Sanskrit Mūlasarvāstivāda Vinaya

Khandhaka

Pravāraṇāvastu

Sanskrit text lost

Sanskrit text lost

Sanskrit text lost

Sanskrit text lost

Sanskrit text lost

tataḥ paścāt pravārako bhikṣuḥ saṃmantavyaḥ. pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ pravārako bhikṣur asaṃmato na saṃmantavyaḥ. saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ. katamaiḥ pañcabhiḥ. chandād gacchati dveṣān mohād bhayād gacchati pravāraṇāṃ cāpravāraṇāṃ na jānāti. ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ pravārako bhikṣur asaṃmato na saṃmantavyaḥ. saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ. pañcabhis tu dharmaiḥ samanvāgataḥ pravārako bhikṣur asaṃmataḥ saṃmantavyaḥ. saṃmataś ca nāvakāśayitavyaḥ. katamaiḥ pañcabhiḥ. na chandād gacchati na dveṣān na mohād na bhayād gacchati pravāraṇāṃ cāpravāraṇāṃ jānāti. ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ pravārako bhikṣur asaṃmataḥ saṃmantavyaḥ. saṃmataś ca nāvakāśayitavyaḥ.

evaṃ ca punaḥ saṃmantavyaḥ. śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtvā pūrvavad yāvad utsāhayitavyaḥ. utsahase tvam evaṃnāmā saṃghasya pravāraṇāṃ pravārayitum iti. saced utsahate tena vaktavyam utsahe.

tataḥ paścād ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyam. śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ. ayam evaṃnāmā pravārako bhikṣur utsahate saṃghasya pravāraṇāṃ pravārayitum. sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣametānujānīyāt saṃgho yat saṃgha evaṃnāmānaṃ pravārakaṃ saṃmanyeta. evaṃnāmā pravārako bhikṣuḥ saṃghasya pravāraṇāṃ pravārayitum. eṣā jñaptiḥ.

evaṃ ca karma kartavyam. śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ. evaṃnāmā pravārako bhikṣur utsahate saṃghasya pravāraṇāṃ pravārayitum. tat saṃgha evaṃnāmānaṃ pravārakaṃ bhikṣuṃ saṃmanyeta. ayam evaṃnāmā pravārako bhikṣuḥ saṃghasya pravāraṇāṃ pravārayiṣyati. yeṣām āyuṣmatāṃ kṣamata evaṃnāmānaṃ pravārakaṃ bhikṣuṃ saṃmantuṃ yad evaṃnāmā pravārako bhikṣuḥ saṃghasya pravāraṇāṃ pravārayiṣyati te tūṣṇīm. na kṣamate bhāṣantām.

saṃmataḥ saṃghenaivaṃnāmā pravārako bhikṣuḥ. ayam evaṃnāmā pravārako bhikṣuḥ saṃghasya pravāraṇāṃ pravārayiṣyati. kṣāntam anujñātaṃ saṃghena. yasmāt tūṣṇīm evam etad dhārayāmi.

Sanskrit text lost

Sanskrit text lost

... samanvāharāyuṣmann adya saṃghasya pravāraṇā pāñcadaśikā. mamāpy evaṃnāmno bhikṣoḥ pravāraṇā pāñcadaśikā. so ’ham evaṃnāmā bhikṣur bhadantā tribhiḥ sthānaiḥ pravārayāmi dṛṣṭena śrutena pariśaṅkayā. avavadantu mām āyuṣmaṃtaḥ. anuśāsantu mām āyuṣmantaḥ. anukaṃpakā anukaṃpakā anukaṃpām upādāya. jānaṃ paśyann āpattiṃ yathādharmaṃ yathāvinayaṃ pratikariṣye. evaṃ dvir apy evaṃ trir api. ...

/// pravā­ravakena pravārayitav­yaṃ ///

/// pravā­rayitavyaḥ tata paścād bhikṣuṇyaḥ pravārayanti ///

/// ka sarvair vaktavyaṃ sādhu pravārayitaṃ ///

/// sitvā | + tuṃ labhyaṃ bhadaṃta evaṃ ///

āyuṣmān upāli buddhaṃ bhagavanta pṛcchati. kati bhadaṃta pravāraṇā­karmā­ni. catvāry upālin. adharmeṇa kurvanti vyagrāḥ. adharmeṇa samagrāḥ. dharmeṇa vyagrāḥ. dharmeṇa samagrāḥ.

tatraikaṃ dhārmikaṃ pravāraṇākarma yad idaṃ dharmeṇa pravārayaṃti samagrāḥ.

atha bhagavāṃs tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane niṣaṇṇaḥ. niṣadya bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma. nirgacchanti bhikṣavo rātriḥ. kuruta bhikṣavaḥ pravāraṇām. athānyatamo bhikṣur utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamya bhagavantam idam avocat. anyatamasmiṃ bhadaṃtāvāse bhikṣur ābādhiko duḥkhito bāḍhaglānaḥ. tasyāsmābhiḥ kathaṃ pratipattavyam. bhagavān āha. pravāraṇāsyānayitavyā. uktaṃ bhagavatā pravā­raṇās­yāna­yitavyeti bhikṣavo na jānate katham ānayitavyeti. bhagavān āha. ekasyaikena dvayor ekena saṃbahulānāṃ yāvatāṃ vā śaknoti saṃghamadhye nāmāni parikīrtayitum.

pravā­raṇādāyakasyāhaṃ bhikṣava bhikṣor āsamudācārikān dharmān prajñapayiṣyāmi. pravāraṇādāyakena bhikṣuṇaikāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā upānahāv avamucya yathāvṛddhikayā sāmīcīṃ kṛtvotkuṭukena niṣadyāñjaliṃ praṇamyedaṃ syād vacanīyam. samanvāharāyuṣmann adya saṃghasya pravāraṇā pāñcadaśikā. mamāpy evaṃnāmno bhikṣoḥ pravāraṇā pāñcadaśikā. so ’ham evaṃnāmā bhikṣuḥ pariśuddham antarāyikair dharmair ātmānaṃ vadāmi. pravāraṇāyāṃ me pāriśuddhim ārocayāmy. ārocitāṃ ca pravedayāmi. evaṃ dvir apy evaṃ trir api.

