ca gautamī ||

eyaṃ dīrghasmiṃ saṃsāre snehadveṣeṇa duḥkhitā |
snehadveṣaprahāṇārthaṃ dharmaṃ caratha nirmamā ||

hastinījātakaṃ samāptaṃ ||