pravā­raṇādāyako bhikṣuḥ sacet kāyavijñaptyā pravāraṇāṃ dadāti dattā pravāraṇā vaktavyā. vāgvijñaptyā dadāti dattā pravāraṇā vaktavyā. kāyavijñaptyā ca vāgvijñaptyā ca dadāti dattā pravāraṇā vaktavyā. na kāyavijñaptyā na vāgvijñaptyā dadāti sarvasaṃghena vā tatra gantavyaṃ sa vā bhikṣuḥ saṃghamadhye ’vatārayitavyaḥ. na sarvasaṃghas tatra gacchati taṃ ca bhikṣuṃ saṃghe nāvatārayiṣyanti vyagrāḥ kurvanti sātisārā bhavanti. pravāraṇādāyako bhikṣur yathāprajñaptān āsamudācārikān dharmān na samādāya vartate sātisāro bhavati.

pravā­raṇāgrāhakasyāhaṃ bhikṣava bhikṣor āsamudācārikān dharmān prajñapayiṣyāmi. pravāraṇāgrāhakena bhikṣuṇā pravāraṇāṃ gṛhītvā na dhāvitavyaṃ na dravitavyaṃ na laṅghayitavyaṃ na parikhā laṅghayitavyā na pariṣaṇḍā laṅghayitavyā noparivihāyasā sthātavyaṃ na bahiḥsīmāṃ gantavyaṃ naikena pādena dvau niśreṇapadakāv abhiruhitavyau naikena pādena dvau sopānakaḍevarāv abhiruhitavyau na svapitavyaṃ na samāpattavyam. svapiti samāpadyate dvābhyāṃ kāraṇābhyāṃ garhyo bhavati yac cālajjitvena yac ca vaitarikatvena.

yadā saṃghasthaviraḥ kathayaty anāgamanāyāyuṣmantaś chandaṃ ca pāriśuddhiṃ cārocayata, ārocitāṃ ca pravedayateti, tenāntarikasya bhikṣoḥ purataḥ sthitvā vaktavyam. samanvāharāyuṣmann amuṣminn āvāse bhikṣur ābādhiko duḥkhito bāḍhaglānaḥ. adya saṃghasya pravāraṇā pāñcadaśikā.tasyāpi bhikṣoḥ pravāraṇā pāñcadaśikā. so ’yam evaṃnāmā bhikṣus tribhiḥ sthānaiḥ pravārayati dṛṣṭena śrutena pariśaṅkayā. pravāraṇe ’sya chandaṃ ca pravāraṇāṃ cārocayāmi. ārocitāṃ ca pravedayāmi. pravāraṇāgrāhako bhikṣur āsamudācārikān dharmān na samādāya vartate sātisāro bhavati.

āyuṣmān upālī buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati. pravāraṇāgrāhakas tāvad bhadanta bhikṣuḥ pravāraṇāṃ gṛhītvā tatraivocchidya kālaṃ kuryāt. ānītā pravāraṇā vaktavyā anānītā. anānītopālin. punar apy ānayitavyā. pravāraṇāgrāhakas tāvad bhadanta bhikṣuḥ pravāraṇāṃ gṛhītvā saṃghamadhye prāptaḥ kālaṃ kuryāt. ānītā pravāraṇā vaktavyā anānītā. anānītopālin. punar apy ānayitavyā.

āgārikatvaṃ pratijānāti. śramaṇoddeśakatvaṃ ṣaṇḍhakatvaṃ paṇḍakatvaṃ bhikṣu­ṇīdūṣakatvaṃ mātṛghātakatvaṃ pitṛghātakatvam arhadghātakatvaṃ saṃghabhedakatvaṃ tathāgatasyāntike duṣṭa­citta­rudhirot­pāda­katvaṃ tīrthikatvaṃ tīrthikāvakrāntakatvaṃ steyāsaṃvāsikatvaṃ nānāsaṃvāsikatvam asaṃvāsikatvaṃ pratijānāti. ānītā pravāraṇā vaktavyā anānītā | anānītā upāliṃ | punar apy ānayitavyā.

āyuṣmān upālī buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati | yasmin bhadantāvāse eko bhikṣuḥ prativa­sati­, tena tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ kathaṃ pratipattavyam. tenopālin bhikṣuṇā vihāraḥ sektavyaḥ saṃmārjitavyaḥ sukumārī gomayakārṣy anupradātavyā. sihāsanaṃ prajñapayitavyam. āsanaprajñaptiḥ kartavyā. dharmaśravaṇaṃ dātavyam.

tataḥ paścād uccatarake deśe caturdiśaṃ prekṣitavyam

sacet pariśuddhāḥ samānadṛṣṭayo bhikṣava āgacchanti, ta idaṃ syur vaktavyās. tvaritatvaritaṃ tāvad āyuṣmanta āgacchatādya saṃghasya pravāraṇā pāñcadaśikā. mamāpy evaṃnāmno bhikṣoḥ pravāraṇā pāñcadaśikā. so ’ham evaṃnāmā bhikṣur adya bhadantānāṃ purataḥ pravārayāmi tribhiḥ sthānair dṛṣṭena śrutena pariśaṅkayā. evaṃ dvir apy evaṃ trir api.

sacet saṃpadyata ity evaṃ kuśalam. no cet saṃpadyate, tena bhikṣuṇā svāsana āsadya cittam ity evam utpādayitavyaṃ vāg bhāṣitavyā. adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. mamāpy evaṃnāmno bhikṣoḥ pravāraṇā pāṃcadaśikā. so ’ham evaṃnāmā bhikṣur adya tāvad pravāraṇām adhitiṣṭhāmi. pravārayiṣye dṛṣṭena śrutena pariśaṅkayā. evaṃ dvir apy evaṃ trir api |

yatra dvau bhikṣū prativasatas tatra eṣa evānupūrvī ānyonyam ārocayitavyam. yatra trayo bhikṣavaḥ prativasanti, tatrāpy ānupūrvyānyonyam ārocayitavyam. yatra catvāro bhikṣavaḥ prativasanti, tair jñaptiṃ kṛtvā pravārayitavyam. no tu pravārako bhikṣuḥ saṃmantavyaḥ.

yatra paṃca bhikṣavaḥ prativasanti, tair jñaptiṃ kṛtvā pravārayitavyaṃ. pravārako bhikṣuḥ saṃmantavyaḥ. no tu glānasya pravāraṇāgrahītavyā.

yatra ṣaḍ vottare vā bhikṣavaḥ prativasanti, tair jñaptiṃ kṛtvā pravārayitavyam. pravārako bhikṣuḥ saṃmantavyaḥ. glānasya pravāraṇā grahītavyā.

Uddāna 3.

antaroddānam ||
adhārmikaṃ sthāpanīyam ekavācā pravāraṇā |
kasminn ekā hi kā vācā kriyā upagate hi ca || ||

ekaṃ dhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­panam ekam adhārmikam. trīṇī vā dhārmikāni pravāraṇāsthāpanāny ekam adhārmikam. pañca vā dhārmikāṇi pravāraṇāsthāpanāny ekam adhārmikam.

ekaṃ dhārmikaṃ pravāraṇāsthāpanam ekam adhārmikaṃ katamat.

eka­vācikāyāṃ pravāraṇāyām vāci bhāṣyamāṇāyāṃ aparya­vasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayati dhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

vāci bhāṣitāyāṃ paryavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayaty adhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

itīma ekaṃ dhārmikaṃ pravāraṇāsthāpanam ekam adhārmikaṃ |

trīṇī vā dhārmikāni pravāraṇāsthāpanāni ekam adhārmikaṃ katamat.

dvivācikāyāṃ pravāraṇāyāṃ prathamāyāṃ vāci bhāṣyamāṇāyām aparyavasitāyāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayati dhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

pratha­māyāṃ vāci bhāṣitāyāṃ paryavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayaty dhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

dvitīyāyāṃ vāci bhāṣyamāṇāyāṃ aparya­vasitāyāyāṃ pravāraṇā sthāpayati dhārmikaṃ pravāraṇāsthāpanam.

dvitīyāyāṃ vāci bhāṣitāyāṃ paryavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayaty adhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

itīmāni trīṇi dhārmikāṇi pravāraṇāsthāpanāny ekam adhārmikam.

pañca vā dhārmikāṇi pravāraṇāsthāpanāny ekam adhārmikaṃ katamat.

trivācikāyāṃ pravāraṇāyāṃ prathamāyāṃ vāci bhāṣyamāṇāyām aparyavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayati dhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

pratha­māyāṃ vāci bhāṣitāyāṃ paryavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayati dhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

dvitīyāyāṃ vāci bhāṣyamāṇāyām aparyavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayati dhārmikaṃ pravāraṇāsthāpanaṃ |

dvitīyāyāṃ vāci bhāṣitāyāṃ paryavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayati dhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

tṛtīyāyāṃ vāci bhāṣyamāṇāyām aparyavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayati dhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­pana­m.

tṛtīyāyāṃ vāci bhāṣitāyāṃ paryavasitāyāṃ pravāraṇāṃ sthāpayaty adhārmikaṃ pravā­raṇāsthā­panaṃ­.

itīmāni pañca dhārmikāṇi pravāraṇāsthāpanāny ekam adhārmikam.

asty ekavācikā pravāraṇā, dvivācikā pravāraṇā, trivācikā pravāraṇā, gaṇapravāraṇā. kasminn arthe ekavācikā pravāraṇā.

Uddāna 4.

antaroddānam ||
arśā ca varṣā
ca rājā madhuraṃ dharmaṃ viniścayaṃ |
saṃgho ’ntarāyapatitaḥ ayaṃ saṃgṛhīto gaṇaḥ || ||

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ sambahulā bhikṣavaḥ ...

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavati. adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā | ime ca saṃbahulā bhikṣavaḥ ...

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, ... yanv aham ekavācikayā pravāraṇayā pravārayeyam. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati | asminn arthe ekavācikā pravā­raṇā.

For Pravā-v 7.2.1.2.1-7.2.1.8.1 the Sanskrit text of the manuscript (fol. 70) is lost. The extant text is from a fragment of the Pravāraṇāvastu of the Mūlasarvāstivādin from the Turfan Collection .

aparasminn artha ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ saṃbahulāni bhavanti śayanāsanāny abhyavakāśe upanikṣiptāni. devaḥ pravarṣati ...

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavati. adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. sambahulāni ca bhavanti śayanāsanāny abhyavakāśe upanikṣiptāni. devaḥ pravarṣati ...

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, śayanāsanāni na śaknomy anārdram? upasaṃ­hārayitum?. yanv ahaṃ ekavācikayā pravā­raṇayā pravārayeyam. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati. asminn artha ekavācikā pravāraṇā.

aparasminn artha ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ rājā svakīyaiḥ sārdhaṃ devībhiḥ kumārair amātyair bhaṭabalāgrair nigamajānapadair ārāmam āgacchati. rājñā saṃghasya prabhūto vastralābhaḥ āmiṣalābhaḥ dattaḥ. devībhir api kumārair amātyair bhaṭabalāgrair nigamajānapadair prabhūto vastralābha āmiṣalābho dattaḥ. udghoṣakena ca bhikṣuṇā udghoṣaya ...

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavati. adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. rājā ca svakīyaiḥ sārdhaṃ devībhiḥ kumāraiḥ amātyaiḥ bhaṭabalāgrair nigamajānapadair ārāmam āgacchati. rājñā saṃghasya prabhūto vastralābha āmiṣalābho dattaḥ. devībhir api kumārair amātyair bhaṭabalāgrair nigamajānapadaiḥ prabhūto vastralābha āmiṣalābho dattaḥ. udghoṣakena ca bhikṣunā udghoṣaya ...

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, na śaknomi ... pravārayitum. yanv aham ekavācikayā pravāraṇayā pravārayeyam. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati. asminn arthe ekavācikā pravāraṇā.

aparasminn artha ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ corā grāmaṃ nirghātayanti nagaraṃ vā nigamaṃ vā. ārāmadvāram āgatya gāṃ hatvā mahiṣīṃ chagalikāṃ vā rudhirāṅgakāni rudhiravilekhakāni kṛtvā bhikṣūṇāṃ dūtam anupreṣayanti. nirgacchantv āryāḥ. vayam atra vatsyāmaḥ.

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavati. adya saṃghasya pravāraṇā pāñcadaśikā. corāś ca grāmaṃ nirghātayanti nagaraṃ vā nigamaṃ vā.ārāmadvāram āgatya gāṃ hatvā mahiṣīṃ chagalikāṃ vā rudhirāṃgakāni rudhiravilekhakāni kṛtvā bhikṣūṇāṃ dūtam anupreṣayanti. nirgacchantv āryā. vayam atra vatsyāmaḥ.

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, syān me atonidānaṃ jīvitāntarāyaḥ śrāmaṇyāntarāyo brahmacaryāntarāyaḥ. yanv aham ekavācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati. asminn arthe ekavācikā pravāraṇā.

aparasminn arthe ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tat tad eva paṃcadaśyāṃ pravāraṇāyāṃ anyatamena mahallena bālena mūḍhenāvyaktenākuśalena gocare vā gocaramārge vā kulastrī vā kulakumārī vā ākruṣṭā bhavaty ābhāṣṭā parāmṛṣṭā vā. manuṣyāḥ prakupi ārāmadvāram āgatya yathā gṛhītakān udghoṣayanti. gṛḥṇaṃtu bhavaṃta śramaṇāṃ śākyaputrīyāṃ. hanaṃtu. badhnaṃtu. pravāsayaṃtu. rājña hastyārohā bhaviṣyanty aśvārohā iṣṭakārohā dhvajārohāḥ patākārohā . pṛthag rājakṛtyāni rājakaraṇīyāni kariṣyaṃti.

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavati. adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. anyatamena ca mahallakena mūḍhenāvyaktenākuśalena gocare vā gocaramārge vā kulastrī vā kulakumārī vā ākruṣṭā bhavaty ābhāṣṭā parāmṛṣṭā vā. manuṣyāḥ prakupitāḥ ārāmadvāram āgatya yathā gṛhītakān udghoṣayaṃti. gṛhṇaṃtu bhavantaḥ śramaṇāṃ śākyaputrīyāṃ. hanaṃtu. badhnaṃtu. pravāsayantu. rājñaḥ hastyārohā bhaviṣyanty aśvārohā iṣṭakārohā dhvajārohā patākārohā . pṛthag rājakṛtyāni rājakaraṇīyāni kariṣyaṃti.

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, syān me atonidānaṃ jīvitāntarāyaḥ śrāmaṇyāntarāyo brahmacaryāntarāyaḥ. yanv aham ekavācika pravāraṇayā pravārayeyaṃ. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati | asminn arthe ekavācikā pravāraṇā.

aparasminn artha ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tad vihāraḥ amanuṣyādhyuṣite pradeśe pratiṣṭhāpito bhavati | anyatamena ca mahallena bālena mūḍhenāvyaktenākuśalenāpratirūpe pradeśa uccāraprasrāvaṃ kheṭaṃ śighāṇakaṃ vāntaṃ viriktaṃ choritam aśucimrakṣitaṃ vā śayanāsanaṃ pravikṣiptaṃ. amanuṣyāḥ prakupitāḥ gocare ’pi tiṣṭhaṃti gocaramārge ’pi caṃkrame ’pi meḍhyām api dvārakoṣṭhake ’pi. bhikṣūn apy āviśaṃti, mañcān api saṃparivartayanti.

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavati : adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. ayaṃ ca vihāro ’manuṣyādhyuṣite pradeśe pratiṣṭhāpitaḥ. anyatamena ca mahallena bālena mūḍhenāvyaktenākuśalenāpratirūpe pradeśa uccāraprasrāvaṃ kheṭaṃ śiṅghāṇakaṃ vāntaṃ viriktaṃ choritam aśucimrakṣitaṃ vā śayanāsanaṃ pravikṣiptaṃ. amanuṣyāḥ prakupitā gocare ’pi tiṣṭhanti gocaramārge ’pi caṅkrame ’pi meḍhyām api dvārakoṣṭhake ’pi. bhikṣūn apy āviśanti, mañcān api saṃparivartayanti.

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, syān me atonidānaṃ jīvitāntarāyaḥ śrāmaṇyāntarāyo brahmacaryāntarāyaḥ. yanv aham ekavācikayā pravāraṇayā pravārayeyam. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati. asminn arthe ekavācikā pravāraṇā.

aparasminn artha ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tad vihāro vyāḍādhyuṣite pradeśe pratiṣṭhāpito bhavati. anyatamena ca mahallena bālena mūḍhenāvyaktenākuśalenāpratirūpe pradeśa uccāraprasrāvaṃ kheṭaṃ śiṅghāṇakaṃ vāntaṃ viriktaṃ choritam aśucimrakṣitaṃ vā śayanāsanaṃ pravikṣiptam. vyāḍāḥ prakupitā gocare ’pi tiṣṭhanti gocaramārge ’pi caṅkrame ’pi meḍhyām api dvārakoṣṭhake ’pi. bhikṣūn apy āviśanti, mañcān api saṃ­pari­vartayanti.

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavati. adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. ayaṃ ca vihāro vyāḍādhyuṣite pradeśe pratiṣṭhāpitaḥ. anyatamena ca bālena mūḍhenāvyaktenākuśalena apratirūpe pradeśe uccāraprasrāvaṃ kheṭaṃ śighāṇakaṃ vāntaṃ viriktaṃ choritam aśucimrakṣitaṃ vā śayanāsanaṃ pravikṣiptaṃ. vyāḍāḥ prakupitāḥ gocare ’pi tiṣṭhanti gocaramārge ’pi caṃkrame ’pi meḍhyām api dvārakoṣṭhake ’pi. bhikṣūn apy āviśaṃti, mañcān api saṃparivartayanti.

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, syān me atonidānaṃ jīvitāntarāya śrāmaṇyāntarāyo brahmacaryāntarāya. yanv aham ekavācikayā pravā­raṇayā pravārayeyaṃ. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati | asminn arthe ekavācikā pravāraṇā |

aparasminn arthe ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tad vihāraḥ nāgādhyuṣite pradeśe pratiṣṭhāpito bhavati. anyatamena ca mahallena bālena mūḍhenāvyaktenākuśalena apratirūpe pradeśe uccāraprasrāvaṃ kheṭaṃ śighāṇakaṃ vāntaṃ viriktaṃ choritaṃ aśucimrakṣitaṃ vā śayanāsanaṃ pravikṣiptaṃ. nāgāḥ prakupitāḥ gocare ’pi tiṣṭhaṃti gocaramārge ’pi caṃkrame ’pi meḍhyām api dvārakoṣṭhake ’pi. bhikṣūn apy āviśaṃti maṃcān api saṃparivartayanti.

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavaty. adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. ayaṃ ca vihāraḥ nāgādhyuṣite pradeśe pratiṣṭhāpitaḥ. anyatamena ca mahallena bālena mūḍhenāvyaktenākuśalena apratirūpe pradeśe uccāraprasrāvaṃ kheṭaṃ śighāṇakaṃ vāntaṃ viriktaṃ choritam aśucimrakṣitaṃ vā śayanāsanaṃ pravikṣiptaṃ. nāgāḥ prakupitāḥ gocare ’pi tiṣṭhaṃti gocaramārge ’pi caṃkrame ’pi meḍhyām api dvārakoṣṭhake ’pi | bhikṣūn apy āviśaṃti | maṃcān api saṃparivartayaṃti.

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, syān me atonidānaṃ jīvitāntarāya śrāmaṇyāntarāyo brahmacaryāntarāya. yanv aham ekavācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati | asminn arthe ekavācikā pravāraṇā.

aparasminn arthe ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tad vihāraḥ dāvamadhye pratiṣṭhāpito bhavati. agnir mukta ity agnir grāmanigama­rāja­rāṣṭradhānīṃ dahaṃ paraiti. gocaram api dahati gocaramārgam api caṃkramam api meḍhīm api dvārakoṣṭhakam api. vihāram api dahati vihārasāmantakam api.

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavati | adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā : ayaṃ ca vihāro dāvamadhye pratiṣṭhāpita. agnir mukta ity agnir grāmanigama­rāja­rāṣṭradhānīṃ dahaṃ paraiti. gocaram api dahati gocaramārgam api caṃkramam api meḍhīm api dvārakoṣṭhakam api. vihāram api dahati vihārasāmantakam api.

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, syān me atonidānaṃ jīvitāntarāyaḥ śrāmaṇyāntarāyaḥ brahmacaryāntarāyaḥ. yanv aham ekavācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati. asminn arthe ekavācikā pravāraṇā ||

aparasminn arthe ekavācikā pravāraṇā. yathāpi tad vihāraḥ anūpamadhye pratiṣṭhāpito bhavati | upari parvatasaṃkṣepe sthūlabinduko devo varṣaṃ grāmanigama­rāja­rāṣṭradhānīṃ vahaṃ paraiti. gocaram api vahati | gocaramārgam api caṃkramam api meḍhīm api dvārakoṣṭhakam api. vihāram api saṃsvedayati.

tatra pravārakasya bhikṣor evaṃ bhavaty. adya saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. ayaṃ vihāro ’nūpamadhye pratiṣṭhāpitaḥ. upari parvatasaṃkṣepe sthūlabinduko devo varṣaṃ grāmanigama­rāja­rāṣṭradhānīṃ vahan paraiti. gocaram api vahati gocaramārgam api caṃkramam api meḍhīm api dvārakoṣṭhakam api. vihāram api saṃsvedayati.

ahaṃ cet trivācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ, syān me atonidānaṃ jīvitāntarāyaḥ śrāmaṇyāntarāyo brahmacaryāntarāyaḥ. yanv aham ekavācikayā pravāraṇayā pravārayeyaṃ. sa ekavācikayā pravāraṇayā pravārayati. asminn arthe ekavācikā pravāraṇā |

kasminn arthe dvivācikā pravāraṇā. yatra tṛtīyāyāṃ vācy avakāśo na bhavati | tatra dvivācikayā pravāraṇayā pravārayati | asminn arthe dvivācikā pravāraṇā |

kasminn arthe trivācikā pravāraṇā. samāvasthāyāḥ.

kasminn arthe gaṇapravāraṇā. yathāpi tad bhayaṃ bhavati | aṭavīṃ saṃkṣobhāś cakrasamārūḍhā janapadās tena te ’nvāhiṇḍanti. tatra bhikṣubhir cīvaravisikāsu cīvaraṃ ca kuṇḍīṃ baddhvā anyonyam avalokya prakramitavyaṃ. adyāyuṣmanta saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā | yadā saṃghasāmagrī lapsyāma tadā pravārayiṣyāmaḥ. asminn arthe gaṇapravāraṇā.

āyuṣmān upālī buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati. yathāpi tad bhadaṃta bhikṣava idam evaṃrūpaṃ kṛyākāraṃ kṛtvā varṣā upagacchaṃti | yasyāsmākam āyuṣmanto ’ntarvarṣe jñātir āgacched, dātavyā pravāraṇā : deyā bhadanta pravāraṇā na deyā. deyā upāliṃ |

Sanskrit text has been omitted in the manuscript

saced vastuṃ sthāpayet na pudgalaṃ, deyā pravāraṇā na deyā. nopāliṃ. sa idaṃ syād vacanīyaḥ. na vayam āyuṣmann ityarthaṃ sanniṣaṇṇāḥ sannipatitāḥ. kasmād āyuṣmaṃ vastuṃ sthāpayer na pudgalaṃ. api tv ātmaviśuddhyarthaṃ pravāraṇā uktā bhagavatā. saced ākāṃkṣasi, pravāraya.

sacet pudgalaṃ sthāpayati na vastuṃ | deyā pravāraṇā na deyā | nopāliṃ | sa idaṃ syād vacanīyaḥ. na vayam āyuṣmann ityarthaṃ sanniṣaṇṇāḥ sannipatitāḥ. kasmād āyuṣmaṃ pudgalaṃ sthāpayer na vastum. api tv ātmaviśuddhyarthaṃ pravāraṇā uktā bhagavatā. saced ākāṃkṣasi, pravāraya :

saced vastuṃ sthāpayati pudgalaṃ ca, deyā pravāraṇā na deyā. nopāliṃ. sa idaṃ syād vacanīyaḥ ...

... etān ākārān sthāpayitvā : || ||

Uddāna 5.

uddānam ||
bhikṣu ca rājā gṛhṇāti smarec ca daśikābhiś ca |
āpattyāḥ saptikāṃ kuryāc codanā hi ca saptakāṃ || ||

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ paṃcadaśyā bhikṣū rājñā gṛhīto bhavati corair vā dhūrtair vā vadhakaiḥ pratyarthibhiḥ pratyamitraiḥ. tasya bhikṣubhir dūto ’nupreṣayitavyaḥ. muṃcainaṃ bhikṣuṃ. sabrahmacāry eṣo ’smākaṃ. sacen muṃcatīty evaṃ kuśalaṃ. no cen muṃcati, dvitīyo dūto ’nupreṣayitavya | muṃcainaṃ bhikṣum. asty asmākam anena sārdhaṃ kiṃcid eva karaṇīyaṃ. sacen muṃcatīty evaṃ kuśalaṃ. no cen muṃcati, bhikṣubhir maṇḍalakaṃ gatvā pravārayitavyaṃ. tataḥ paścād dvitīye divase tasya bhikṣor mokṣāyodyuñjitavyaṃ. saced udyuñjantīty evaṃ kuśalaṃ. no ced udyuṃjanti sātisārā bhavaṃti.

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ paṃcadaśyāṃ bhikṣur āpatti smarati. tena bhikṣuṇā sāpattir bhikṣoḥ purastād yathādharmaṃ pratikartavyā : tataḥ paścāt pravārayitavyaṃ. evaṃ hi pravārayitavyaṃ. na tv evāhaṃ pravāraṇāyā antarāyaṃ vadāmi | pūrvavad yāvad yathā poṣadhavastuny evaṃ vistareṇa daśikā kartavyā |

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ paṃcadaśyāṃ bhikṣur āpattiṃ pratijānāti.

sacet pārājikāṃ pratijānāti | nāśayitvā pravārayitavyaṃ.

sacet saṃghāvaśeṣāṃ pratijānāti, adhiṣṭhāya pravārayitavyaṃ.

sacet pāyantikāṃ pratideśanīyāṃ duṣkṛtāṃ pratijānāti | deśayitvā pravārayitavyaṃ.

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ vastv aviditaṃ bhavati. kecin niravaśeṣasaṃjñinaḥ, kecit sāvaśeṣasaṃjñinaḥ. tatra ye niravaśeṣasaṃjñinas tair nāśayitvā pravārayitavyaṃ. ye sāvaśeṣasaṃjñinas tair adhiṣṭhāya pravārayitavyaṃ |

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ paṃcadaśyām āpattir aviniścitā bhavati | kecid deśanākaraṇīyam ity āhu | kecit saṃvaraṇīyam ity āhu | tatra ye deśakaraṇīyam ity āhuḥ tair deśayitvā pravārayitavyam. ye saṃvaraṇīyam ity āhuḥ tais saṃvaraṇaṃ kṛtvā pravārayitavyaṃ |

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ paṃcadaśyāṃ bhikṣur bhikṣuṃ codayati. sacec codakaḥ na kāyena saṃvṛto bhavati na vācā | evaṃrūpaṃ codakaṃ āmardayitvā pramardayitvā pravārayitavyaṃ |

sacec codakaḥ kāyena saṃvṛto bhavati na vācā : evaṃrūpam api codakam āmardayitvā pramardayitvā pravārayitavyaṃ |

sacec codakaḥ vācā saṃvṛto bhavati na kāyena, evaṃrūpam api codakam āmardayitvā pramardayitvā pravārayitavyaṃ.

sacec codakaḥ kāyena saṃvṛto bhavati vācā ca, na sūtradharo na vinayadharo na mātṛkādhara, evaṃrūpaṃ codakam ājñapayitvā saṃjñapayitvā pravārayitavyaṃ |

sacec codakaḥ kāyena saṃvṛto bhavati vācā ca, sūtradharo vinayadharo mātṛkādhara, na sūtravyakto na vinayavyaktaḥ na mātṛkāvyakto, evaṃ­rūpam api codakam ājñāpayitvā saṃjñāpayitvā pravārayitavyam.

sacec codakaḥ kāyena saṃvṛto bhavati vācā ca, sūtradharo vinayadharo mātṛkādharo, sūtravyakto vinayavyakto mātṛkāvyakto, na sūtrakovido na vinayakovido na mātṛkākovidaḥ, evaṃrūpam api codakam ājñapayitvā saṃjñapayitvā pravārayitavyaṃ |

sacec codakaḥ kāyena saṃvṛto bhavati vācā ca, sūtradharo vinayadharo mātṛkādhara, sūtravyakto vinayavyakto mātṛkāvyakta | sūtrakovido vinayakovido mātṛkākovidaḥ, na sūtrakuśalo na vinayakuśalaḥ na mātṛkākuśalaḥ, evaṃrūpam api codakam ājñapayitvā saṃjñapayitvā pravārayitavyaṃ |

sacec codakaḥ kāyena saṃvṛto bhavati vācā ca, sūtradharo vinayadharo mātṛkādharaḥ, sūtravyakto vinayavyakto mātṛkāvyaktaḥ, sūtrakovido vinayakovido mātṛkākovidaḥ, sūtrakuśalo vinayakuśalo mātṛkākuśalaḥ, kiṃ tu saṃcintya saṃghamadhye adharmaṃ dharmato dīpayati dharmaṃ cādharmataḥ, avinayaṃ vinayato dīpayati vinayaṃ cāvinayataḥ, evaṃrūpam api codakam ājñapayitvā saṃjñapayitvā pravārayitavyaṃ |

sacec codakaḥ kāyena saṃvṛto bhavati yāvat sacen na saṃcintya saṃghamadhye adharmaṃ dharmato dīpayati dharmaṃ cādharmataḥ, avinayaṃ vinayato dīpayati vinayaṃ cāvinayataḥ, evaṃrūpam api codakam ājñapayitvā saṃjñapayitvā pravārayitavyaṃ.

sacec codakaḥ kāyena saṃvṛto bhavati vācā ca, sūtradharo vinayadharo mātṛkādharaḥ, sūtravyaktaḥ vinayavyaktaḥ mātṛkāvyaktaḥ | sūtrakovidaḥ vinayakovidaḥ mātṛkākovidaḥ |sūtrakuśalo vinayakuśalo mātṛkākuśalaḥ, na saṃcintya saṃghamadhye adharmaṃ dharmato dīpayati dharmaṃ cādharmataḥ, avinayaṃ vinayato dīpayati vinayaṃ cāvinayataḥ. sa idaṃ syād vacanīyaḥ.

vadāyuṣmaṃ­. codakena vadasi pārājikayā saṃghāvaśeṣayā pāyantikayā pratideśanīyayā duṣkṛtayā, rātrikṛtena divasakṛtena pathakṛtenotpathakṛtena, gacchatas tiṣṭhato niṣaṇṇasya nipannasya.

sacet pārājikayā, na saṃghāvaśeṣayā na pāyantikayā na pratideśanīyayā na duṣkṛtayā, sacet saṃghāvaśeṣayā, na pārājikayā na pāyantikayā na pratideśanīyayā na duṣkṛtayā, sacet pāyantikayā, na pārājikayā na saṃghāvaśeṣayā na pratideśanīyayā na duṣkṛtayā. sacet pratideśanīyayā, na pārājikayā na saṃghāvaśeṣayā na pāyantikayā na duṣkṛtayā. saced duṣkṛtayā, na pārājikayā na saṃghāvaśeṣayā na pāyantikayā na pratideśanīyayā.

sacet prathamayā pārājikayā, na dvitīyayā na tṛtīyayā na caturthikayā, saced dvitīyayā na prathamayā na tṛtīyayā na caturthikayā, sacet tṛtīyayā na prathamayā na dvitīyayā na caturthikayā, sacec caturthikayā na prathamayā na dvitīyayā na tṛtīyayā.

sacet prathamayā saṃghāvaśeṣayā na dvitīyayā na yāvat trayodaśamikayā : saced yāvat trayodaśamikayā na prathamayā na dvitīyayā na tṛtīyayā yāvan na dvādaśamikayā.

sacet prathamayā pāyantikayā, na dvitīyayā yāvan na navatimayā, sacen navatimayā na prathamayā na dviyayā yāvan naikonanavatimayā |

sacet prathamayā pratideśanīyayā na dvitīyayā na tṛtīyayā na caturthikayā | saced dvitīyayā na prathamayā na tṛtīyayā na caturthikayā, sacet tṛtīyayā na prathamayā na dvitīyayā na caturthikayā : sacec caturthikayā na prathamayā na dvitīyayā na tṛtīyayā |

sacet prathamayā duṣkṛtayā na dvitīyayā na tṛtīyayā na yāvad antimayā | saced antimayā na prathamayā na dvitīyayā yāvan nopāntimayā.

saced rātṛkṛtena na divasakṛtena, saced divasakṛtena na rātrikṛtena, saced utpathakṛtena na pathakṛtena, sacet pathakṛtena notpathakṛtena, saced gacchataḥ na tiṣṭhataḥ na niṣaṇṇasya na nipannasya, sacet tiṣṭhataḥ na gacchataḥ na niṣaṇṇasya na nipannasya, sacen niṣaṇṇasya na gacchato na tiṣṭhato na nipannasya, sacen nipannasya na gacchataḥ na tiṣṭhataḥ na niṣaṇṇasya.

sacec codakaḥ evaṃ sādhu ca suṣṭhu ca samanuyujyamānaḥ samanuśāsyamānaḥ samanugāhyamānaḥ sthānāsthānaṃ saṃkrāmati, acodaka syāt. acoditas syāt. sacec codakaḥ sthānāsthānaṃ na saṃkrāmati, codakaḥ syāt ||

sacec codakaḥ sthānāsthānaṃ na saṃkrāmati codita idaṃ syād vacanīyaṃ. vadāyuṣma. ke te tasmiṃ samaye kāyasaṃskārā vāksaṃskārā manaḥ­saṃs­kārā.

sacet pārājikāṃ pratijānāti, nāśayitvā pravārayitavyaṃ.

sacet saṃghāvaśeṣāṃ pratijānāti, adhiṣṭhāya pravārayitavyaṃ.

sacet pāyantikāṃ pratideśanīyāṃ duṣkṛtāṃ pratijānāti, deśayitvā pravārayitavyaṃ : || ||

Uddāna 6.

uddānam ||
mahāpeyālo gṛhṇātisthāpanaṃ hi ca paṃcikāṃ |
gamikena trayaṃ kuryāt pariśuddhānāṃ pravāraṇā || ||

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ naivāsikā bhikṣavaḥ sanniṣaṇṇā bhavanti sannipatitāḥ paṃca vā uttare vā. teṣām evaṃ bhavati. santi bhikṣavo ye ’nāgatakā iti. ye ’nāgatakāḥ kalpaty asmākaṃ tair vinā jñaptiṃ kṛtvā pravārayituṃ, te kalpārthinaḥ kalpaniṣkārā jñaptiṃ kṛtvā pravārayanti.

tataḥ paścān naivāsikā bhikṣavaḥ sanniṣaṇṇā sannipatitā āgacchaṃty alpatarakās. taiḥ punar api jñaptiṃ kṛtvā pravārayitavyaṃ. pūrvikā bhikṣavaḥ sātisārāḥ kalpasāmantakāḥ.

pūrvavad yāvad yathā poṣadhavastuny evaṃ yathoktā uddānagāthā vācyaṃ. ekas tu viśeṣaḥ. tatra naivāsikā bhikṣavaḥ sanniṣaṇṇā sannipatitāḥ catvāro vā uttare vā, ihāpi vācyaṃ paṃca vā uttare veti : || ||

Uddāna 7.

uddānaṃ ||
varṣopagatakā bhikṣūñ jñātvā kalahakārakāṃ |
sākhilyakena pratyudgamya niyataṃ cāturmāsikī |
glānakaś ca vastu ca vargo bhavati ya samudditaḥ || ||

āyuṣmān upālī buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati | yathāpi tad bhadaṃta varṣopagatā bhikṣavaḥ śṛṇvanti. bhikṣavaḥ āgacchanti kalahakārakā bhaṇḍanakārakā vigrahakārakā vivādakārakā ādhikaraṇikā. te ’smākaṃ codayiṣyaṃti smārayiṣyaṃti alajjitāyo vaitarikatvena. tais teṣāṃ kathaṃ pratipattavyaṃ. tair upāliṃ bhikṣubhir dve trīṇi vā poṣadhakarmāṇy atikramya pravārayitavyaṃ.

sacet saṃpadyate ’ty evaṃ kuśalaṃ. no cet saṃpadyate, tair bhikṣubhir dvau trayo vā āpadarthikā maṇḍalakā saṃmantavyāḥ.

sacet saṃpadyate ’ty evaṃ kuśalaṃ. no cet saṃpadyate, vāksākhilyakena pratyudgamya pātracīvaraṃ pratigrahītavyaṃ. pātracīvareṇāmohayitvā pramohayitvā pravārayitavyaṃ.

Text in Tibetan only; Sanskrit text omitted

sacet saṃpadyate ’ty evaṃ kuśalaṃ. no cet saṃpadyate, dharmaśravaṇaṃ dātavyam. dharmaśravaṇenāmohayitvā pramohayitvā pravārayitavyaṃ.

sacet saṃpadyate ’ty evaṃ kuśalaṃ. no cet saṃpadyate, tair upāliṃ bhikṣubhir maṇḍalakaṃ kṛtvā poṣadhaḥ kartavyaḥ.

sacet ta evaṃ vadeyuḥ. adyāyuṣmantas saṃghasya pravāraṇā pāṃcadaśikā. kasmād yūyaṃ poṣadhaṃ kurutheti. ta idaṃ syur vacanīyāḥ. āgantukā yūyam āyuṣmanto. naivāsikā bhikṣavo ’nenārthena. teṣām evaṃ bhavati | niyatam āyuṣmatāṃ cāturmāsikī pravāraṇā bhaviṣyatīti | tataḥ paścāt tair gatavegair gatapratyarthibhiḥ punar api pravārayitavyaṃ : ||

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ paṃcadaśyāṃ glānaḥ aglānasya pravāraṇāṃ sthāpayati. glāna idaṃ syād vacanīyaḥ. āgamaya tvam āyuṣmaṃ. glānas tvam aprayogakṣamaḥ.

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ aglānaḥ glānasya pravāraṇāṃ sthāpayati. aglāna idaṃ syād vacanīyaḥ. āgamaya tvam āyuṣmaṃ. glāno ’sāv aprayogakṣamaḥ.

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyāṃ glānaḥ glānasya dūtena pravāraṇāṃ sthāpayati. dūta idaṃ syād vacanīya. āgamaya tvam āyuṣmaṃ. glāno ’sāv aprayogakṣamaḥ.

yathāpi tat tad eva pravāraṇāyāṃ pañcadaśyām aglāno glānasya pravāraṇāṃ dūtena sthāpayati. dūta idaṃ syād vacanīyaḥ. āgamaya tvam āyuṣman. glāno ’sāv aprayogakṣamaḥ.

folio 74 is lost, therefore the Sanskrit text of Pravā-v 14.1 to 14.2.4 is not extant.